Epidemiologs: Covid-19 izplatība aug, jābūt uzmanīgiem

© F64

Lai arī visa pasaule šķietami uzelpo, jo ārkārtas situācija ar Covid-19 ir beigusies, šis vīruss nekur nav pazudis un pat neslēpjas. Pēc salīdzinoši mierīgās vasaras laboratoriski veikto analīžu dati, kurus apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs, parāda, ka saslimstība ar kovidu palielinās. No visiem veiktajiem Covid-19 testiem ceturtā daļa ir pozitīvi, proti, cilvēki ir inficējušies ar koronavīrusu.

Kāda būs šī kovida un vienlaikus gripas izplatības sezona Latvijā un vai mums būs nepieciešami jauni ierobežojumi, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. “Pašreizējie Covid-19 paveidi neizraisa lielu uztraukumu, bet, ja būs jauna mutācija, kas saistīta ar augstu mirstības līmeni un slimnīcu noslogojumu, tad būs jāseko koordinētai rīcībai un pasākumiem vīrusa ierobežošanā,” saka Jurijs Perevoščikovs.

Raksturojiet, lūdzu, kāda pašlaik ir situācija ar Covid-19 izplatību? Mēs redzam, ka iedzīvotāji slimo ar Covid-19, vienlaikus saslimstības līmenis nav augsts. Tajā pašā laikā mums ir zudis tas lielais satraukums par šo vīrusa infekciju, kas bija pandēmijas laikā. Nav arī vairs nekādu ierobežojumu, piesardzības pasākumu. Vai varam teikt, ka esam vienkārši saraduši ar Covid-19 kā sezonālu infekciju?

Pandēmija joprojām turpinās, bet ir beigusies ārkārtas situācija gan starptautiskā mērogā, gan visās valstīs praktiski ir atcelti ārkārtas pasākumi, un tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Vispirms ar to, ka vīruss vairs nav tik nāvējošs, kāds tas bija pandēmijas sākumā, tas neizraisa tik daudz smagu saslimšanas gadījumu. Vīruss mainās, mutē un pielāgojas sabiedrībai. Pat tiek uzskatīts, ka vīrusam ir tāds kā “prāts”, ka tas negrib nogalināt visu cilvēku populāciju, tas pielāgojas. Vīruss pielāgojas arī tā, lai varētu apiet iepriekš iegūto imunitāti. Lielākajai daļai cilvēku ir iegūta imunitāte gan vakcinācijas rezultātā, gan izslimojot. Vislabākais variants, protams, ir tad, ja ir bijusi gan vakcinācija, gan slimība pārslimota. To sauc par hibrīdimunitāti.

Mēs redzam, ka vīruss nekur nav pazudis. Citi vīrusi ziemā un pavasarī ir aktīvi, bet vasarā pazūd, piemēram, vasarā mēs nekonstatējam saslimšanu ar gripas vīrusu. Bet kovidam - lai arī ir saslimstības pieaugums aukstajos ziemas mēnešos, tas tomēr arī vasarā nepazūd. Vasaras mēnešos no visiem testētajiem paraugiem apmēram piecos līdz 10 procentos ir konstatēts Covid-19. Vasaras pēdējā nedēļā un septembra sākumā novērots, ka šajos laboratoriski testētajos paraugos Covid-19 ir pieaudzis līdz 25 procentiem. Tas ir daudz. Vēl viena īpatnība ar šo vīrusu ir tāda, ka tas ir ļoti mainīgs. Sākumā runājām par sākotnējo variantu, kas atnāca no Ķīnas, pēc tam par alfa variantu, par delta variantu, kas vienā nedēļā izraisīja plašu saslimšanu un pat 1600 pacientu, kuri tika stacionēti slimnīcās un desmitiem nāves gadījumu nedēļā. Tam sekoja omikrona variants, kas ir krietni infekciozāks, izplatās ļoti strauji gaisa pilienu veidā. Šis vīrusa paveids arī ļoti mainās, veidojas vīrusa paveidi. Daži no tiem nav dzīvotspējīgi, bet ir vīrusa paveidi, kuri šajā konkurences cīņā apiet citus un izraisa saslimstības pacēlumus. Pagājušajā sezonā novērojām vairākus šādus pacēlumus, kuri gan atšķirībā no pandēmijas sākuma vairs nebija tik intensīvi. Tas joprojām turpinās. Šā gada pavasara slimības izplatības pacēlums bija saistīts ar paveida XB1 izplatību. Cilvēkiem pret šo paveidu nebija imunitātes, un papildus jāņem vērā, ka mums praktiski vairs nav ierobežojumu, arī piesardzības pasākumus cilvēki vairs neievēro tā, kā bija slimības izplatības sākumā. Tas ļauj vīrusam izplatīties.

