Saeimai veidojot valsts nākamā gada budžetu, atkal aktualizējies jautājums par tā dēvētajām deputātu kvotām. Koalīcija gan uzskata, ka trauksme ir sacelta bez pamata un nekādu deputātu kvotu nav. Noraidīti tiek arī opozīcijas pārmetumi, ka budžeta veidošanā netiek ņemti vērā tās priekšlikumi
Neraugoties uz Saeimas opozīcijas izmisīgajiem centieniem pārliecināt kolēģus koalīcijā, ka valsts augstākajām amatpersonām jau tā ir pietiekami lielas algas, lai nebūtu nepieciešamības kompensēt reprezentācijas izdevumus, kompensācijas tiks izmaksātas arī turpmāk. Tiesa – mazākas. Saeimas Juridiskais birojs gan izķēra likumprojektā ieviesušos kļūdu, kas ļautu par saņemto kompensāciju nemaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli.
Valdošajai koalīcijai gatavojoties galīgajā lasījumā apstiprināt valsts nākamā gada budžetu, opozīcija aizvien skaļāk norāda uz solījumu par atalgojuma palielināšanu noteiktu nozaru darbiniekiem nepildīšanu.
As the ruling coalition prepares to approve next year's state budget at the final reading, the opposition is increasingly pointing to the undelivered promise of increasing wages for workers in certain sectors.
Sabiedrības vēlme Saeimas deputātu darbā ieskatīties dziļāk – teju tiešsaistes režīmā, visticamāk netiks apmierināta. Politiķi uzskata, ka parlamenta darbs ir pietiekami caurskatāms, bet šādu vēlmi paudušie maldināti.
Dažādu apsvērumu dēļ opozīcijas priekšlikumi likumu izstrādes gaitā reti tiek ņemti vērā, taču parlamentārajam mazākumam tas nekad nav traucējis piedāvāt koalīcijai savus risinājumus aktuālajām problēmām. Izņēmums nav arī nākamā gada budžets, kurā opozicionāri cita starpā apšauba Latvijas stratēģisko mērķu pārākumu pār sociālajiem jautājumiem, kā arī pievēršas sabiedrībā daudz apspriestajam “prezidenta flīģelim”.
Saeimas opozīcijas atbalstītajam Latvijas ārstu biedrības (LĀB) pieprasījumam no veselības ministra amata atbrīvot Danielu Pavļutu nule pievienojusies arī skaistumkopšanas nozare. Taču ministrs amatu saglabās par spīti tam, ka arī koalīcijas partneri nereti kritizējuši viņa veikumu pandēmijas ierobežošanas organizēšanā.
Ceļu Saeimā uzsācis valsts nākamā gada budžets, kas, salīdzinot ar šī gada, plānots par 68,62 miljoniem eiro mazāks. Ierasti šī svarīgā dokumenta pieņemšanu pavada asas un garas opozīcijas uzturētas debates, taču pagaidām tā ietur pauzi, lai pandēmijas nogurdinātajiem procesa sekotājiem īsto izrādi pasniegtu tā apstiprināšanai pirmajā lasījumā.
The state budget for next year has started its way in the Saeima, which is planned to be 68.62 million euros smaller compared to this year. The adoption of this important document is usually accompanied by a heated and long debate run by the opposition, but for the time being it is taking a break to provide a real show to the pandemic-weary followers of the process during its approval at first reading.
Valstij joprojām cīnoties ar Covid-19 radītajām grūtībām veselības aprūpes sistēmā un ekonomikā, opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka tik sarežģītajā situācijā teju puse valdības ministru atrodas atvaļinājumā vai ārvalstu komandējumos. Uzskatot, ka šis fakts sabiedrībai raida signālu, ka ministriem nerūp tautas problēmas, opozīcija aicināja pieņemt lēmumu, kas ministriem liegtu šādas brīvības, līdz pandēmijas situācija ir stabilizējusies.
As the country continues to struggle with difficulties Covid-19 has created in the health care system and economy, the opposition has drawn attention to the fact that in such a difficult situation, almost half of government ministers are on vacation or business trips abroad. Considering that this fact sends a signal to the public that ministers do not care about the people's problems, the opposition called for a decision that would deprive ministers of such freedoms until the pandemic situation has stabilized.
