Nostrādājis gadu Valsts prezidenta amatā Egils Levits sapratis, ka valsts attīstības nodrošināšanai nepieciešamas izmaiņas valsts pārvaldē – līdzšinējais savrupus strādājošo ministriju modelis ir novecojis. Izmaiņas varētu skart arī Pārresoru koordinācijas centru.
“Ļoti skaidri atklājās mūsu valsts pārvaldības vājums,” stāstot par pirmajā prezidentūras gadā piedzīvoto, saka E. Levits, kurš Valsts prezidenta zvērestu nolasīja 2019. gada 8. jūlijā.
Norādot, ka valsts pārvalde mums izveidojusies balstīta 19. gadsimta realitātē, prezidents atgādināja, ka mūsdienās parādījušās vairākas jomas, kas neskar tikai vienas ministrijas kompetenci.
“Modernā valstī ir radušās vairākas jomas, kuras ir tā saucamās horizontālās jomas, kas neskar tikai vienu vertikālo nozari, bet iet cauri dažādām nozarēm. Un šeit mums ir ‒ es teiktu tā ‒ garīgs vājums aptvert šo problēmu,” saka Valsts prezidents un kā vienu no piemēriem min cilvēkus ar īpašām vajadzībām skarošus jautājumus. “Mēs konstatējam, ka ir sešas dažādas ministrijas iesaistītas un neviena neredz laukumu kopumā, katra redz savā griezumā,” neapmierināts ir E. Levits.
No prezidenta teiktā izriet, ka viņa redzējumā būtu nepieciešams kāds jauns amats vai institūcija, kas rūpētos par visu ministriju sadarbību un vienotu politiku veidošanu.
“Tas nozīmē, ka kādam par to jābūt atbildīgam, politiski atbildīgam, Ministru kabineta līmenī. To var dažādi organizēt, kā specifisks pilnvarotais ar rīkojumu tiesībām, bet tur ir dažādi varianti,”
norādot uz iespējamām izmaiņās Ministru kabinetu veidojošajā sastāvā, saka E. Levits, kas pašlaik nevēlas iztirzāt, kādu tieši risinājumu viņš redz. Prezidents vēlas vien aizsākt diskusiju.
Arī premjerministrs Krišjānis Kariņš, lūgts komentēt prezidenta ierosinājumu un atbildēt uz jautājumu, vai tikšanās reizēs ar prezidentu valsts pārvaldes modernizēšanas jautājums iepriekš ir apspriests, bija izvairīgs.
“Valsts pārvaldē ir aizvien vairāk jautājumu, kur ir nepieciešama starpnozaru koordinācija, atbildība par piedāvātajiem risinājumiem un to pārdomāta ieviešana dzīvē. Nepieciešama konstruktīva diskusija par šo jautājumu,” lakonisks ir premjerministrs.
Te jāatgādina, ka jau pirms deviņiem gadiem izveidota premjerministram pakļauta institūcija, kuras uzdevums ir “nodrošināt vienotu valsts attīstības plānošanu” un “sekmēt nozaru politiku savstarpējo sasaisti, stiprinot institūciju un ministriju sadarbību un vienotu rīcību kopējo valsts mērķu vārdā” - 21 personu nodarbinošais Pārresosu koordinācijas centrs. Tā vadītāju amatā pieņem Ministru prezidents, taču politiska atbildība uz viņu negulstas.
To pamanījusi arī KPV LV. Partijas valdes loceklis Ēriks Pucens atklāj: organizācija uzskata, ka centra pienākumus varētu veikt ministriju ierēdņi, un rudenī tiks uzsāktas sarunas par centra likvidēšanu.
Jautāts, vai partija joprojām atbalsta priekšvēlēšanu laikā proponēto ideju par ministriju apvienošanu, kas varētu vismaz daļēji atrisināt Valsts prezidenta identificēto problēmu, Ē. Pucens atteica, ka iecere ir atlikta, jo ko tādu varot realizēt tikai tad, ja viena partija iegūst vairāk par 50 balsīm Saeimā.
Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka E. Levits par valsts pārvaldes nepilnībām diplomātiski kritizējis Ministru prezidentu.
“Man liekas, ka prezidents caur puķēm kritizēja Kariņu un runāja par to feodālo sistēmu, kāda pie mums vienmēr bijusi - ministriju struktūra bāzēta uz to, kā mums veidojas koalīcijas un valdības. Katrai partijai sadala jomas, katrs velk uz savu pusi un virza savas politikas kārtību. Tādēļ ir ārkārtīgi grūti pārkāpt tās ministriju robežas. Bet tas ir premjerministra uzdevums savaldīt ministrus un piespiest tos savstarpēji sadarboties. Ministru prezidentam un Pārresoru koordinācijas centram to vajadzēt veikt,” saka politologs.
