Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien kopā ar “Hospiss LV” pieredzējušajiem brīvprātīgajiem apmeklēja Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra “Biķernieki” Paliatīvās aprūpes nodaļu un tikās ar pacientiem.
Veselības nozarei nākamā gada budžetā ir apsolīts papildu finansējums – gandrīz 300 miljoni eiro, kas ir viena no lielākajām pēdējos gados piešķirtajām naudas summām medicīnai. Tomēr ir viens bet – tikai daļa no šīs naudas būs veselības nozarei pieejama jau no 2024. gada sākuma, pārējo valdība sola piešķirt ar atevišķiem lēmumiem.
Vismaz 180 tūkstošiem vecuma pensiju saņēmēju no nākamā gada jāsāk gatavoties obligātai ikgadējai iedzīvotāju ienākumu deklarācijas iesniegšanai. Šāda prasība spēkā būs no 2024. gada 1. janvāra, bet pirmās deklarācijas būs iesniedzamas nākamajā gadā, tas ir, 2025. gada pavasarī.
Formālais iemesls, kāpēc Veselības ministrija atsaukusi vienas no lielākajām Latvijas slimnīcām padomi, ir tās nespēja operatīvi un padziļināti izvērtēt riskus, kas saistīti ar plašajiem un finansiāli dārgajiem slimnīcas būvniecības darbiem.
Sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā kopējais uzkrājums pēc Labklājības ministrijas prognozēm līdz šā gada beigām sasniegs 1,8 miljardus eiro, un plānots, ka nākamgad tas jau varētu pārsniegt divus miljardus eiro. Tas ir lielākais līdz šim uzkrātais finanšu līdzekļu apjoms sociālajā budžetā. Daļa šī uzkrājuma uz laiku ir noguldīta Valsts kasē.
Jaunu un inovatīvu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā un nodrošināšanu pacientiem aizēno fakts, ka valsts apmaksājamo medikamentu budžets dzīvo ar milzīgu deficītu. Viss papildu finansējums zālēm, ko saņem Veselības ministrija, jānovirza deficīta segšanai, tāpēc ir jāmanipulē starp pienākumu apmaksāt zāles esošiem pacientiem un nepieciešamību iekļaut jaunas zāles jauniem vai tiem pašiem pacientiem, kuri tās gaida, cerot uz izdzīvošanu.
Krievija joprojām nav pārskaitījusi naudu Latvijā dzīvojošu senioru pensiju izmaksai, “Neatkarīgajai” apliecināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pagājušajā nedēļā saņemtas ziņas, ka problēma, kas radusies it kā tehnisku iemeslu dēļ, ir atrisināta un pensiju izmaksai nepieciešamais finansējums drīzumā ienāks Valsts kases kontā.
Jau vairāk nekā desmit gadus cilvēkiem, kuri pensionējas, netiek piešķirtas pensiju piemaksas. To piešķiršanu atcēla brīdī, kad Latvija cīnījās ar ekonomiskās krīzes sekām. Pašreizējais labklājības ministrs Uldis Augulis, kas arī pirms vairāk nekā desmit gadiem vadīja sociālo nozari, sola, ka nākamgad gan “šī netaisnība tiks labota”.
Latvijā ir vairāk nekā 65 tūkstoši strādājošo pensionāru. Sešdesmit astoņus gadus vecais Aleksandrs ir viens no viņiem. Viņš strādā algotu darbu un papildus savai algai saņem arī vecuma pensiju. Pensiju likums pieļauj šādu iespēju: strādāt un saņemt pensiju, taču viņš veic sociālās iemaksas no algas un arī maksā ienākuma nodokli gan no algas, gan pensijas.
Lai arī visa pasaule šķietami uzelpo, jo ārkārtas situācija ar Covid-19 ir beigusies, šis vīruss nekur nav pazudis un pat neslēpjas. Pēc salīdzinoši mierīgās vasaras laboratoriski veikto analīžu dati, kurus apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs, parāda, ka saslimstība ar kovidu palielinās. No visiem veiktajiem Covid-19 testiem ceturtā daļa ir pozitīvi, proti, cilvēki ir inficējušies ar koronavīrusu.
