Jānis Lasmanis / Autori

Skaidrojot, ka tas nepieciešams Covid-19 radītās krīzes seku mīkstināšanai, valdība konceptuāli vienojusies, ka jauno Liepājas cietumu sāks būvēt par gadu ātrāk, nekā plānots – 2021. gadā. Pašlaik plānotās izmaksas sasniedz 147 miljonu atzīmi. Taču šis lēmums jau atkal izgaismojis konservatīvo un KPV LV ieilgušo konfliktu.

Ar ievērojamiem iebildumiem no policijas, Iekšlietu un Ārlietu ministrijas Saeimas atbildīgā komisija pirmajam lasījumam Saeimā beidzot virzījusi Nacionālās apvienības rosinātus likumprojektus, ar kuriem tiks aizliegta Georga lentīšu nēsāšana publiskos izklaides un svētku pasākumos. Ārpus tiem lentītes varēs gan nēsāt pie apģērba, gan karināt mašīnās vai pat nokrāsot tās attiecīgajās krāsās.

Tieslietu ministrijas izstrādātajā un valdības apstiprinātajā likumprojektā, kas regulēs sabiedrības dienaskārtību pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, ielavījusies antikonstitucionāla norma. Atrunā, kas nosaka kārtību, kādā likums tiek atzīts par spēkā neesošu, Saeimai ierobežotas Satversmē tai ekskluzīvi deleģētās likumdevēja tiesības. Tas varētu būt skaidrojams ar steigu, kādā likumprojekts tapis, vai koalīcijas vēlmi nedot iespēju “sarežģītākajiem” Saeimas oponentiem sabotēt, koalīcijasprāt, saprātīgu iziešanu no krīzes.

Ir 2020. gada jūlijs ‒ senākās profesijas pārstāves klientu meklējumos apsēdušas nule pēc ārkārtējās situācijas atvērušos Rīgas bārus un naktsklubus, bet ap dievnamiem nekontrolēti veidojas “sarkano lukturu” rajoni. Šis, protams, ir hiperbolizēts scenārijs, taču vakuums prostitūcijas ierobežošanas tiesiskajā regulējumā, kas minētās aktivitātes liedz, var iestāties jau 1. jūlijā, jo koalīcijas partijas joprojām nespēj vienoties par prostitūcijas ierobežošanas likumā iekļaujamajām normām.

Tiek prognozēts, ka nākamnedēļ ārkārtējā situācija tiks atcelta, bet šonedēļ jau atkal saudzīgāki kļuvuši ierobežojumi, kurus valdība ieviesusi ārkārtējās situācijas laikā. Tomēr tie, kas būs palikuši, joprojām būs jāievēro, turklāt ārkārtas situācijas laikā noteiktie sodi par ierobežojumu neievērošanu tiks saglabāti.

Šovakar noslēgsies partijas “Progresīvie” biedru balsojums par to, vai saglabāt līgumu par sadarbību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ar “Atīstībai/Par!”. Eksperti ir pārliecināti, ka sadarbības pārtraukšana “Progresīvajiem” nozīmētu neiekļūšanu Rīgas domē. To, visticamāk, apzinās arī “Progresīvo” līderi, kas uzsver, ka varas pārņemšana Rīgā iespējama, tikai partijām sadarbojoties, un neslēpj, ka centīsies biedrus pārliecināt par sadarbības saglabāšanu

Paziņojot, ka ar 9. jūniju tā ir gatava pārtraukt ārkārtējās situācijas stāvokli, valdība izstrādājusi likumprojektu, kas nepieciešamības gadījumā lēmumus ļaus tai pieņemt tādā pašā kārtībā kā ārkārtas situācijā. Vienīgais ierobežojums – lēmumiem noteikti jābūt saistītiem ar Covid-19 radīto draudu mazināšanu.

Būdams nemierā ar partijas biedru nevēlēšanos ieklausīties viņa redzējumā par nepieciešamajām izmaiņām administratīvi teritoriālajā reformā, Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakciju pametušais Andris Kazinovskis opozīcijai nepiesliesies, taču par “balsošanas mašīnu” arī nevēlas kļūt.

Līdzīgi Zolitūdes traģēdijai arī Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija aktualizējusi jautājumu par partnerattiecību jeb dzīvesbiedra likuma nepieciešamību. Šodien šim jautājumam pievērsīsies Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Šodien, izmantojot e-Saeimas lietotni, parlaments galīgajā lasījumā sāks skatīt daudz pretinieku guvušās administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu, kura rezultātā paredzēts samazināt novadu skaitu no 119 līdz 42. Taču paredzams, ka jau pašā procesā sākumā, kas kopumā varētu prasīt mēnesi, kārtību, kādā likumprojekts tiks skatīts, apstrīdēs Satversmes tiesā.

Ne partiju apvienības “Attīstībai/Par!” biedri, ne tās partneri Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nav spējuši pārliecināt ne organizācijas valdi, ne pašu Mārtiņu Bondaru pamest Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Civillieta, kurā viņš atzīts par līdzatbildīgu 15 miljonu vērtos neveiksmīgos “Latvijas Krājbankas” darījumos, tam neesot pietiekams iemesls.

