Eksperti zvana trauksmi – politiķi vienoties nespēj

© Oksana Džadana/ F64

Laikā, kad veselības ministrs un epidemiologi, reaģējot uz epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos, skandina trauksmes zvanus un aicina ieviest nopietnākus ierobežojumus, valdošajā koalīcijā vienprātības šajā jautājumā joprojām nav.

Pirmdien pirms koalīciju veidojošo partiju iknedēļas pulcēšanās veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka sēdē aicinās runāt par nepieciešamību ieviest daudz stingrākus drošības pasākumus.

Ministrs uzsvēra, ka epidemioloģiskā situācija valstī strauji pasliktinās. Piektdien hospitalizēto skaits nedaudz pārsniedza 500, bet pirmdien tas bīstami pietuvojies 600 hospitalizēto atzīmei.

Tas ministru mudina domāt par ārkārtas situācijas ieviešanu un attālinātā darba plašāku izmantošanu.

“Jāpastiprina drošības prasības izglītībā un citās jomās, kamēr slimnīcas gatavojas drūmākajiem scenārijiem. Prasību ieviešanu vairs nevar atlikt, tā ir novēlota politiskas neizlēmības, baiļu no protestiem un nozaru interešu dēļ,” pauda D. Pavļuts.

Viņa redzējumam pievienojas arī pie vakcinācijas projekta strādājušais epidemiologs Ņikita Trojanskis. Eksperts uzskata, ka situāciju nu var glābt tikai regulāri ieviesti “lokdauni”, kad iedzīvotāju pārvietošanās ir ierobežota maksimāli. Šāda kārtība varētu turpināties līdz pat janvārim.

Epidemiologs atzīmē, ka desmit dienu laikā infekcijas izplatība sabiedrībā ir pieaugusi par aptuveni 86% jeb gandrīz dubultojusies, turklāt “zudusi jebkāda vecuma struktūra”. Proti, aptuveni vienāds kāpums ir visās vecuma grupās, nevis kādā atsevišķā sabiedrības daļā, tātad epidēmija Latvijā izplatoties nekontrolēti.

“Izskatās, ka 1000 hospitalizētie ir garantēti. Jau tagad atsevišķas slimnīcas ir pilnas. Bet ir viens scenārijs, pie kura mēs tomēr nesasniedzam 1500 hospitalizētos, kas it kā ir veselības sistēmas kapacitātes griesti.

Tas risinājums noteikti nebūs populārs un prasīs lielu sabiedrības līdzdalību. Reizi mēnesī uz nedēļu (ilgums jāprecizē) visur ir militārs “lokdauns” ar skaidru “lokdauna” grafiku novembrim, decembrim, janvārim. Oktobrī tam jānotiek nekavējoties,” rosina Ņ. Trojanskis.

Laikā, kad šis raksts tika nodots redakcijā, koalīciju veidojošās partijas aiz slēgtām durvīm vēl diskutēja, vai veselības ministrs trauksmi zvana pamatoti. Taču Neatkarīgas aptaujāto koalīcijas pārstāvju Saeimā teiktais liecina, ka partijām joprojām nav vienota redzējuma par to, kā cīnīties ar Covid-19 sērgas izplatīšanos.

Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā strādājošais Normunds Žunna uzskata, ka joprojām vienīgais pareizais risinājums ir skaidrojošā darba veikšana - jāpārliecina vakcinēties pretinieki vai šaubīgie, ka vienīgais līdzeklis, kas jēgpilni var ierobežot slimības izplatīšanos, ir vakcinācija.

“Galvenais ir skaidrojošais darbs, tad nebūtu tik liela pretestība ne pret ierobežojumiem, ne pret vakcināciju,” saka Saeimas deputāts un piebilst, ka “bez vakcinēšanās ar veselo saprātu var nepietikt”.

Arī “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata, ka vienīgais veids, kā uzlabot epidemioloģisko situāciju, ir vakcinēšanās, bet slimībās straujā izplatīšanās ir uz to partiju sirdsapziņas, kas joprojām iebilst pret vakcinēšanos. Tiesa, A. Latkovskis atzina, ka par nopietnākiem ierobežojumiem jāvienojas visai valdībai kopā. Šādi soļi ir nopietni jāizsver, un nav pareizi izmantot pieeju populistiskiem paziņojumiem, kaut ko aicinot darīt ātri “vienā rāvienā”, atzīmē A. Latkovskis.

Savukārt veselības ministra partijas - “Attīstībai/”Par!”” - kolēģis, Sabiedrības veselības apakškomisijā strādājošais Ilmārs Dūrītis ir pārliecināts, ka vienīgais risinājums ir stingrāku ierobežojumu ieviešana.

“Kavēšanās ar drošības pasākumiem no valdības un koalīcijas partneru puses bijusi pārāk ilga. It kā saprotams, ka sabiedrība tos pasākumus negrib un visi ir nedaudz atslābuši, bet jāsaprot, ka jau trīs nedēļas prognozes bijušas, ka oktobra sākumā slimnīcas varētu būt ļoti piepildītas. Pašlaik mēs esam tikai mēneša pirmajās dienās un redzam, ka slimnīcas ziņo - obligāti nepieciešami ierobežojumi. Tādēļ, manuprāt, jāievieš daudzkārt stingrāki ierobežojumi, it īpaši tiem, kas atrodas riska grupās,” saka deputāts.

Svarīgākais