Divu nedēļu laikā Latvijas sociālās drošības sistēma saņēmusi jau otro pliķi no Satversmes tiesas, kas atsevišķus sistēmas elementus nosaukusi par cilvēka necienīgiem un pat diskriminējošiem. Saeimā pastāv uzskats, ka atbildīgā Labklājības ministrija nespēj tik galā ar saviem pienākumiem un iniciatīva vismaz daļēji jāuzņemas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
Pēc nepilniem diviem mēnešiem būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās kandidēs arī daudzi atlaistie deputāti. Saeimai trešdien bija jāizskata sabiedrības iniciatīva, kas aicina atlaistajiem deputātiem nākotnē liegt kandidēt nākamajās divās vēlēšanās. Iniciatīvas autorei nevēloties atklāt savu izskatu, tās tālākā virzība atlikta līdz rudenim. Savulaik atlaistie tautas priekšstāvji iniciatīvu vērtē atšķirīgi, taču dominē vēlme caurkritušo politiķu likteņu lemšanu tomēr uzticēt vēlētājam.
Ar dzirkstošā vīna zalvēm un sabiedrības krējuma klātbūtni pirms diviem gadiem atvērtajam tabakas karsēšanas ierīču veikalam Rīgas centrā “IQOS” jau oktobrī būs jāaizveras vai būtiski jāmaina sava veikala koncepcija. Aizliegti tiks arī citi salīdzinoši jauni smēķētāju iecienīti tabakas aizstājējprodukti.
Pirmā partija, kas vēl pirms Covid-19 izraisītās krīzes nāca klajā ar savu priekšvēlēšanu programmu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām – “Gods kalpot Rīgai”, to, ņemot vērā krīzē gūtās atziņas, nedaudz mainījusi. Sarakstā iekļauts arī ārkārtējās situācijas laikā plašāku popularitāti ieguvušais restorāna īpašnieks Andris Reizenbergs.
Nostrādājis gadu Valsts prezidenta amatā Egils Levits sapratis, ka valsts attīstības nodrošināšanai nepieciešamas izmaiņas valsts pārvaldē – līdzšinējais savrupus strādājošo ministriju modelis ir novecojis. Izmaiņas varētu skart arī Pārresoru koordinācijas centru.
Grozījumi, Krievijas Federācijas konstitūcijā, kas cita starpā kaimiņvalsts prezidentam Vladimiram Putinam paver iespēju saglabāt amatu līdz pat 2036. gadam, Latvijas attiecības ar lielo kaimiņvalsti būtiski neietekmēs. Pamats satraukumam būtu, ja Kremļa plāns neizdotos.
Mainot Rīgas mēra amata kandidātu, Jaunā konservatīvā partija ārkārtas vēlēšanu saraksta pirmo numuru arī šoreiz uzticējusi cilvēkam, kas Rīgas domi pirms nepilniem diviem gadiem pameta par labu šī Saeimas sasaukuma deputāta amatam – Lindai Ozolai. Sievietes parādīšanās saraksta galvgalī ieviesusi arī dažas būtiskas izmaiņas, kas atspoguļo viņas pieredzi Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā.
Atzīstot, ka, pārāk ilgi saglabājot visaptverošu noteikumu, kas pieprasa mutes un deguna aizsegu lietošanu sabiedriskajā transportā, šī instrumenta nozīme cīņā ar pandēmiju tiek devalvēta, valdība mīkstinājusi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas noteikumus. Augustā varēsim piedalīties arī plašākos sporta pasākumos brīvā dabā.
Pārdefinējot galveno Rīgas problēmu – ne vairs korupcija, bet Rīgas pašvaldības uzņēmumos plaši izmantotais ārpakalpojums, Satversmes aizsardzības biroja uzticību zaudējušais bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir pārliecināts, ka viņam politisko partiju reitingu pašās beigās esošo “KPV LV” izdosies ievest Rīgas domē.
Šodien par savu dalību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās oficiāli paziņos starp valdību veidojošajām partijām sabiedrībā viszemāk vērtētā KPV LV. Organizācija šī gada sākumā cīnījās ar iekšējām problēmām, kuras izraisīja partijas dibinātāja un valdes locekļa Artusa Kaimiņa aiziešana no partijas un biedru nespēja sapulcēties lemttiesīgai biedru sapulcei.
Nosakot, ka garantētais minimālais ienākumu līmenis neatbilst valsts pamatlikumam un atzīstot, ka sociālās drošības sistēma nenodrošina cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, Satversmes tiesa Saeimai uzdevusi skaidri noteikt, kuru likumā noteikto pamatvajadzību apmierināšanai ir izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.
