Pārlieku deputāta darba caurspīdīgumu neatbalsta

© Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Sabiedrības vēlme Saeimas deputātu darbā ieskatīties dziļāk – teju tiešsaistes režīmā, visticamāk netiks apmierināta. Politiķi uzskata, ka parlamenta darbs ir pietiekami caurskatāms, bet šādu vēlmi paudušie maldināti.

Apgalvojot, ka Saeimas deputātu darbu filmēt ir aizliegts, parakstus interneta vietnē “manabalss.lv” 2017. gadā sāka vākt Latvijas Reģionu apvienības aktīviste, juriste Ieva Brante.

Iniciatīvas pieteikumā viņa pauda pārliecību, ka plašāku informāciju par Saeimas deputātu darbu nepieciešams nodrošināt, jo “rakstiskā informācija var sniegt nepatiesības vai nesniegt informāciju vispār”. Tādēļ nepieciešams parādīt, ko tad īsti deputāti dara valsts vadībā.

“Īstenot šo visu ir gluži vienkārši - ar atļauju filmēt deputātu darbu. Būtu jāatļauj jebkuras Saeimas sēdes tiešā straumēšana vairākās kamerās un ar piekļuvi internetā. Jānodrošina gan vispārēja atļauja filmēt deputātu darbu jebkuram darbiniekam parlamenta ēkā, gan uzstādot atsevišķas, tiešai straumēšanai paredzētas kameras,” savu vīziju par parlamenta darba caurspīdīgumu pirms četriem gadiem ieskicēja I. Brante, kura uzskata, ka “aizliegums filmēt tautas kalpu darbu ir nenoliedzami absurds! Filmēšanas atļauja modinātu lielāku tautas interesi piedalīties Saeimas darba procesā”.

Lai I. Brantes iniciatīva savāktu nepieciešamos desmit tūkstošu pilsoņu parakstus, kas iniciatīvai paver ceļu uz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, bija nepieciešami vairāk nekā četri gadi. Bet, dokumentam nonākot atbildīgajā komisijā, neizpratni par tā motivāciju pauda gan Saeimas darbinieki, gan deputāti un datu drošības eksperti.

Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītājs Juris Vigulis pamatoti norādīja, ka jau 15 gadus Saeimas interneta vietnē tiek pārraidītas Saeimas sēdes un to ieraksti ir brīvi pieejami ikvienam interesentam.

Turklāt parlaments veicina žurnālistu klātbūtni un iespēju brīvi intervēt deputātus, bet līdz ar Covid-19 ierobežojumu ieviešanu internetā brīvi pieejami arī atklāto Saeimas komisiju sēžu videoieraksti.

Arī Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka pauda neizpratni par iniciatīvas autori vēlmi, jo informācija par Saeimas darbu ir pieejama pietiekami plaša. Savukārt, ja sekotu iniciatīvas autoru vēlmēm, tad uzstādītajās kamerās tiktu filmēts un translēts arī Saeimas darbinieku darbs, bet uz viņiem nav attiecināmi tādi paši atklātības principi kā uz tautas priekšstāvjiem.

“Saeimas darbs nav tiešsaistes raidījums, kur kāds staigātu pakaļ deputātiem pa Saeimas telpām un visu laiku filmētu. Ja mērķis ir parādīt, kā dzīvo deputāts, tad tas ir kaut kas atšķirīgs no vēlmes uzzināt, kā tiek pieņemti lēmumi. Mēs nesaredzam akūtu nepieciešamību uzstādīt kameras visās parlamenta ēku telpās. Šāda veida novērošanai ir jābūt kādam pamatojumam, bet tādu mēs neesam atraduši,” saka eksperte.

Arī “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis un Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars norādīja, ka nevienam netiek likti šķēršļi uzzināt, kas notiek parlamentā, kā tiek pieņemti lēmumi Saeimas sēdē, vai intervēt deputātu. Vienlaikus R. Dzintars norādīja, ka ir arī notikumi, piemēram, Saeimas frakciju sēdes, kurās netiek pieļauta filmēšana un nekad netiks atļauta, jo ne visām sarunām jābūt publiskām.

Atbildīgās komisijas sēdē izskanēja aicinājums 10,8 tūkstošu parakstīto iniciatīvu noraidīt, taču vēlāk virsroku guva viedoklis, ka savu domu jāļauj paskaidrot pašai I. Brantei, kura tikai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes sākumā elektroniski informēja deputātus, ka šajā sēdē piedalīties nevarēs.

“Nedosim ieročus tiem, kuri saskata pretdarbību it visā arī tur, kur tās nav,” aicināja A. Latkovskis. Tādēļ deputāti vienojās, ka pie šī jautājuma atgriezīsies vēlāk, kaut arī komisijas lēmums jau ir skaidri nojaušams.

Svarīgākais