Inga Paparde / Autori

Latvijas iedzīvotājiem vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem izņemamās zobu protēzes ir nepieciešamas 60,4 procentos gadījumu. Tomēr, ņemot vērā zobu protezēšanas lielās izmaksas, ne visi seniori var atļauties par to samaksāt. Labklājības ministrija sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtu un Zobārstniecības fakultātes studentiem no nākamā gada sāk izmēģinājuma projektu zobu protezēšanā senioriem.

Tiesības saņemt pilnā groza veselības aprūpes pakalpojumus nosaka tas, vai iedzīvotājs veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā režīmā vai arī iedzīvotājs atbilst kādai no sociāli aizsargātajām grupām, kuras apdrošina valsts.

Bērnu slimnīca saņēmusi dāvanā jaunu medicīnas aprīkojumu – jaunākās paaudzes ehokardiogrāfu un viedo parenterālās barošanas maisītāju, kas aizstās māsu fiziski grūto darbu.

Mikrouzņēmumu darbinieki nav apdrošināti veselībai, neraugoties uz veiktajām sociālajām iemaksām, kuras teorētiski ir valsts obligātās veselības apdrošināšanas pamatā. Šāds lēmums tika pieņemts jau pagājušajā gadā, likumā par sociālo apdrošināšanu ierakstot vienu rindiņu – nav apdrošināti veselībai –, bet nepalielinot mikrouzņēmumu maksāto sociālo iemaksu apmēru, kā tas tika izdarīts attiecībā uz citiem Latvijas strādājošajiem.

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests atgādina, ka no šā gada septembra var veikt veselības apdrošināšanas iemaksas valsts budžetā, lai no nākamā gada saņemtu ne tikai veselības aprūpes pamata pakalpojumus, bet pilno medicīnas grozu.

No 1. septembra ar 3+ Ģimenes karti braucieni daudzbērnu ģimenēm reģionālajos autobusos un vilcienos ir ar divreiz lielāku atlaidi, tomēr grozījumi stājušies spēkā tikko kā, tāpēc jāņem vērā, ka vēl var gadīties dažādas neskaidrības un pārpratumi, piemēram, kādi dokumenti papildus 3+ kartei jāuzrāda – personu apliecinošs dokuments, skolēna apliecība vai arī abi.

Labklājības ministrija līdzekļus vienreizēja pabalsta izmaksai 100 eiro apmērā politiski represētajiem atradusi valsts sociālo pabalstu budžetā, kur vairāk nekā miljons eiro palicis pāri no naudas cilvēku ar invaliditāti kopšanai.

Ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, var atklāties dažādi nepatīkami pārsteigumi, kurus atbildīgās iestādes nemaz iepriekš nav paredzējušas. Lai arī veselības ministre Anda Čakša jau tagad uzskaita ieguvumus no veselības apdrošināšanas ieviešanas, jauno sistēmu tās darbībā vislabāk redzēsim nākamā gada sākumā, jo tieši tad sāks strādāt datu bāze. Tāpat pagaidām vēl nerodas pārliecība, ka nākamā gada 1. janvārī slimnīcās vai citur, kur nonāks pacienti, neradīsies kādas neskaidrību pilnas situācijas.

Jaunā veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība paredz izmaiņas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Tā nosaka, cik ātrā laikā ātrās palīdzības brigādei jāierodas uz izsaukumu rajona pilsētā, cik ātri – novadu pilsētās un cik – lauku teritorijās. Lai arī pilsētās ātrā palīdzība uz augstas prioritātes izsaukumiem jau pašlaik vidēji ierodas deviņās minūtēs, saīsinot oficiāli noteikto reaģēšanas laiku, Neatliekamās medicīniskas palīdzības (NMP) dienests vēlas vēl vairāk uzlabot savu darbu. Kritizējot un komentējot šos datus, būtiski iegaumēt vārdu salikumu «augsta prioritāte», jo uz citiem izsaukumiem brigādes var braukt un brauc lēnāk.

Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone un slaveni Latvijas šefpavāri aicina piedalīties labdarības akcijā Aizved savējos uz restorānu – palīdzi citiem tikt uz skolu!

Rīgas Austrumu slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikā veikta Latvijā unikāla operācija, pilnībā atbrīvojot zarnu vēža slimnieku no metastāzēm.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pašlaik nav tiesību saņemt izdienas pensijas, taču vēlme pēc tādām ir. Tā kā pret izdienas pensijām skeptiski noskaņota ir Valsts kontrole, Finanšu ministrija ziņojumā valdībai piedāvā VID darbiniekiem ieviest alternatīvu risinājumu – iemaksas 3. pensiju līmenī, tas ir, privātajos pensiju fondos.