Kopš 19.jūnija Saeima līdz 2.septembrim atrodas atvaļinājumā – ja oficiāli, tad Saeimas sesiju starplaikā. Šajā laika posmā tautas priekšstāvji uz pārlieki saspringtu darba režīmu negatavojas, kaut arī joprojām nav pabeigta 5.marta Saeimas sēde, kurā neizskatīti palikuši 18 likumprojekti. Taču galīgi bez darba deputāti nesēdēšot.
Administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanā identificējot vairākas būtiskas nepilnības un norādot uz riskiem, ka tā tiks apstrīdēta Satversmes tiesā, Valsts prezidents Egils Levits, raisot neizpratni opozīcijā, reformas likumu tomēr izsludinās.
Nauda, kuru Latvija aizņemsies no Eiropas Savienības, lai atgūtos no Covid-19 radītās krīzes, nedrīkst tikt izmantota, lai pildītu reiz jau atliktos priekšvēlēšanu solījumus. Šāds virsuzdevums izriet no Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas Saeimai tās pavasara sesijas pēdējā sēdē.
Valsts prezidentam Egilam Levitam šonedēļ jālemj ‒ izsludināt vai neizsludināt Saeimas apstiprināto, bet desmitiem pašvaldību negribēto administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldību vadītāji prezidentu gan lūguši neizsludināt likumu, taču vienlaikus vairākas pašvaldības sākušas gatavoties procesam Satversmes tiesā.
Jau iepriekš raidītu raidījumu atkārtojumi un noplicināta programma, tādi savus skatītājus un klausītājus nākamā gadā varētu uzrunāt sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzija” un “Latvijas radio”, ja valdošā koalīcija jau tagad nesniegs garantijas, ka sabiedriskās domas veidošanai un valsts drošībai tik nozīmīgie mediji nākamā gada budžetā tiks finansēti adekvātā apmērā.
Cerot, ka tas ilgtermiņā veicinās pilsoņu aktivitāti vēlēšanās, “Attīstībai/PAR!” tuvākajā laikā Saeimā virzīs likumprojektu, kas ļautu pašvaldības vēlēšanās balsot jau no 16 gadu vecuma. Pirms pieciem gadiem, kad ar identisku priekšlikumu klajā nāca “Latvijas Reģionu apvienība”, likumprojekts pat netika nodots izskatīšanai komisijās. Arī pēc pieciem gadiem deputātu attieksme pret ierosinājumu ir vismaz uzmanīga.
Aizvadītajā nedēļā sociālos tīklus pāršalca šosezon jau otrais saldējuma ražotājus skarošs mikroskandāls. “Apvienības/Par!” biedre Aija Ingrīda Abene vērsa ražotāja “Rūjienas saldējums” uzmanību uz faktu, ka, viņasprāt, upeņu saldējumam “Melnītis” izvēlētais angliskais nosaukums “Blacky” nav pieņemams, jo angliski runājošajās valstīs to izmanto, lai nievājoši vai pat naidpilni vērstos pret melnādainajiem.
Partija, kas kopš 13.Saeimas vēlēšanām piedzīvojusi dramatisku sabiedrības uzticības kritumu – “KPV LV” tomēr nolēmusi piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Eksperti tai iekļūšanu pašvaldībā neprognozē, taču organizācija uzskata, ka pēdējā laikā tā sevi pierādījusi, kā pragmatisku un konstruktīvu politisko, spēku, un cer, ka vēlētāji, ieraugot tās saraksta līderus, savas domas varētu mainīt.
Valdošajā koalīcijā strādājošajai “Attīstībai/Par!” bikli iebilstot, ka Latvija pret krieviskajiem televīziju kanāliem vēršas nevis to satura kvalitātes, bet valodas dēļ, kādā tie raida, Saeimas vairākums galīgajā lasījumā apstiprinājis likumu, kas krievisko televīzijas kanālu proporciju TV programmu pamatpiedāvājumā nosaka ne lielāku par 20%. Tāpat krieviskajiem telekanāliem ar likumu noteikta atrašanās vieta kanālu piedāvājumā – saraksta beigās.
Pirms četriem gadiem, kad “Vienotību” pārstāvošais labklājības ministrs Jānis Reirs parakstīja Eiropas Padomes konvenciju cīņai pret vardarbību jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju, tās pretinieki, tostarp koalīcijas partneri, norādīja, ka tā ir pretrunā ar Satversmi un tādēļ nav ratificējama. Tagad “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!” ar Satversmes tiesas rokām cenšas šo argumentu oponentiem atņemt.
Pēc teju trīs mēnešu dzīves ārkārtējās situācijās apstākļos, šodien ir pirmā “normālības” diena, taču tas nenozīmē, ka tiek atcelti arī iepriekš noteiktie ierobežojumi. Tiesa tie kļūst aizvien maigāki.