Inga Paparde / Autori

Valdība spērusi vienu soli pretim izmaiņām orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā, kas paredz gan pienākumu ārstniecības iestādēm noskaidrot mirušā cilvēka – potenciālā orgānu donora – radinieku viedokli par mirušā vēl dzīves laikā izteikto gribu – atļaut vai liegt izmantot orgānus transplantācijā, gan arī kriminālatbildību par nelikumīgi izņemtiem orgāniem vai donoru vervēšanu.

Cilvēku skaits, kuri gaida rindā uz orgānu transplantāciju, ir vairākas reizes lielāks par veikto transplantāciju skaitu, tāpēc Stradiņa slimnīca izsaka pateicību visiem, kuri reģistrējuši savu gribu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes reģistrā vai ir informējuši savus radiniekus par savu piekrišanu orgānu ziedošanai pēc savas nāves.

Latvijas iedzīvotāji neapzinās reālo situāciju un izturas vienaldzīgi pret savu nākotni – tā, komentējot pētījuma datus par pensiju sistēmu un cilvēku informētību, sacīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece. Tajā pašā laikā sociālās politikas veidotāji apzinās, ka pensiju sistēma ir sarežģīta, tajā divdesmit gadu laikā veiktas daudzas pārmaiņas, kurām cilvēki visbiežāk neseko līdzi un kuras nav viegli sabiedrībai izskaidrot.

Veselības aprūpes sistēmas reformu jeb precīzāk veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaisti ar veiktajām sociālajām iemaksām varētu atlikt. Ņemot vērā diskusijas politiskajā telpā, neatkarīgi no tā, kuras partijas veidos nākamo valdību, tas būs reālākais variants, kā vienoties par izmaiņām veselības aprūpē. Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas ir spēkā jau no šā gada sākuma, paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, nosakot jaunu pamata principu valsts apmaksātas veselības aprūpes sniegšanā iedzīvotājiem, proti, veselības pakalpojumu saņemšana ir sasaistīta ar sociālo iemaksu veikšanas faktu.

Labklājības ministrija, pārdalot sociālajā budžetā ietaupīto naudu, vienu miljonu eiro atvēlēs valsts sociālās aprūpes centru darbinieku prēmijām – par labu darbu pagājušajā gadā. Vidējais prēmijas apmērs ir 309 eiro.

Iniciatīvu lapā manabalss.lv tiek vākti iedzīvotāju paraksti likuma izmaiņām, lai panāktu garākas darbnespējas lapas vecākiem, kuru bērnam ir smagas diagnozes.

Lai sekmētu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, Nodarbinātības valsts aģentūra arī šoruden rīkoja akciju Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti uzņēmumos.

Sociālais uzņēmums vēl lielai daļai Latvijas sabiedrības ir pavisam jauns termins. Labklājības ministrija skaidro, ka atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskajai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālas ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem un iesaistītajām pusēm.

Bērnu slimnīcas Vecāku padome plāno rosināt noteikt finansiālu atbildību tiem pacientu likumiskajiem pārstāvjiem, kuri pieteikuši vizīti vai izmeklējumu, nav ieradušies uz to un nav iepriekš to atteikuši.

Diemžēl Latvijā nav piepildījušās dzimstības prognozes šim gadam, kas ļāva Labklājības ministrijai samazināt izdevumus valsts sociālajiem pabalstiem, novirzot 4,6 miljonus eiro pabalstu naudu citiem mērķiem.

Ja 2016. gadā P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksas nebūtu mākslīgi samazinātas politiskā spiediena dēļ, tagad nevajadzētu meklēt vairāk nekā 30 miljonus eiro, kurus, visticamāk, būs jāatrod nākamā gada valsts budžetā.

Nacionālais veselības dienests, ņemot vērā konfidenciālos līgumus ar zāļu ražotājiem, nevar sniegt pilnvērtīgu informāciju par finansējumu C hepatīta ārstēšanai.

