Jānis Lasmanis / Autori

Līdz Saeimas balsojumam par Rīgas domes atlaišanu atlikušas divas nedēļas, un ārkārtas vēlēšanas gaidošās partijas, atklājot iekšējos konfliktus, ambīcijas un jaunu līderu deficītu, lēnītēm gatavo savus vēlēšanu sarakstus.

Zemes piespiedu nomas likumprojektu, pie kura valdība un Tieslietu ministrija strādā kopš pagājušā gada, Ministru kabinets varētu skatīt tikai martā, bet Saeimas atbildīgā komisija jau februārī ķersies pie likuma, ar kuru piespiedu nomu iecerēts izbeigt pavisam.

KPV LV kā politiskais zīmols ir bankrotējis. To atzīst partijas līderi Saeimā, kas vēlas mainīt organizācijas nosaukumu, gan partiju dibinājušais Artuss Kaimiņš, kas, zaudējis partijas biedru uzticību, nu aicina organizāciju pašlikvidēties. Nevienu no šīm vēlmēm nebūs viegli realizēt, jo maz ticams, ka 8. februārī sasauktā partijas biedru pilnsapulce būs lemttiesīga.

Saeimā ievēlētās partijas nu var baudīt viena no sabiedrības visvairāk peltajiem to darbu augļiem – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tām pārskaitījis pusi no valsts budžeta paredzētā finansējuma šim gadam. Lielākā ieguvēja ir Saskaņa, kas līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām ik gadu saņems 800 tūkstošus eiro.

Proaktīvi vēršoties pret Latvijai nedraudzīgiem medijiem, Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus noteikumos, kas precīzāk regulēs kārtību, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti. Žurnālistu profesionālā organizācija, ar kuru konsultējoties izmaiņas tapa, pret tām iebildusi, taču, nesagaidot valdības pretimnākšanu, tā labticīgi, līdzšinējā pieredzē balstoties, cer, ka pret varai netīkamiem žurnālistiem jaunā kārtība netiks vērsta.

Dažādo informatīvo telpu dēļ latviešu un krievvalodīgo vērtējums politiķu darbam jau izsenis ir diametrāli pretējs, taču aizvadītajā gadā krievvalodīgo vidū būtiski mainījusies attieksme pret ilggadējiem favorītiem. Viņi arī pārskatījuši vērtējumu nemīlētākajiem politiķiem.

Latvijā tiesību piemērošanā joprojām neesam pietiekami attālinājušies no padomju okupācijas laikā uzspiestās sistēmas, uzstājoties Satversmes tiesas svinīgajā sēdē un identificējot četrus tiesiskuma ienaidniekus, pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Zaļo un zemnieku savienība pagaidām nesaskata pamatu pārtraukt sadarbību ar ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga vadīto Latvijai un Ventspilij. To trešdien pēc tikšanās ar partneri apliecināja ZZS veidojošo partiju Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība līderi – Edgars Tavars un Armands Krauze.

Vairākumam valsts iedzīvotāju bija nepieciešams nedaudz mazāk par gadu, lai viltos lielākajā daļā jaunās valdības ministru. Tikai divu Krišjāņa Kariņa valdības ministru darbības pozitīvais vērtējums pārsniedz negatīvo, taču var pieņemt, ka to veiksme slēpjas nevis paveiktajos darbos, bet ārkārtīgi zemajā atpazīstamībā.

Nesaskatot, kā likuma ietvaros Ventspils pilsētas domes darbu ietekmēt tieši, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce diplomātiski apelē pie pilsētas varas partijas Latvijai un Ventspilij deputātu sirdsapziņas, lai tie izvērtētu iespēju Aivaru Lembergu distancēt no lēmumu pieņemšanas pilsētā. Opozīcija un politikas vērotāji aicinājumu vērtē kritiski, bet A. Lembergs no savām deputāta tiesībām atteikties negrasās.

Kaut arī Valsts prezidenta kā institūcijas reitings* joprojām ir viens no zemākajiem pēdējo desmit gadu laikā, sešos mēnešos kopš stāšanās amatā Valsts prezidents Egils Levits to spējis teju dubultot. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam Jēkaba Straumes vadībā gan vēl ir pēc kā tiekties, taču tas beidzot spējis izrauties no sešus gadus ilgušā negatīvā reitinga pinekļiem. Daudz būtiskāk gan ir tas, ka nospiedošais aptaujā iekļauto institūciju vairākums gada laikā sabiedrības uzticību zaudējis.

Šodien NRA lasiet

Noslēdzoties kopš valstiskās neatkarības atgūšanas ilgākajam valdības veidošanas procesam, politikā šis gads sākās 23. janvārī. Taču nu jau par interregnum jeb bezvaras periodu dēvēto 109 valdības izveidošanai nepieciešamo dienu laikā jaunievēlētā Saeima neapdomīgi pieņēma nerealizējamus likumus, kuri uz šo sasaukumu atstās savu nospiedumu visu 13. Saeimas pilnvaru laiku.

Valdošā koalīcija, sākot Saeimas Ziemas sesiju, atkal būs pilnā sastāvā. Satversmes tiesa lēmusi, ka Saeimas Kārtības rullī iekļautais aizliegums deputātam piedalīties Saeimas darbā, ja tas izdots kriminālvajāšanai, ir pretrunā ar Satversmi.

Saeimas koalīcija vēl tikai strādā pie likumprojekta par Rīgas domes atlaišanu, un Valsts prezidents atkārtoti brīdinājis deputātus, ka lēmumam par pašvaldības patriekšanu jābūt ļoti izsvērtam. Dažas politiskās partijas tas nav traucējis jau pieteikt cīņu par Rīgas mēra amatu.

Ar piecu balsu pārsvaru valdošā koalīcija panākusi, lai likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu uzsāktu savu gaitu Saeimā. Tā izvērtēšana, par spīti opozīcijas ieteikumiem šo pienākumu uzticēt Izglītības, kultūras un zinātnes Sporta apakškomisijai, nodota Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Elementārā aritmētika vedina domāt, ka komisijā likumprojekts netiks apstiprināts.

Šodien Saeimas ārkārtas sēdē deputātiem būs jāizlemj, vai nodot komisijām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Ņemot vērā, ka šo ieceri neatbalsta lielākā daļa koalīcijā strādājošās partijas KPV LV deputātu, likumprojekts var izčākstēt, pat nenonācis līdz atbildīgajām komisijām, ja vien domes atlaidēji apdrošināšanas polisi nav atraduši nežēlastībā kritušās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rindās.

Pēc sarežģīta un brīžam nesaprotama jaunā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vētīšanas procesa Saeima atbildīgajā amatā ar apskaužamu vienprātību atbalstīja centrālās bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku, kurš apņēmies pakāpeniski mainīt bankas vadības modeli.

Gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Saeimas koalīcijai jāsastopas ne tikai ar prognozēto Saskaņas pretestību, bet nu jau arī ar partnera – KPV LV – iebildumiem. Tā ņēmusi ļaunā, ka partijas, plānojot iespējamās alianses uz ārkārtas vēlēšanām un pat potenciālos amatus, 13. Saeimas vēlēšanās otru populārāko partiju atstājušas aiz borta.

Šodien Saeimas atbildīgajā komisijā sāks darbu pie likumprojekta, kas cita starpā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā jaunievēlētajam sasaukumam ļautu strādāt 5,5 gadus. Paralēli Saeimas koalīcijas partijas sākušas gatavoties arī pašām vēlēšanām, un izskatās, ka tajās varētu startēt divi pašlaik Rīgas domes opozīcijas partijas vienojoši bloki.

Valdošajai koalīcijai strauji bruģējot ceļu Rīgas domes patriekšanai un tās ārkārtas vēlēšanām, tai jāņem vērā, ka šāds solis radīs nosacījumus, kuros referenduma par Saeimas atlaišanu iespējamība būtiski pieaug. Kontroli pār galvaspilsētas pašvaldību un vēlētāja uzticību daļēji zaudējusī Saskaņa šāda scenārija gadījumā sola mobilizēt visus spēkus, lai panāktu referenduma izsludināšanu.

Ne sen zināmi fakti un pat ne svinīgi parakstītais Tieslietu un Iekšlietu ministrijas sadarbības memorands, bet gan žurnālistu veikts pētījums par kontrabandas cigarešu tirdzniecību Rīgas Centrāltirgū un tieslietu ministra Jāņa Bordāna nespēja vai nevēlēšanās atbildēt uz Latvijas Televīzijas žurnālistes jautājumiem par nelikumīgās preces tirgotājiem piemērojamo sodu regulējumu abas ministrijas beidzot piespiedusi pievērsties šai problēmai. Panākta konceptuāla vienošanās pastiprināt kriminālatbildību nelegālo cigarešu tirgotājiem.