Valsts apmaksātus onkoloģisko slimību diagnostiskos izmeklējumus ārpus kopējās gaidīšanas rindas jeb tā sauktajā zaļajā koridorā šāgada pirmajā pusgadā saņēmuši 30 300 pacientu, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Pagājušajā gadā kopumā izmeklējumus un konsultācijas ar zaļā koridora starpniecību saņēma 30 700 pacientu ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju. Izmeklējumus saņēmušo pacientu skaita pieaugums izskaidrojams ar faktu, ka šogad pacienti uz ārpusrindas veselības aprūpi saistībā ar vēža diagnozi tiek nosūtīti, ja aizdomas ir par jebkuru ļaundabīga audzēja veidu. Iepriekšējos gados zaļais koridors bija pieejams tikai daļai pacientu.

Trīs policisti no Valsts policijas specvienības, kuri cieta smagā avārijā pagājušo piektdien, steidzoties uz mācībām Nemieri 2018, turpina ārstēšanos slimnīcā, Neatkarīgajai apliecināja Valsts policijā.

Pašlaik ir sarežģīti pateikt, cik Latvijā ir personu, kuras paliks bez veselības apdrošināšanas, stājoties spēkā valsts obligātai veselības apdrošināšanai, tāpēc aplēses – īpaši tuvojoties Saeimas vēlēšanām – krīt no vienas galējības otrā. Atbildīgās iestādes gan uzsver, ka pilnībā bez veselības aprūpes nepaliks neviens iedzīvotājs, jo, ja ne pilnais veselības aprūpes grozs, tad pamata veselības aprūpe būs pieejama pilnīgi visiem. Datubāze, kura varētu viest skaidrību, visticamāk, nebūs gatava šāgada 1. septembrī, kad to bija plānots sākt izmēģināt.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta reformas rezultātā četrās apdzīvotās vietās – Alsungā, Rundēnos Ludzas novadā, Ezerē Saldus novadā un Ugālē Ventspils novadā diennakts ātrās palīdzības brigādes pārveidotas par dienas brigādēm. Nakts laikā uz izsaukumiem pie pacientiem dodas brigādes no tuvīnās apkārtnes, un, kā uzsver NMP dienesta vadība, brigāžu darba režīma pārorganizēšana nav pasliktinājusi operatīvo situāciju, un to dienests varot pierādīt ar datiem.

Rēzeknē, Varakļānos, Alsungā, Jēkabpilī, Viesītē, Rundēnos, Valmierā un citās pilsētās un pagastos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests noņēmis ātrās palīdzības brigādi darbam nakts laikā vai samazinājis nakts brigāžu skaitu. Lai arī dienesta vadībai ir loģiski argumenti – darba intensitāte nakts laikā ir četras reizes mazāka nekā dienā – pašlaik šī reforma ir samulsinājusi lauku novadu iedzīvotājus, kuri baidās palikt bez mediķu palīdzības naktī, un raisījusi neapmierinātību mediķos, kuri iesaistījuši problēmsituācijas risināšanā arī savu arodbiedrību.

Vairākos reģionos vēža profilaktiskajām pārbaudēm jeb skrīningam šogad atsaucies rekordliels pacienšu skaits.

Veselības ministrija plānojusi noteikt, ka ģimenes ārsts varēs atteikt reģistrēt savā praksē jaunu pacientu, ja viņa deklarētā dzīvesvieta nesakritīs ar ģimenes ārsta darbības rajonu. Taču, ja deklarētā dzīvesvieta sakritīs ar ģimenes ārsta darbības zonu, ģimenes ārstam nebūs tiesību atteikt pacientu pieņemt savā aprūpē.

Četros gados vardarbības ģimenē gadījumu skaits, ko reģistrē policija, nepārtraukti pieaug, tas nozīmē, ka par vardarbību vairāk runā, to nepieņem kā normālu dzīves ikdienu un ziņo, tā uzskata Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iebildes Veselības ministrija mainījusi nupat sagatavoto Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību un svītrojusi normu, kas būtu ļāvusi ārsta palīgiem jeb feldšeriem izrakstīt pacientiem nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Taču attālākajos novados, kur feldšeris strādā saziņā ar ģimenes ārstu, ārsta palīgs varēs izrakstīt valsts kompensētās zāles.

Gandrīz pusei – 46,6 procentiem – pagājušajā gadā dzimušo bērnu māšu bija augstākā izglītība, savukārt vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība bija 34,7 procentiem, pamatizglītība vai zemāka izglītība bija 13,3 procentiem māmiņu.