Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro atļaujas strādāt ar valsts noslēpumu saturošu informāciju zaudēšanas radītie satricinājumi valdībā bijuši īslaicīgi. Partijas KPV LV virzītais viņa pēctecis ir pieņemams teju visiem koalīcijas partneriem.
Vēl pavisam nesen KPV LV pārstāvošais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro izpelnījās koalīcijas partneru nopēlumu par to, ka, apejot valdību veidojošo partiju sanāksmi, Saeimā iesniedzis likumprojektu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes virskompensācijas atcelšanu. Nu koalīcijas sadarbības līgumam priekšvēlēšanu gaisotnē uzšķaudījusi arī Jaunā konservatīvā partija – tā, apejot koalīciju, iesniegusi lēmumprojektu par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecības apturēšanu, kuru neatbalsta neviens cits koalīcijas partneris.
Joprojām bez programmas, bet ar solījumu, ka tā patiešām būs realizējama, ar savu kandidātu sarakstu vēlētājus iepazīstinājusi partiju apvienība Attīstībai/Par!/Progresīvie. Tās līderis un Rīgas mēra amata kandidāts ir jau iepriekš šim amatam nominētais Saeimas deputāts Mārtiņš Staķis, bet vicemēra amata kandidāts – Progresīvo pārstāvis Mārtiņš Kosovičs.
To, cik tas nozīmīgi rīdziniekiem, rādīs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti, bet tas ir nenoliedzams fakts, ka starp sevi par latviskām dēvējošajām partijām Jaunā Vienotība ir vienīgais politiskais spēks, kurš pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām Rīgas domē spēja saglabāt integritāti un neļāvās ne Saeimas vēlēšanu vilinājumam, ne politisko konkurentu pārvervēšanas mēģinājumiem. Partija uzskata, ka tas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc vēlētājam vajadzētu uzticēties tieši tai.
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente jau nākammēnes, kā to vēlējās Zaļo un zemnieku savienība, netiks atcelta. Tā vietā koalīcijas vairākums apmaiņā pret atbalstu administratīvi teritoriālajai reformai atbalstīja KPV LV likumprojekta, kas paredz atbalsta virskompensācijas atcelšanu, nodošanu komisijām. Saeimā gan mēļo, ka šim likumprojektam pēc administratīvi teritoriālās reformas apstiprināšanas lemta aizmirstība.
Kādreizējo Rīgas politiskās skatuves primadonnu starpā kaislības nebeidz rimties. Pēc tam, kad Gods kalpot Rīgai par labu Saskaņai zaudēja četrus kolēģus, Saskaņu pametis un GKR pievienojies Jānis Ločmelis, kas kandidēs arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Dramatismu šai situācijai piešķir fakts, ka nu par bijušo saskaņieti dēvējamā J. Ločmeļa meita Regīna Ločmele-Luņova tēva izvēli nesaprot un paliek uzticīga Saskaņai.
Partijām pakāpeniski iepazīstinot ar saviem kandidātu sarakstiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kļūst skaidrs, ka uz atkārtotu ievēlēšanu galvaspilsētas pašvaldībā kandidē vairums to deputātu, kuru darbības vai bezdarbības dēļ dome tika atlaista. Vairums tajā morāli ētiskas dabas konfliktu nesaskata.
Konflikts starp KPV LV un to dibinājušo, bet nu no partijas aizgājušo Artusu Kaimiņu no publiskās telpas pārmeties uz Saeimu. Tās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā īsā laikā nonākuši trīs bijušo partijas biedru iesniegumi, kuros A. Kaimiņš tiek vainots deputāta Ētikas kodeksa pārkāpumos. Tiesa, divas apsūdzības ar Jaunās konservatīvās partijas biedru palīdzību atzītas par nepamatotām.
Oficiāli atlaista Rīgas dome, izsludinātas tās ārkārtas vēlēšanas, aizsākot priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, un Satversmes tiesā apstrīdēta pašvaldības atlaišanas satversmība. Tiesību eksperti gan lēš, ka paliekošas sekas būs tikai pirmajiem diviem notikumiem un rīdzinieki 25. aprīlī droši var doties uz vēlēšanu iecirkņiem.
Pievienojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sprintam, galvaspilsētā varu zaudējusī Saskaņa rīt apstiprinās savu kandidātu mēra amatam. Šai vakancei partijā ir vairāki kandidāti, tajā skaitā Saeimas deputāti, taču lielākās izredzes kļūt par saraksta līderi esot plašākai publikai mazpazīstamajam krievvalodīgo skolu aizstāvim Konstantīnam Čekušinam. Saskaņa savu vēlēšanu sarakstu stiprināšot arī ar vēl neseno partneri Gods kalpot Rīgai (GKR) pametušajiem biedriem.
Saeimas Juridiskajai komisijai strādājot pie grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, apstiprināti priekšlikumi, kas paredz aizliegt deputātiem balsojumos atturēties. Tomēr, skatot priekšlikumu plenārsēdē, balsojums jau varētu būt cits nekā komisijā, jo daudzi koalīcijas pārstāvji to neatbalsta. Savukārt citam priekšlikumam atbalsts ir neapstrīdams – plānots noteikt ierobežojumu Ventspils pašvaldības vadītājam Aivaram Lembergam iekļūt Saeimas ēkās.
Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro pieņemot sava valsts sekretāra Ērika Eglīša atlūgumu, abu amatpersonu konflikts, kuru R. Nemiro atlaišanai izmantoja Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, valdības stabilitātes kontekstā zaudējis aktualitāti. Taču, lai līdzīgu konfliktu izvēršanās iespējas mazinātu nākotnē, premjerministrs Krišjānis Kariņš aicinās Valsts kancelejas vadītāju sagatavot priekšlikumus, kā nodrošināt ierēdņu aizsardzību no prettiesiskiem politiskiem uzdevumiem.
Pēc desmit mēnešu pārtraukuma Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atkal strādā pilnā – piecu padomes locekļu – sastāvā. Saeima ceturtdien amatos apstiprināja žurnālistus Ievu Kalderausku un Jāni Eglīti. No Saeimas tribīnes gan izskanēja, ka konkurss, kurā amatpersonas izraudzītas, nemaz tik politiski nevainīgs, kā to vēlas pasniegt, nav bijis.
Draudi, ka Satversmes tiesa par valsts pamatlikumam neatbilstošu varētu atzīt Rīgas domi, būtiski mazinājušies. Tā pēc likumprojekta papildināšanas atzīst Saeimas Juridiskais birojs. Parlamenta balsojums par Rīgas domes atlaišanu notiks šodien, bet, Valsts prezidentam likumu izsludinot, ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 25. aprīlī.
Valsts prezidentam Egilam Levitam pirmajā pilnvaru termiņa gadā būs izdevies realizēt jau otro iniciatīvu, kura iepriekš – pirms viņa stāšanās amatā – Saeimā nav guvusi atbalstu. Šoreiz parlamenta vairākums teju garantēts viņa iecerei grozīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, ierobežojot krievu valodā esošo TV programmu proporciju.
Attīstībai/Par! neitralizējot vienu potenciālo strīdu, bet Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam saglabājot spriedzi jau nobriedušā konfliktā, koalīcijas vadītājam Krijānim Kariņam līdz nākamajai reizei izdevies pieslāpēt sprādzienbīstamo situāciju valdībā. Taču neitralizēt to, šķiet, pat nav iespējams, jo iezīmējusies nākamā epizode – Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto lēmumu Latvijas Universitātes rektora amatā neapstiprināt Indriķi Muižnieku tiesa atzinusi par prettiesisku.
Bija nepieciešams nedaudz vairāk par gadu Saeimas darba, lai KPV LV līderi atzītu, ka Latvijā revolucionāras pārmaiņas nav iespējamas. Partija nu nomainījusi statūtus un, smagi strādājot, centīsies evolucionēt, lai pārtaptu par «fiskāli konservatīvu» jeb taupības apoloģētu partiju. Ne visi partijas dibinātāji ar šo kapitulāciju sākotnējo mērķu priekšā ir apmierināti, taču partijas kodols uzsver, ka ar smagu darbu iespējams īstenot arī sākotnējos mērķus, jo organizācijas sirdspukstu vietā skan vārds «taupība».
Jau atkal radot šaubas par valdības stabilitāti, Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, pieprasot ekonomikas ministra Ralfa Nemiro demisiju, publiski vērsies pret partneri koalīcijā – KPV LV. Politiskā spēka līderi uz incidentu lūkojas filozofiski, paužot, ka informācijas trūkuma dēļ J. Bordāns kļūdījies.
Lai mazinātu koruptīvu darījumu iespējas, lietderīgi būtu ar likumu noteikt, ka privātajiem uzņēmumiem, kuri saņem valsts līdzekļus, būtu jāatskaitās par darbiniekiem izmaksātajām algām. Ar šādu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) konceptuāli atbalstītu ierosinājumu klajā nācis Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns.
Līdz šim pamatu Rīgas domes atlaišanai nesaskatošās KPV LV deputātiem mainot savu pozīciju, Saeimas atbildīgā komisija pirms galīgā balsojuma parlamentā apstiprinājusi Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Paredzēts, ka Saeimas balsojums notiks nākamnedēļ, un tās vairākuma lēmumu ietekmēt spēs vien Satversmes tiesa.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kurš vēl nesen tika turēts aizdomās par partijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu, nu tiek turēts aizdomās par nodarījumu, par kuru Krimināllikums paredz smagāku sodu.
Vai jeb drīzāk kad notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, droši pateikt pašlaik nav iespējams – likumu par Rīgas domes atlaišanu Saeima varētu apstiprināt tikai nākamnedēļ, bet opozīcija un sarežģītā koalīcijas partnere KPV LV atkal var iedarbināt mehānismu, kas procesu aizkavēs uz diviem mēnešiem. Taču tas nav kavējis uzsākt priekšvēlēšanu aģitāciju, kurai iztērētos līdzekļus līdz vēlēšanu dienas izsludināšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs neuzskaitīs.