Norādot uz daudziem trūkumiem “Rīgas namu pārvaldnieka” darbībā, auditors galvaspilsētas pašvaldībai rekomendējis to nodot privatizācijai. Tomēr partiju līderi, kas 29. augustā startēs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, šim ieteikumam nevēlas sekot. Centrālais arguments ‒ privāts apsaimniekotājs nebūs ieinteresēts sociāli neaizsargātāko rīdzinieku interešu aizsardzībā.

Ārkārtējās situācijas ietekme uz iedzīvotāju spēju apmaksāt komunālos pakalpojumus ir niecīga. Bet šo pakalpojumu sniedzēji norāda, ka, ārkārtējai situācijai ieilgstot vairāk par trim mēnešiem, stāvoklis strauji varētu mainīties uz slikto pusi. Premjerministrs Krišjānis Kariņš gan sola, ka valdība, saglabājot dažus ierobežojumus, ārkārtējo situāciju apņēmusies pārtraukt jūnijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce nav pirmais ministrs, kas pieņēmis Satversmei neatbilstošus lēmumus. Šajās pēdās iepriekš kāpušie sastapušies ar partneru un opozīcijas sapratni. Arī J. Pūces gadījumā pat aktīvākie administratīvi teritoriālās reformas pretinieki Saeimā pašlaik neredz pamatu demisijai ‒ tāpat kā konstitucionālo tiesību eksperti. 13. Saeimā neievēlētā Latvijas reģionu apvienība gan labprāt redzētu viņu patriektu no Ministru kabineta.

Saeimai drīzumā būs jāvērtē iniciatīva, kas paredz sašaurināt publiski pieejamo informāciju no valsts amatpersonu deklarācijām. Valdība grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā jau apstiprinājusi, taču Saeimā iecerei varētu būt pietiekami liela pretestība.

Cīņā par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecības pārtraukšanu Brīvības gatvē Jaunajai konservatīvajai partijai lemta dubulta sakāve. Lielākā Saeimas deputātu daļa šo ieceri neatbalstīs. Arī Rīgas pilsoniskie aktīvisti, kas cīnījušies par “Marsa” parka saglabāšanu, bet galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās startēs ar koalīcijas partijām, kas atbalsta specdienesta ēkas būvniecību parka teritorijā, no saviem partneriem nenovēršas.

Kaut arī ārkārtējās situācijas dēļ politisko debašu iespējas patiešām ir ierobežotas, tas nav pietiekams pamats, lai likumdevējs atliktu valsts stratēģiskajai attīstībai nozīmīgu reformu, piemēram, administratīvi teritoriālās reformas, ieviešanu. Šādu pozīciju pirmo reizi pēc gandrīz divu mēnešu pārtraukuma, tiekoties ar mediju pārstāvjiem, klātienē pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Laikā, kad bankas prognozē, ka koronavīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ valsts ekonomika saruks par aptuveni astoņiem procentiem, Rīgas domes pagaidu administrācija pauž, ka par 9. aprīlī pieņemto galvaspilsētas budžetu jāsatraucas nav un pilsēta pat varot plānot uzkrājumu veidošanu.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas sabiedrība kļuvusi kritiskāk domājoša, bet mediji savu darbu dara ar lielāku atbildību. Pie šāda secinājuma, apspriežot dezinformācijas izplatību krīzes apstākļos, otrdien nonāca vairāku iestāžu pārstāvji.

Uzturot spriedzi konfliktā ar Jauno konservatīvo partiju, KPV LV nolēmusi nepieļaut Jura Juraša dalību jaunā ģenerālprokurora izraudzīšanās procesā. Taču šajā cīņā koalīcijas partneru atbalstu viņiem nesagaidīt. Arī tādēļ, ka J. Jurašs šajā Saeimas sasaukumā nav vienīgais, kuram netika liegts amats, neraugoties uz to, ka pār viņu guļas aizdomu ēna par kriminālu nodarījumu.

Valdības un koalīcijas partiju sanāksmju, Saeimas un tās komisiju attālināto sēžu fonā turpinot gruzdēt Jaunās konservatīvās partijas un KPV LV konfliktam, parlamenta virtuālajos kuluāros pieņemas spēkā baumas par iespējamām izmaiņām koalīcijas partneru vidū. Subjekts, ap kuru vijas šīs tenkas, tās noraida kā nepamatotas, taču pagaidu administratoru ieilgusī valdīšana Rīgā, smagi nākošā administratīvi teritoriālā reforma un nākamā gada budžeta apstiprināšanas gaidas izmaiņas koalīcijā patiešām varētu veicināt.

Jaunā koronavīrusa diktētie noteikumi nosaka, ka šogad arī Latvijas sabiedrību šķeļošajām 9. maija svinībām jānotiek attālināti. Lai nebūtu ne mazāko iespēju pulcēties ierastajā Uzvaras laukumā, policija kontrolēs, lai tā apkārtnē ne apstātos, ne stāvētu automašīnas. Savukārt Saeima pāris dienas pirms daudzus kaitinošā datuma rada laiku, lai līdz ar krīzes seku mīkstināšanai paredzētiem likumprojektiem pieņemtu šogad jau otro rezolūciju, kurā starptautisko sabiedrību aicina nesamierināties ar Krievijas interpretāciju par Otrā pasaules kara notikumiem.