NRA PĒTA: Spēle ap veselības budžetu

Finanšu ministrijas sagatavotajā dokumentā Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2019. gadam, ar ko tā pirmdien iepazīstināja gan valdību, gan sabiedrību, minēti skaitļi, kas samulsinājuši veselības nozares profesionāļus. Neizpratni radījis kāds rādītājs – procenti no iekšzemes kopprodukta. Neatkarīgajai, cenšoties noskaidrot, kāpēc un kā tiek apgalvots, ka jau šogad veselības budžets ir sasniedzis četru procentu atzīmi no iekšzemes kopprodukta (IKP), radās pārliecība, ka tās ir spēles ar skaitļiem. Varētu arī spēlēties, taču Finanšu ministrija apstiprina faktu, ka pašreizējā budžeta projektā – ne pamata budžetā, ne papildus reformām piešķirtajā finansējumā, kas ir 154 miljoni eiro – nav ieplānota nauda mediķu darba algas palielinājumam, kas apsolīts.

Šā gada veselības nozares finansējums pirmoreiz budžeta sastādīšanas vēsturē pārsniedza vienu miljardu eiro, pateicoties arī papildus atvēlētajam finansējumam veselības reformai. Nākamā gada veselības nozares budžets saskaņā ar Finanšu ministrijas ziņojumu būs 1,168 miljardi eiro. Saskaņā ar Finanšu ministrijas dokumentu - plāna projektu 2019. gadam - izdevumi veselības aprūpei nākamgad būs četri procenti no IKP un gandrīz 11 procentu no vispārējās valdības izdevumiem. Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris sarunā ar Neatkarīgo izteica izbrīnu, jo četri procenti veselības nozarei tiek solīti tikai 2020. gadā un arī par to bijusi smaga cīņa. «Atceramies, cik ļoti politiķi nevēlējās Veselības aprūpes finansēšanas likumā skaidri ierakstīt apņemšanos nodrošināt veselības nozarei finansējumu vismaz četru procentu apmērā,» atgādina V. Keris. Finanšu ministrija, kas rūpējās par budžeta stabilitāti, bija viena no tām, kas iebilda pret šādu normu likumā. Rezultātā šo valdības apņemšanos iekļāva likuma pārejas noteikumos, nosakot, ka, sākot ar 2020. gadu, veselības nozares finansējums nedrīkst būt zemāks par četriem procentiem no IKP. Iespējams, ka 2019. gadā patiešām veselības aprūpes finansējums sasniegs šo rādītāju.

Taču lielāks izbrīns ir par datiem attiecībā uz šā gada veselības budžetu, jo saskaņā ar Finanšu ministrijas dokumentu jau šogad izdevumi veselības aprūpei ir sasnieguši četrus procentus no IKP. «Tas tā gluži vienkārši nav, izdevumi veselības aprūpei - lai arī auguši - nesasniedz IKP rādītāja pieaugumu,» saka V. Keris. Veselības ministrijā Neatkarīgajai sacīja, ka šāgada veselības budžeta izdevumi ir 3,5 procenti pret IKP, bet nākamajā gadā varētu sasniegt 3,8 procentus. «Mēs rēķināmies ar tiem izdevumiem, kuri mums ir, un tie šogad ir nedaudz virs viena miljarda eiro un vairāk to nav. Tie nesasniedz četrus procentus,» saka Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Savukārt Finanšu ministrijā skaidro, ka «budžeta plāna projektā ir iekļautas prognozes par vispārējās valdības sektora izdevumiem veselībai. Vispārējās valdības izdevumi procentos no IKP ir starptautiski atzīts salīdzinošs rādītājs, un to izmanto, piemēram, nosakot, vai aizsardzībai tiek sasniegti divi procenti no IKP». Tiktāl viss ir skaidrs. «Bet attiecībā uz informāciju no Veselības ministrijas, būtu jāprecizē, vai Veselības ministrija sniedza informāciju par to pašu rādītāju,» atbild Finanšu ministrijas speciālists Aleksis Jarockis. Veselības ministrijā savukārt vēlreiz atbild, ka attiecībā pret IKP tiek skatīti veselības nozares bāzes izdevumi. Tie ir: izdevumi pamatfunkciju īstenošanai - 892 miljoni eiro, izdevumi Eiropas Savienības fondu pasākumu īstenošanai - 11 miljoni eiro, kā arī viens procents no sociālajām iemaksām un budžeta atkāpes finansējums - kopā 154 miljoni eiro. Veselības ministrija piebilst, ka no Finanšu ministrijas skaidrojums, kā izrēķināti četri procenti, neesot saņemts.