Jānis Lasmanis / Autori

Jaunā koronavīrusa izraisītā krīze un tās seku mīkstināšanai aizsāktās tālmācības programmas varētu būt labs pamats pilnīgai pārējai uz mācībām valsts valodā. Šāda nostāja saklausāma Izglītības un zinātnes ministrijas un politiķu atbildēs Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas sūdzībai par to, ka mācību TV kanālā "Tava klase" trūkst satura mazākumtautību valodās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iecere politisko partiju valdes locekļiem noteikt atbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, Saeimas atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā cietusi sakāvi. Komisijā strādājošie partiju pārstāvji uzskata, ka biroja vēlme ir nesamērīga.

Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem ar Valsts prezidentu Egilu Levitu uzsākot sarunas par Satversmes 81.panta, kurš valdībai deva tiesības pieņemt noteikumus ar likuma spēku, atjaunošanu kļūst skaidrs, ka pamatlikuma grozīšanai nepieciešamo konstitucionālā vairākuma atbalstu iecere var gūt, ja vien jaunajā panta redakcijā tiks iestrādāts valdību kontrolējošs mehānisms.

Jau gandrīz divus mēnešus politikā dominē jaunā koronavīrusa un tā radītās slimības Covid-19 noteiktā dienaskārtība, kas daudziem likusi aizmirst kādreizējās rūpes un ķīviņus. Tieši tā pat arī valsts augstāko amatpersonu neatkarības atjaunošanas svinīgajās runās vīruss atstāja savas pēdas. Pat Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nepievērsās iecienītajām tēmām - ne valsts valodas jautājumam, ne potenciālajiem draudiem no lielā Austrumu kaimiņa. Tā Valsts prezidents Egils Levits savā svētku uzrunā, kuru viņš ārkārtējai situācijai atbilstoši mazā vērotāju skaita priekšā noturēja pie Brīvības pieminekļa, vilka paralēlas starp neatkarīgas valsts nodibināšanu 1918.gadā, neatkarības atjaunošanu pirms 30 gadiem un tautas vienotību cīņā ar jauno vīrusu.

Kroņvīrusa rosinātās prioritāšu maiņas dēļ socioloģisko pētījumu kompānija SKDS partiju reitingus pašlaik nemēra. Arī sabiedrības interese par tiem vai vēlēšanām ir ievērojami mazinājusies, taču politikas teorētiķi uzskata, ka krīzes situācijās lielākās zaudētājas ir populistiskās partijas, bet praktiķi norāda – pēc ārkārtas situācijas atcelšanas nopietni pārbaudījumi būs jāiztur pie varas esošajām partijām.

Valsts prezidents Egils Levits, kura ierosinājumus Saeimas vairākums līdz šim uzņēmis ja ne ar sajūsmu, tad vismaz solot diskusiju, parlamentā pirmo reizi cietis neveiksmi – pilnībā noraidīts viņa aicinājums ļaut pašvaldību vēlēšanās piedalīties vēlētāju apvienībām jeb partiju nedibinājušu, kopīgu interešu vienotu indivīdu grupām. Līdz šim Saeima zibenīgi reaģējusi uz E. Levita aicinājumu būtiski palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta un, solot uzsākt padziļinātu diskusiju, uzklausījusi prezidenta pārdomas par iespējamo Satversmes 81. panta atjaunošanu, kas Ministru kabinetam noteiktās situācijās ļautu pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Tuvākajā laikā Saeimas deputātiem būs jālemj, cik lielu atbildību guldīt uz viņu pārstāvēto politisko organizāciju valdes locekļiem par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Pašlaik likums nosaka bezpersonisku atbildību – soda partijas kasi, ne vainīgo organizācijas amatpersonu.

Katra koalīcijas partija nes politisko atbildību par tai uzticētajām nozarēm, un tās lēmumos var iejaukties tikai ārkārtējos gadījumos. Šis ir viens no vaļiem, uz kuriem, par spīti iekšējām domstarpībām, joprojām balstās piecu partiju veidotā Krišjāņa Kariņa valdība.

Tas, vai Jaunās konservatīvās partijas līdera, tieslietu ministra Jāņa Bordāna iecere par īpašu ekonomisku lietu tiesu izveidi patiešām tiks realizēta, nu atkarīgs no ideju atbalstošās koalīcijas daļas spējas mobilizēties balsojumam. Pateicoties KPV LV pozīcijai, Saeimas Juridiskajā komisijā jaunas tiesas izveidi paredzošos likumprojektus pirms trešā galīgā balsojuma parlamentā noraidīja.

Ārkārtējā situācija un daļēji apturētais Saeimas darbs politiķiem netraucē izmantot pat mazāko iespēju, lai kaut nedaudz ieriebtu politiskajiem konkurentiem, pat ja tie pašlaik skaitās sabiedrotie. Jaunā konservatīvā partija, juzdama, ka zaudēta arī cīņa par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētāja amatu, vēl pēdējo reizi cenšas torpedēt KPV LV tam virzīto bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro.

Pirms 13 gadiem no Satversmes svītrots, nu ārkārtējās situācijas realitātē par nepieciešamu atzīts un Valsts prezidenta Egila Levita atbalstīts, valsts pamatlikumā jaunā reinkarnācijā gatavs atgriezties tā 81. pants, kas noteiktos apstākļos Ministru kabinetam ļautu pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Kaut ar nelielām aizdomām, koalīcija ir ar mieru uzsākt diskusijas par šo jautājumu ar Valsts prezidentu.

Arī jaunā koronavīrusa radītās ārkārtējās situācijas ēnā valdība strādā, lai racionalizētu savu darbu. Pašlaik Tieslietu ministrija vērtē noteikumus, kas varētu atslogot Valsts kancelejas un valsts sekretāru darbu, bet valdības ministriem liktu uzņemties lielāku atbildību lēmumu pieņemšanā.

Sekojot infektologu ieteikumiem, valdošā koalīcija nolēmusi atkal pārcelt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datumu. Šoreiz uz 5. septembri. Ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienā šādi aicināja rīkoties Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču nu tās priekšsēdētājs Edgars Tavars pieļauj, ka arī šis datums var tikt mainīts.

Rīgas domē varu zaudējusī Saskaņa un galvaspilsētas pašvaldību līdz šim neiekarojusī Zaļo un zemnieku savienība aicina atlikt ārkārtas vēlēšanas – pat līdz nākamajam gadam, kad paredzētas kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Partijas šādu iniciatīvu skaidro ar rūpēm par sabiedrības veselību un politiskajiem konkurentiem, taču politisko norišu vērotāji norāda arī uz ieguvumiem, kurus sola jaunā koronavīrusa radītās ārkārtējās situācijas diktētā vēlēšanu atlikšana un iespējamā atkārtotā atlikšana.

Ārkārtējā situācijā aizvadītās nedēļas patērētājos radījusi sajūtu, ka komersanti savām precēm nepamatoti paaugstina cenas. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šobrīd pārbauda nedaudz vairāk par trīsdesmit signālu par negodīgu komercpraksi. Savukārt politiķi, ņemot vērā, ka jau nākamnedēļ ārkārtējās situācijas stāvoklis varētu tikt pagarināts, pieļauj, ka, situācijai attīstoties nelabvēlīgi, negodīgajai komercpraksei piemērojamos sodus varētu paaugstināt vai pat uz dažu preču grupām attiecināt valdības regulējumu.

Faktam, ka, par spīti ārkārtas situācijai, valdība jau divas nedēļas strādā bez pilntiesīga ekonomikas ministra, uzmanību pievērsis Valsts prezidents Egils Levits. Arī Saeimas priekšsēdētāja uzskata, ka KPV LV virzīto kandidātu amatā varētu apstiprināt jau nākamnedēļ, bet šis jautājums valdības ceturtdienas darba kārtībā netika iekļauts. KPV LV līderi uzskata, ka kavēšanos veicina Jaunās konservatīvās partijas vilcināšanās.

Laikā, kad Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetu noturējis jaunais koronavīruss, kura izraisītā ārkārtējā situācija kavēja KPV LV atstāt valdību, kādreizējais šā politiskā spēka līderis Artuss Kaimiņš ir garants tam, ka gadījumā, ja pēc krīzes KPV LV tomēr izlemj pamest koalīciju, tā tomēr spēs turpināt savu darbu. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc koalīcijas partneri ir tik iecietīgi, vērtējot A. Kaimiņa atbildību Saeimas un valdības darba iedragāšanā.

Ņemot vērā, cik ātri Saeima likumā pārvērta Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu būtiski palielināt politisko partiju finansējumu no valsts budžeta un to, ka viņa ideja par Valsts padomes izveidošanu, kaut arī kritizēta, tomēr virzās uz priekšu, var pieņemt, ka pārredzamā nākotnē tiks atjaunots arī Satversmes 81. pants, kurš noteiktos apstākļos valdībai dod tiesības pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Saeima oficiāli apstiprinājusi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu atlikšanu uz 6. jūniju un priekšvēlēšanas aģitācijas perioda, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskaita partiju tēriņus, atsākšanu no nulles. Ņemot vērā KNAB apkopotos partiju līdz šim veiktos ieguldījumus, pasīvākā savā kampaņā bijusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet agresīvākā – Attīstībai/Par! un Progresīvo alianse.

Jaunā koronavīrusa radītās ārkārtējās situācijas laikā, kurā noteikts, ka vienā vietā nedrīkst pulcēties vairāk par 50 cilvēkiem, arī Saeimas 100 deputātu meklē risinājumus, lai, ievērojot Satversmes prasības, pēc iespējas samazinātu vīrusa radītos riskus. Viens no risinājumiem, koordinēt deputātu ierašanos uz parlamenta sēdēm tā, lai nodrošinātu tikai tā lemtspēju – vismaz 51 deputāta klātbūtni.

Aizvadītajā gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās visefektīvākā bijusi Nacionālā apvienība, bet visdārgākās vēlēšanas bijušas Attīstībai/Par!. Savukārt divus Eiroparlamenta mandātus ieguvušās Saskaņas saraksta aktivitātes joprojām tiek pārbaudītas, jo tiek pieļauts, ka organizācija nav pareizi uzrādījusi vēlēšanu kampaņas izdevumus.

Neizslēdzot, ka to vajadzēs darīt atkārtoti, jau rīt Saeima apstiprinās likumprojektu, kas ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas atliks par mēnesi – uz 6. jūniju. Vienlaikus mainīta arī kārtība, kādā tiek uzskaitīti partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņi. Proti, līdz šim reklāmās ieguldīto naudu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs neattiecinās uz noteikto tēriņu limitu. Dažām partijām spēles noteikumu maiņa varētu nest labākus rezultātus vēlēšanās.