Pašvaldību vēlēšanās ne pārāk veiksmīgi izmēģinājusi spēkus atsevišķi no sava finansiāli spēcīgākā partnera “Latvijas attīstībai”, politiskā organizācija Kustība “Par!” lēmusi, ka 14. Saeimas vēlēšanās tā vēlētos atkal kandidēt vienā sarakstā. “Latvijas attīstībai” par to lems nākamnedēļ, bet partijas līdzpriekšsēdētājs Ivars Ijabs neslēpj, ka partijā ir arī pretinieki šīs savienības turpmākai pastāvēšanai.
Stājoties spēkā jaunajiem ierobežojumiem, ar kuriem iecerēts veicināt vakcinācijas aptveri un ierobežot vīrusa izplatību, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka ierobežojumu skarto uzņēmumu un darbinieku atbalstam ik mēnesi būs nepieciešami 60 miljoni eiro. Valdība un koalīcija pagaidām nesteidz apmierināt šo prasību, bet Saeimā ir deputāti, kas uzskata, ka šo naudu varētu iztērēt arī labāk.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai jau pavisam drīz būs jāķeras klāt valsts nākamā gada budžetam un to pavadošajā likumprojektu paketē esošajam likumprojektam, kas paredz ierēdņu un valsts amatpersonu, tajā skaitā deputātu un ministru, algu palielināšanu.
Pēc gandrīz visu darba nedēļu ilgušām diskusijām valdība aizvadītajā piektdienā nolēma, ka ar šodienu valstī sākas ārkārtējās situācijas stāvoklis, kura laikā būtiski ierobežos nevakcinēto personu brīvības. Daļa sabiedrības šādu lēmumu uzņem ar sapratni, taču nu jau lielākā daļa pievienojas Saeimas opozīcijai, kas šķendējas par valdības nespēju pieņemt skaidrus un laicīgus lēmumus.
Kopš neatkarības atgūšanas šādā vai tādā veidā ikviens Valsts prezidents izrādījis interesi par Latvijas galvaspilsētas attīstību, taču Valsts prezidents Egils Levits, kuram nenoliedzami patīk uzstāties ar runām, šo latiņu pacēlis daudz augstāk. Saskaņā ar iepriekšējo prezidentu kanceleju pārstāvju pausto, E. Levits ir pirmais, kas ar runu uzstājies Rīgas domes sēdē.
Ar Covid-19 inficēto un hospitalizēto pacientu skaitam kļūstot arvien lielākam, veselības aprūpes sistēmas pārstāvji gan aizvien skaļāk kritizē lēmumus, kas pieņemti, reformējot sistēmu, gan aizvien uzstājīgāk pieprasa ārkārtas situācijas izsludināšanu. Reformu veidojusī ministre kritikai piekrist nevēlas.
Gatavojoties varas pārņemšanai pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kas plānotas nākamā gada rudenī, Zaļo un zemnieku savienību veidojošās partijas jau domā par savu kandidātu Ministru prezidenta amatam. Latvijas Zemnieku savienība savu jau izraudzījusies – trīs Saeimas sasaukumu laikā trīs politiskos spēkus mainījušo Viktoru Valaini. Viņam gan būs vēl jākonkurē ar Latvijas Zaļās partijas izraudzīto kandidātu.
Laikā, kad veselības ministrs un epidemiologi, reaģējot uz epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos, skandina trauksmes zvanus un aicina ieviest nopietnākus ierobežojumus, valdošajā koalīcijā vienprātības šajā jautājumā joprojām nav.
Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, tradicionāli labākos rezultātus tajās gūstošā “Saskaņa” identificējusi valsts problēmu cēloni – tā nekad nav tikusi pie varas. Šo sistēmisko kļūdu organizācija apņēmusies labot, uzsākot plašu diskusiju ar sabiedrību, bet diskusiju vadīšanai vairs netiks pieaicināti ārpus organizācijas savu atpazīstamību veidojuši cilvēki.
Ar pārliecinošu vairākumu likumprojektu, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai, Saeima ceturtdien ne tikai nodeva izskatīšanai komisijām, bet arī apstiprināja pirmajā lasījumā. Nacionālās apvienības, kas ir vienīgais šo likumprojektu neatbalstošais politiskais spēks, mierinājumam vien tika ievērojami pagarināts priekšlikumu iesniegšanai paredzētais laiks.
With an overwhelming majority, the Saeima on Thursday not only submitted the bill for consideration by the committees, which provides for the payment of 40 million euros in compensation to the Jewish community, but also approved it in the first reading. The only consolation for the National Alliance (Nacionālā apvienība), which is the only political force that does not support this bill, was that the deadline for submitting proposals was significantly extended.