Veselības ministrijā pēdējo mēnešu laikā notikušas būtiskas izmaiņas – pārcelti uz citiem amatiem vai citām iestādēm, amatus atstājuši labprātīgi vai piespiedu kārtā vairāki speciālisti. No Veselības ministrijas oficiālā skaidrojuma izriet, ka tā ir pavisam normāla prakse – ierēdņus var aizrotēt uz to dienesta vietu, kur šis ierēdnis vislabāk var pildīt savu darbu.

Rīgas Austrumu slimnīcā piektdien ar helikopteru tika nogādāts jauns puisis no Rēzeknes novada, kurš bija guvis ļoti smagas, dzīvībai bīstamas traumas negadījumā darba vietā.

HIV/AIDS ir saslimšana, ko cilvēks visbiežāk uzreiz neatpazīst un nepamana, no inficēšanās brīža līdz slimības pirmajām izpausmēm var paiet pat desmit gadu. Matemātiski modelējot, cik Latvijā varētu būt cilvēku, kuriem ir HIV, bet kuri par savu diagnozi nav informēti, pētnieki noskaidrojuši, ka Latvijā ir vismaz par trešo daļu HIV inficēto vairāk, nekā uzrāda oficiālā statistika.

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests kā argumentu, kāpēc nav iespējams vēl šogad atcelt ierobežojumus C hepatīta pacientu ārstēšanai, nosauc naudas trūkumu.

Finanšu ministrijas sagatavotajā dokumentā Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2019. gadam, ar ko tā pirmdien iepazīstināja gan valdību, gan sabiedrību, minēti skaitļi, kas samulsinājuši veselības nozares profesionāļus. Neizpratni radījis kāds rādītājs – procenti no iekšzemes kopprodukta. Neatkarīgajai, cenšoties noskaidrot, kāpēc un kā tiek apgalvots, ka jau šogad veselības budžets ir sasniedzis četru procentu atzīmi no iekšzemes kopprodukta (IKP), radās pārliecība, ka tās ir spēles ar skaitļiem. Varētu arī spēlēties, taču Finanšu ministrija apstiprina faktu, ka pašreizējā budžeta projektā – ne pamata budžetā, ne papildus reformām piešķirtajā finansējumā, kas ir 154 miljoni eiro – nav ieplānota nauda mediķu darba algas palielinājumam, kas apsolīts.

Latvijas Ārstu biedrības Veselības gada balvu saņēmuši veselīga un videi draudzīga dzīvesveida entuziasti, kuri ikdienā neatlaidīgi iestājas par sabiedrības veselību un ar savu darbu to vairo.

Labklājības ministrija, realizējot deinstitucionalizācijas projektu, plāno līdz 2023. gadam samazināt valsts sociālās aprūpes centros dzīvojošo cilvēku skaitu par tūkstoti. Nodrošinot atbalsta pasākumus šo cilvēku dzīvesvietās, mērķis ir panākt, lai cilvēki dzīvotu sabiedrībā, nevis institūcijā.

«Nelaime, kuras dēļ cilvēks nokļūst ratiņkrēslā vai nespēj piecelties no gultas, nemaina tikai viena cilvēka dzīvi. Tā maina arī viņa tuvinieku dzīvi. Viņi bieži vien ir vēl lielākā izmisumā, jo nezina, kā tuvajam cilvēkam palīdzēt, kā par viņu pareizi rūpēties. Ergoterapeits ir speciālists, kas piederīgajiem var sniegt šīs zināšanas,» stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāja, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Illa Mihejeva.

Latvijā ir vairāk nekā 88 tūkstoši cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, vairāk nekā 20 000 cilvēku ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte. Pēc Labklājības ministrijas datiem, pašlaik valsts sociālās aprūpes centros ir 4500 cilvēku. Šie dati jāmin, lai saprastu, par ko mēs valstī runājam, kad runājam par deinstitucionalizāciju.

Pēc cīņas ar smagu slimību 30 gadu vecumā mūžībā devies Latvijā iemīļots mūziķis un Latvijas Televīzijas raidījuma Gudrs, vēl gudrāks vadītājs Valters Frīdenbergs.