Pašlaik gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā ir vērojams Covid-19 pieaugums. Viens no izskaidrojumiem ir aktīvāka cilvēku kontaktēšanās vasaras beigās un rudens sākumā, kad cilvēki atgriežas no atvaļinājumiem, un, protams, arī mācību sākums. Tas liecina, ka Covid-19 vīruss nekur nav pazudis.

Vai mācību gada sākums varētu pēc pāris nedēļām uzrādīt būtiskāku Covid-19 izplatības pacēlumu?

Visticamāk jā. Katru gadu septembra beigās un oktobra beigās mēs novērojam visu respiratoro infekcijas slimību pacēlumu. Visvairāk tas skar bērnus un skolēnus. Tā ir normāla situācija, taču tagad šo slimību izplatībā savu vietu ieņēmis Covid-19. Jau tagad katrs ceturtais paraugs, kas laboratoriski pārbaudīts pacientiem, kuri nonākuši slimnīcā, uzrāda Covid-19. Tomēr to var attiecināt uz visu sabiedrību. Pašlaik testi, kurus mājās veic cilvēki, netiek uzskaitīti.

Vai, ņemot vērā, ka tagad cilvēki masveidā ambulatori vairs neveic Covid-19 testus, reālais saslimušo ar Covid-19 cilvēku skaits ir lielāks, nekā parāda laboratoriskie dati?

Neapšaubāmi. Jo vairāk mēs izmeklētu cilvēkus, jo plašāku kovida izplatību tas parādītu. Tomēr, lai spriestu par epidemioloģisko situāciju, nav nepieciešams visus testēt. Sākotnēji masveida testēšanai bija ļoti liela nozīme, lai ierobežotu slimības izplatību, lai cilvēki būtu izolēti, neizplatītu slimību, jo slimības izpausmes daudzos gadījumos bija ļoti smagas. Galvenais vīrusa apkarošanas līdzeklis mums bija saslimušo ierobežošana, jo citādi mēs nevarējām vīrusu ierobežot un nevarējām nodrošināt, lai veselības aprūpe slimnīcās netiktu paralizēta. Pašlaik mēs analizējam gan šos laboratoriskos datus, gan salīdzinām notekūdeņu monitoringa datus. Ja runājam par vīrusa izplatību, šie dati absolūti korelē. Notekūdeņu dati rāda, ka izplatās jauni Covid-19 paveidi, bet pašlaik varam teikt, ka tie neizraisa smagāku saslimšanu, tāpēc šie vīrusu paveidus mēs nedēvējam par “uztraukuma paveidiem”, par tādiem, kuru dēļ būtu īpaši jāsatraucas. Teiksim tā, mēs tos saucam par “paveidiem, kas izraisa interesi”. Pagaidām nevaram teikt, ka notiktu kaut kas briesmīgs. Vienlaikus mēs sekojam datiem, kas notiek slimnīcās, jo tas ir viens no brīdinājuma signāliem.

Kāda pašlaik ir situācija slimnīcās?

Mēs apkopojam datus, cik pacientu ar Covid-19 nedēļas laikā ievieto slimnīcās. Vasarā katru nedēļu vidēji 16 pacienti ar Covid-19 nonāca slimnīcā. Pašlaik tie ir 39 pacienti vidēji nedēļā. Tas ir divkāršojies, tomēr, ņemot vērā, cik daudz pacientu pandēmijas sākumā nonāca slimnīcās, tas ir neliels skaits saslimušo. Pacientu vidū ir cilvēki, kuriem Covid-19 bijis iemesls, kāpēc jāārstējas slimnīcā. No visiem slimnīcā ievietotiem pacientiem ar Covid-19 puse nonākusi slimnīcā slimības smagās norises dēļ. Mums visas pandēmijas laikā diemžēl bija tikai četras nedēļas, kad nebūtu neviena Covid-19 nāves gadījuma.

Saprotu, ka pašlaik Latvijā cirkulējošie Covid-19 vīrusa paveidi izraisa plašu saslimšanu, bet neizraisa plašu smagu saslimšanu. Kāds pašlaik ir uzdevums epidemiologu dienestam no valdības - sekot datiem, ziņot, brīdināt?

Jā, tieši tāda ir situācija - mēs runājam, ka ir plaša saslimšana, bet pašlaik nav plašu smagu saslimšanu ar Covid-19. Mūsu pienākums ir ziņot par situāciju, ja tā pasliktināsies. Uz Ministru kabinetu katru nedēļu ar ziņojumu pašlaik neplānojam doties. Mūsu uzdevums ir integrēt Covid-19 uzraudzību visu infekcijas slimību uzraudzībā, piemēram, gripas izplatības monitoringu. Gripas uzraudzība sāksies oktobrī, un tas mēs ziņosim par abiem vīrusiem. Svarīgi ir sekot datiem, lai laikus pamanītu izmaiņas.

Pašlaik vienīgais, ko redzam, kas palicis kopš ārkārtas situācijas, ir ieteikums vakcinēties. Šoruden iesaka vakcinēties gan pret gripu, gan Covid-19. Vai mums ir pamats domāt, ka varētu sekot kādi ierobežojumi, piemēram, pulcēšanās, attālināts darbs un citi?

Individuālās aizsardzības ieteikumi nav atcelti, un tie ir jāievēro visiem. Ja esi slims, jāpaliek mājās, slimam bērnam nav jādodas uz skolu. Ir jānorobežojas no saslimušajiem, nav jākontaktējas, ja ir vīrusu slimības pazīmes - klepus, iesnas. Mēs iesakām arī lietot sejas masku, ja tomēr saslimušajam ir jāapmeklē publiskas vietas. Riska grupu iedzīvotājiem iesakām lietot aizsargmaskas, lai sevi pasargātu. Tas ir ļoti vēlams. Būtiski atcerēties par telpu vēdināšanu un roku higiēnu. Ja ir bijis kontakts ar Covid-19 saslimušo, iesakām veikt paštestu.

Runājot par vakcināciju, šī rekomendācija vairs neattiecas uz visu sabiedrību, jo daudzi ir pārslimojuši. Tomēr tā ir izšķiroši svarīga gados vecākiem cilvēkiem, hronisku slimību pacientiem, grūtniecēm, jo diemžēl iepriekšējā pieredze liecina - ja inficējas šīs grupas iedzīvotāji, tad slimība norit smagā formā. Latvijā apkopotā pieredze un dati pārliecinoši apliecina, ka vakcinācija palīdz pasargāt no smagas slimības formas un nāves.

Tomēr - vai ir kādi nosacījumi, kuru gadījumā epidemiologi brīdinās Veselības ministriju, valdību, ka ir nepieciešami ārkārtas pasākumi?

Lai arī pašlaik vīrusa paveidi nav tādi, kas izraisa plašu un smagu saslimšanu, neviens nevar pateikt, kādi vēl Covid-19 vīrusa paveidi varētu rasties. Mums tam ir nepārtraukti jāseko. Pirmais nosacījums līdz ar to ir tas, kas notiks ar pašu Covid-19 vīrusu. Ja būs jauna mutācija, kas saistīta ar augstu mirstības līmeni un slimnīcu noslogojumu, tad būs jāseko koordinētai rīcībai un pasākumiem vīrusa ierobežošanā un vakcīnu pielāgošanā jaunajiem variantiem. Pagaidām tas ir visai teorētiski, jo mēs nezinām, kas varētu notikt ar vīrusu.

Saglabājoties omikrona paveidiem, tas ir maz ticams, taču ir iespējams, ka strauji palielinās saslimušo skaits, kas negatīvi ietekmētu veselības aprūpes spēju palīdzēt pacientiem, kas izraisītu slimību un ambulatorās veselības iestāžu pārslogotību. Šādā situācijā arī būtu nekavējoties jādomā par papildu pasākumiem. Vēlreiz uzsveru, ka omikrona gadījumā tas ir maz ticams. Atliek tikai tāds variants, ka kaut kur pasaulē parādīsies kāds jauns patogēns.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais