Inga Paparde / Autori

Lai gan Latvijas sabiedrība smīkņā par dzimumu līdztiesības jautājumiem, statistikas dati par nabadzību vecumdienās smieklus neizraisa, gluži otrādi. Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, taču nabadzībā dzīvojošu sieviešu pensionāru īpatsvars, kas būtiski pārsniedz vīriešu skaitu, liek aizdomāties, kādi ir šīs “sieviešu nabadzības” iemesli un vai tiešām ar līdzvērtīgu atalgojumu abiem dzimumiem mums viss ir kārtībā.

Tieši desmit sekundes bija nepieciešamas Ministru kabinetam, lai izskatītu priekšlikumus likumā “Par valsts pensijām” saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums likumā paredzēt, lai pensiju piemaksas saņemtu visas personas, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, neguva ministru labvēlību. Tas vienkārši vispār netika apspriests.

Neraugoties uz veselības nozarē pieejamo finansējumu kompensējamām zālēm un pat Ministru kabineta atbalstošo lēmumu migrēnas diagnozes iekļaušanai to slimību sarakstā, kam tiek simt procentu apmērā apmaksāti medikamenti, pacienti zāles apsolītajā laikā saņemt nevar.

Lai arī valsts izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā procentos no iekšzemes kopprodukta ir augstākie Baltijas valstīs, uz vienu iedzīvotāju izdevumi ir viszemākie.

Pensiju likuma grozījumos par pensiju piemaksu atjaunošanu, kurus nupat apstiprinājusi Saeima, piedāvātais regulējums neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam, teikts Saeimas Juridiskā biroja atzinumā.

Zāļu kompensācijai papildus piešķirtais finansējums ļauj vēl šogad kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut migrēnas ārstēšanai paredzētos medikamentus. Par iespēju saņemt valsts atbalstu slimības ārstēšanai un tās izraisīto galvassāpju mazināšanai migrēnas pacienti ilgstoši cīnījās gan savācot pilsoņu parakstus, lai priekšlikums tiktu iesniegts Saeimā, gan aizstāvot savas tiesības parlamenta “gaiteņos”.

Nākamā gada valsts budžets ļaus daļai pensionāru atjaunot piemaksas pie vecuma pensijas. Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi pensiju likumā paredz noteikt piemaksas tiem senioriem, kuri devās pensijā 2012., 2013. un 2014. gadā.

Lai arī Latvijā samazinās dzimstība un teorētiski vajadzētu samazināties valsts sociālajiem izdevumiem dažādiem ar bērna piedzimšanu un audzināšanu saistītiem pabalstiem, sociālajā budžetā tomēr liekas naudas nav.

Jau pēc dažiem gadiem demogrāfiskā noslodze Latvijā varētu pieaugt tik katastrofāli, ka būs jādomā, kā darbaspējīgie varēs samaksāt pietiekamas sociālās iemaksas pensijām. Šādu secinājumu izsaka Labklājības ministrija, kas neatbalsta priekšlaicīgas pensionēšanās vecuma noteikšanu daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Valsts ir ieinteresēta, lai cilvēki ilgāk strādā.

Lai arī kompensējamo zāļu budžetā ik gadu ir deficīts, pateicoties papildus piešķirtajam finansējumam gan deficīta segšanai, gan zāļu apmaksai jaunām diagnozēm, no šā gada rudens valsts simt procentu apmērā kompensēs medikamentus sievietēm miomas ārstēšanai.

Neraugoties uz diabēta pacientu skaita pieaugumu un slimības radīto komplikāciju smago ietekmi uz sabiedrības veselību, Latvijā diabēts netiek ārstēts atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane. Pacientu tiesību un ārstu organizācijas aicina steidzami rīkoties, lai diabēts tiktu atklāts savlaicīgi, ārstēts atbilstoši pasaules praksei, lai novērstu cilvēku priekšlaicīgu mirstību.

Saeima šonedēļ ķersies klāt nākamā gada budžeta projekta izskatīšanai, un, lai arī tajā ir ieplānoti nepilni 15 miljoni eiro pensiju piemaksu piešķiršanai un, protams, būs arī nauda ikgadējai pensiju indeksācijai, kopumā būtiskas izmaiņas senioru makos jaunais budžets neatnesīs.

Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma pašlaik pilnībā nepasargā cilvēkus, kuri veic sociālās iemaksas, bet saslimst, jo pabalsta apmērs tiek izmaksāts ierobežotā apmērā, turklāt tam piemēro arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzskata iedzīvotāju iniciatīvas par slimības lapu apmaksu simt procentu apmērā autore Ilga Treimane.

Lai arī visi ir vienisprātis, ka gan bērna kopšanas, gan bērna piedzimšanas pabalsts pašreizējā situācijā ir zaudējis savu pirktspēju un vecāku pabalsta aprēķināšanas kārtība nav taisnīga, īpaši pret vecākiem, kuri vēlētos strādāt, valsts budžeta plānošanas ierobežojumu dēļ pabalstus palielināt varēs tikai 2025. gadā.

Lai arī kā to negribētos teikt, bet bēdīgā situācija ar Stradiņa slimnīcas būvniecības projektu realizāciju vēl vienu reizi apliecina, ka Latvijas medicīnas nozarē ir ļoti lielas problēmas ar spēju pārvaldīt un apsaimniekot finanses, kā arī organizēt procesus. Tur nepalīdz ne valdes, ne padomes, ne visenerģiskākie, kā mūsdienās pieņemts teikt, augstākās raudzes, speciālisti. Bēdīgi – tas vispār būtu maigi teikts, jo situācija būs traģiska, ja patiešām valstij nāksies zaudēt vairāk nekā 70 miljonus eiro Eiropas struktūrfondu pieejamā finansējuma apstākļos, kad ik dienu saskaramies ar stāstiem par nepieejamu un trūcīgu veselības aprūpi.

Pēkšņi, bet ne negaidīti ieceltajai jaunajai Stradiņa slimnīcas valdei ir uzdoti vairāki steidzami risināmi darbi. Viens no svarīgākajiem, taču, iespējams, nereāli izpildāmiem, ir mazināt risku zaudēt miljonus eiro no Eiropas Savienības slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Ja iepriekš Veselības ministrija pieļāva, ka slimnīcas zaudēs ap 46 miljonus eiro, tagad šis skaitlis izaudzis līdz vismaz 70 miljoniem eiro.

Kolēģes Elitas Veidemanes publikācijā speciālists Nils Konstantinovs secina, ka “Latvijā ir pārāk maz kritiskas domāšanas”. Es viņam pilnīgi piekrītu un aicinu, pirms izteikt viedokli par nu jau bestselleru kļuvušo grāmatu “Tur lejā”, to izlasīt pilnībā, nepaļaujoties uz atsevišķu politiķu emocionāliem, detaļām pārsātinātiem stāstījumiem un grāmatas lappušu šķirstīšanu “tiktok” dzīlēs.

Kopš Latvijā ir spēkā likuma norma par kompensācijas piešķiršanu saistībā ar Covid-19 vakcinācijas radīto kaitējumu veselībai, Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 172 kompensācijas prasījuma iesniegumus.

Šajā gadā Latvijā vienlaikus cirkulēs gan gripas, gan Covid-19 vīrusi, taču ir grūti prognozēt, cik plaša un cik smaga varētu būt šo infekcijas slimību epidēmija, atzīst Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi. Šobrīd gripas saslimšanas gadījumi ir reģistrēti divās lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī, savukārt koronavīruss izplatās pa visu valsti, un salīdzinājumā ar septembra sākumu tā izplatība būtiski pieaugusi.

Nākamgad novirzot mediķu atalgojuma pieaugumam vairāk nekā 70 miljonus eiro, Veselības ministrija vismaz līdz nākamā gada budžeta apstiprināšanai Saeimā apturējusi diskusijas par iespējamo streiku veselības nozarē.

Veselības ministrija plāno vēža skrīninga datu reģistru iegādāties no valstīm, kur šis skrīnings norit augstā līmenī. Reģistrs ļautu stingri sekot šo pārbaužu rezultātiem un plānot turpmāko darbu. Latvijā pašlaik diemžēl iedzīvotāju atsaucība vēža skrīningam joprojām ir zemā līmenī, kas liecina par dažādiem šķēršļiem, tostarp informācijas trūkumu cilvēkiem, kuriem regulāri būtu jāveic vēža skrīnings.

Pieslēgšanās un strādāšana ar e-veselību jau tā viegli nepadodas ne pacientiem, ne arī daudziem mediķiem un farmaceitiem sistēmas darbības problēmu dēļ, taču no nākamā gada, lai pieslēgtos valsts veselības portālam, nepietiks ar ierasto internetbankas autorizāciju.