Inga Paparde / Autori

Augļu, dārzeņu un piena programmā, ko finansē Eiropas Savienība, pagājušajā mācību gadā iesaistījās 1324 skolas. 230 000 bērnu ik dienu dzēra skolā pienu, bet gandrīz 250 000 ēda augļus un dārzeņus. Šogad Eiropas Savienības atbalsta programma augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm sāksies no oktobra.

Apspriežot jauno Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, Veselības ministrijai izteikti vairāk nekā simts priekšlikumi un iebildes. Veselības ministrija ņēmusi vērā mazāk nekā ceturto daļu priekšlikumu, bet nav atbalstījusi nevienu no ieteikumiem, kuru ieviešanai nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vēl nav atmetusi cerības panākt vienošanos ar valdību veidojošo partiju koalīciju par pedagogu atalgojuma palielinājumu, taču, ja tas neizdosies, 18. septembrī pie Saeimas gaidāma pedagogu protesta akcija. Par to vakar vienojās arodbiedrības padome.

Latvijas Pensionāru federācija tikšanos ar politiskajām partijām, kuras startē Saeimas vēlēšanās, un politiķiem nerīkos. Savukārt visas Latvijas pensionāru sapulci, kas tradicionāli noritēja septembrī, Pensionāru federācijas valde nolēma rīkot jau pēc Saeimas vēlēšanām, Neatkarīgajai pastāstīja federācijas vadītājs Andris Siliņš.

Šovasar, kad daudzu slimību ārstēšanai nepieciešamajām zālēm ar valdības lēmumu tika palielināts valsts kompensācijas apmērs, astmas un citu elpceļu saslimšanu pacienti joprojām ir neziņā.

Desmit tūkstoši Latvijas pensionāru, kuri ir strādājuši padomju laikos un uzkrājuši darba stāžu līdz 1996. gada beigām, nesaņem palielinātu pensiju piemaksu. Labklājības ministrija uzskata, ka pensionāriem, kuri turpināja strādāt pēc 1996. gada, pensijas varēja aprēķināt jau pēc jauniem noteikumiem un viņu pensijas ir lielākas nekā citiem pensionāriem, tāpēc pensiju piemaksa nav palielināma.

Ziedojot asinis konkrētam cilvēkam, turpmāk donors vairs nedrīkst uzrādīt viņa vārdu. Šāda kārtība izriet no jaunās datu aizsardzības regulas. Taču, kā norāda Valsts asinsdonoru centrā, tas nenozīmē, ka pacients, kuram ir nepieciešama asins pārliešana, to nesaņems. Draugi, radi vai paziņas arī turpmāk var ziedot asinis, bet norādot konkrētas slimnīcas un nodaļas numuru, kurā slimnieks ārstējas.

Trešā daļa cilvēku ar HIV Latvijā ir sajutuši diskriminējošu attieksmi pret sevi un uzklausījuši aizskarošas piezīmes sava HIV statusa dēļ, liecina pirmie HIV stigmas indeksa pētījuma starprezultāti. «Diemžēl piektdaļa cilvēku ar HIV šādu attieksmi un izteikumus ir saņēmuši no savas ģimenes piederīgajiem,» saka HIV pacientu biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.

Indeksācijas rezultātā pieaugot pensijas apmēram, palielināsies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, kas pensionāram būs jāmaksā no savas pensijas. Labklājības ministrs Jānirs Reirs šonedēļ ir priecīgs, jo var paziņot senioriem par pēdējos gados lielāko pensiju indeksāciju. Viņš apgalvo, ka sociālais budžets to pieļauj, jo uzkrājums veidojas pietiekami strauji, kā arī uzsver, ka nevienam pensionāram nodoklis, kas jāmaksā no pensijas, pensijas pieaugumu «neapēdīs».

Stradiņa slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā veiktas pirmās oglekļa lāzera (CO2) mikrooperācijas. Tās ir pilnīgi cita veida operācijas, kuru laikā pacientam labdabīgus veidojumus kaklā var izoperēt ar lāzera staru, būtiski samazinot komplikāciju risku un minimāli bojājot apkārtējos audus.

Vislielāko naudas summas nākamajam gadam budžeta prioritātēs pieprasījusi Veselības ministrija – nepilnu pusmiljardu eiro jeb 431 miljonu eiro. Pusi no šī pieprasījuma veido nepieciešamie līdzekļi veselības aprūpes pieejamības uzlabošanā – gan gaidīšanas rindu samazināšanā, gan atbalsts retajām slimībām un vēža pacientiem.

Pedagogu darba samaksai šogad būs papildus pieejami 1,4 miljoni eiro, kas tiks sadalīti 88 pašvaldībām. Lēmumu par finansējuma sadalījumu no šā gada 1. septembra līdz decembrim vakar pieņēma valdība.

Kompensējamām zālēm nākamā gada veselības aprūpes budžetā nepieciešami papildus 30 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas iesniegtais finansējuma pieprasījums prioritāriem pasākumiem nākamajam gadam. Šogad kompensējamo zāļu budžets ir 161 miljons eiro, kas ir par ceturto daļu lielāks nekā 2017. gadā, saka veselības ministre Anda Čakša, un tas ļāvis palielināt valsts kompensācijas apmēru līdz simt procentiem.

Bērnu slimnīcas abu novietņu apvienošanu vienā slimnīcā Torņakalnā noteica racionāli iemesli – bērnu skaits Latvijā samazinās, palielinās resursi un izmaksas, kas nepieciešamas abu slimnīcas novietņu uzturēšanai, līdzekļu abu slimnīcu uzturēšanai un īpaši rekonstrukcijai nepietiek.

Veselības ministrija nepieciešamo papildu finansējumu mediķu atalgojuma palielinājumam iekļaus prioritāro pasākumu sarakstā, izstrādājot 2019. gada valsts budžetu. Taču naudas piešķiršana būs politiska izšķiršanās, jo nekādu garantiju mediķu algu palielināšanai nav. Jāņem vērā, ka visi pašreizējie solījumi tiek doti priekšvēlēšanu gaisotnē, bet budžetu apstiprinās jau jaunievēlētā Saeima.

Jo vairāk senioram ir hobiju, interesantu nodarbošanos, jo labāk. Sunītis, kas katru dienu jāizved pastaigā, dārzs, kur jārušinās, mazbērni, ar kuriem jāspēlējas. Tas ir lieliski un daudz labāk nekā visu dienu sēdēt mājās pie televizora. Bet pilnīgi viss ir jādara ar mēru un prātu, Neatkarīgajai saka fizioterapeite Anna Sproģe.

Nacionālajā veselības dienestā amatu atstāj par e-veselību atbildīgā amatpersona Linda Freimane. Nacionālajā veselības dienestā Neatkarīgajai sacīja, ka tas saistīts ar ģimenes apstākļiem. Tātad vismaz oficiāli L. Freimanes aiziešana netiek sasaistīta ar e-veselības darbu, sistēmas ieviešanu un tās darbības traucējumiem.

Mediķu algu palielināšanai piešķirtais finansējums būs atkarīgs no politiskās gribas, tomēr, tā kā valdības prioritāte esot veselība, Veselības ministrijai nav bažu, ka nauda ārstu un māsu algu palielinājumam būs un tā būs plānotajā apjomā.

Trešdaļa Latvijas ģimeņu ir apsvērušas iespēju uzņemt ģimenē bērnu no bērnunama vai sociālā riska ģimenes, taču tikai retais patiešām to izdara.

Šogad C hepatīta ārstēšanai no valsts budžeta atvēlēti 15 miljoni eiro, taču pusgada laikā izlietoti vien seši miljoni eiro. Tajā pašā laikā Latvijā joprojām ir spēkā pacientu «prioretizēšana» – ārstēšanu ar moderniem medikamentiem var saņemt tikai pacienti, kuriem aknu bojājumi C hepatīta dēļ ir smagāki.

Pašreizējā situācijā Latvijā nav iespējams nodrošināt aprūpi pacientiem ar hroniskām slimībām atbilstošās aprūpes slimnīcās vai aprūpes nodaļās daudzprofilu slimnīcās tādā apjomā, kādā būtu nepieciešams.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pozitīvi novērtējusi P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas funkcionalitāti un atzinusi, ka jaunā korpusa ēka tiek izmantota atbilstoši plānotajam. Jau nākamā gada pavasarī Stradiņa slimnīca uzsāks jaunā korpusa otrās kārtas celtniecību.