Tā kā algas reālais pieaugums attiecībā pret inflāciju ir mazāks par nulli, tad šā gada pensiju indeksācijā diemžēl izmantos tikai vienu – faktisko patēriņa cenu – indeksu. Tāpēc pensiju pieaugums indeksācijas rezultātā, pat neraugoties uz visai augsto inflāciju, būs vairākas reizes mazāks nekā pagājušajā gadā.
Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonds meklē risinājumu, lai varētu veikt naudas pārskaitījumu pensiju izmaksai Latvijā dzīvojošo Krievijas pensiju saņēmējiem, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijā. Kamēr Latvija šo naudu nesaņems, pensijas vai pensiju daļa šiem pensionāriem izmaksāta netiks. Ceturksnī Krievijai ir jāpārskaita apmēram četri miljoni eiro.
Lai arī valdība pēdējā brīdī piešķīrusi vairāk nekā desmit miljonus eiro laboratoriju darba apmaksai, tas nenozīmē, ka iedzīvotāji var vairs nesatraukties par valsts apmaksātu analīžu veikšanu.
Latvijas pirmspensijas iedzīvotājus sasniegusi laba ziņa – paredzamais mūža ilgums ir nedaudz palielinājies. Tas nozīmē, ka, sasniedzot pensijas vecumu, seniors vidēji nodzīvos par gadu ilgāk. Tomēr šai pozitīvajai ziņai seko skaudra atklāsme – paredzamais mūža ilgums ietekmē pensijas aprēķinā iekļauto rādītāju G, un diemžēl – jo G lielāks, jo aprēķinātā pensija mazāka.
Covid-19 Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā ir zaudējis savu “ārkārtas” statusu – ne karantīnas, ne ierobežojumu, ne mājsēdes, ne masveida testēšanas. Koronavīrusa izraisīta slimība kļuvusi par sezonālu infekciju, tomēr atšķirībā no gripas, kurai skaidri var noteikt šo sezonalitāti, ar Covid-19 slimo visu gadu.
Bērnu un jauniešu ar invaliditāti vecāki un aizbildņi aicina steidzami mainīt valdības noteikumus un palielināt pabalstu. Pašlaik šis pabalsts ir trīs simti eiro mēnesī, taču tas ne tuvu nesedz visas vajadzības, kādas ir ģimenēm, kurās ir smagi slims un kopjams cilvēks ar invaliditāti.
Valsts noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, un tas rada zaudējumus veselības aprūpes iestādēm. Šogad pie ārstiem pēc medicīniskās palīdzības vērsušies būtiski vairāk cilvēku nekā iepriekš – pacientu skaits pieaudzis par pat par divdesmit procentiem. Papildu spiedienu uz veselības aprūpes sniedzējiem rada būtisks izmaksu pieaugums – gan par komunālajiem maksājumiem, gan ēdināšanu, gan medikamentiem.
Šā rudens pensijas indeksācija 1. oktobrī pensionāriem neatnesīs rekordlielu pensijas palielinājumu. Pēc “Neatkarīgās” aprēķiniem vidējā pensija augs par 25 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada indeksāciju pielikums pie pensijas lielākajai daļai pensionāru šķitīs niecīgs.
Mediķu arodbiedrības prasības paaugstināt atalgojumu mediķiem par nieka 4,5 procentiem un nodrošināt vidējās darba samaksas palielinājumu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir minimums, ko vispār arodbiedrība varētu prasīt izpildīt Veselības ministrijai un valdībai pašreizējos apstākļos. Tomēr pat par to medicīnā strādājošajiem būs jāpacīnās.
Augošo būvniecības izmaksu dēļ Paula Stradiņa slimnīcas jauno ēku – A korpusa otrās kārtas un B korpusa – celtniecība sagādā satraukumu visiem – vai pietiks finansējuma visu darbu pabeigšanai un vai tas notiks laikus, saskaņā ar plānoto grafiku?
Latvijas vecuma pensiju turpmāk varēs saņemt arī personas, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Līdz šim pensionāri, kuriem bija pat stāžs Latvijā, nevarēja saņemt Latvijas pensiju, ja nedzīvoja Latvijā un nedzīvoja Eiropas Savienībā.
Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 16 000 pacientu ar dažādām retām slimībām, “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis.