Liene Barisa / Autori

Tautas partija (TP) ne tikai vārdos, bet arī darbos plāno parādīt, ka balstās savos spēcīgajos reģionu līderos, tāpēc paredzams, ka 21. novembrī gaidāmajā kongresā tiks veiktas būtiskas izmaiņas partijas vadības struktūrā.

Valdības lēmums apvienot Naturalizācijas pārvaldi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), lai varētu ietaupīt 100 tūkstošus latu valsts budžetā, nozīmēs arī Pilsonības likuma atvēršanu Saeimā.

Līdzšinējās Veselības ministrijas sarunas ar Finanšu ministriju par jau paņemto, bet iesaldēto valsts galvoto slimnīcu kredītu izmantošanu virzījušās bez rezultāta. Otrdien bija paredzēts šim jautājumam pielikt punktu ar lēmumu valdības sēdē, taču tas atlikts vismaz par nedēļu, jo koalīcijā nav panākta vienprātība.

Politiķi, kas pirmām kārtām atbildīgi par valsts budžeta veidošanu, nebūt nav tie, kuru ekonomiskajām prognozēm uzticas Latvijas iedzīvotāji. Jaunākajā DnB NORD Latvija barometrā noskaidrots: 19% uzticas Ventspils mēra Aivara Lemberga sacītajam par ekonomiku, 16% – Rīgas mēram Nilam Ušakovam, 14% – eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Par ambiciozajiem plāniem uzstādīt 100 stacionāro fotoradaru uz Latvijas ceļiem amatpersonas sāka runāt jau tad, kad vēl īsti nebija iemēģināti četri pārvietojamie radari, kurus sāka izmantot 2008. gada vasarā.

Plānveida operācijas un cita veida medicīniskā aprūpe stacionāros ir būtiski ierobežota jau kopš vasaras vidus, jo pēc pēdējiem budžeta griezieniem valsts to vairs neapmaksā.

Lai arī turpmāka algu samazināšana publiskajā sektorā joprojām nav izslēgta, tā noteikti vairs neskaršot medicīnā strādājošos, apsolījusi veselības ministre Baiba Rozentāle (TP). Viņa pauda pārliecību, ka ārstniecības personu atalgojums jau ir sasniedzis zemāko punktu un nākamgad vairs netiks samazināts.

Iespējams, vairākas slimnīcas tomēr varēs atsākt lietot jau paņemtos, bet iesaldētos valsts galvotos kredītus, ja vien Veselības ministrija un ārstniecības iestādes spēs pārliecināt Finanšu ministriju par slimnīcu maksātspēju.

Šodien valdība cer pielikt punktu diskusijām par Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par vienotā atalgojuma sistēmas ieviešanu valsts un pašvaldību institūcijās.

Finanšu ministrijas lēmuma – apturēt valsts galvoto kredītu izmantošanu – dēļ ārstniecības iestādēs izveidojusies situācija, ka daudzi iesākti projekti palikuši pusratā. Piemēram, Rīgā Bērnu slimnīcā ir uzcelts jauns daudzfunkcionāls korpuss, Austrumu slimnīcā – neatliekamās palīdzības centrs.

Rīgas Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centrā apstarošanu iespējams veikt ar jaunu iekārtu, kas nozīmē unikālas vēža ārstēšanas iespējas.

Valdība šodien atbalstīja 25 miljonu latu piešķiršanu veselības aprūpei, lai slimnīcas varētu nodrošināt stacionārās neatliekamas medicīniskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem akūtos gadījumos šā gada novembrī un decembrī un norēķināties ar piegādātājiem par saņemtajiem medikamentiem un medicīnas precēm.

Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis jau šodienas Ministru kabineta sēdē solījis apstiprināt 25 miljonu latu piešķiršanu neatliekamās palīdzības nodrošināšanai gada pēdējos divos mēnešos, un finanšu ministrs Einars Repše ir apliecinājis, ka šie līdzekļi būs.

Bezdarbnieku skaits, kuru pēdējā nodarbošanās bijusi saistīta ar medicīnu, pārsniedz tūkstoti. Bet vislielākais atlaisto medicīnas darbinieku daudzums bijis Rīgas 1. slimnīcā, kur darbavieta uzteikta vairāk nekā 400 cilvēkiem. Salīdzinoši daudz mediķu atlaisti arī Talsos, Bauskā un citur.

Vakar izšķīrās, kur turpmākos trīs gadus strādās jaunie ārsti, kuri šogad beidza rezidentūru. Ar satraukumu šī diena tika gaidīta ne tikai tāpēc, ka šī sadale vismaz trīs gadu garumā nozīmēs darbu Veselības ministrijas noteiktā vietā, jo tādas ir saistības, studējot par valsts līdzekļiem, bet arī tādēļ, ka šajos apstākļos, kad daudzas slimnīcas savus darbiniekus atlaiž, nav skaidrs, vai visi rezidentūru beigušie būs ārstniecības iestādēs pieprasīti.

Skaidrību par to, no kādiem līdzekļiem un kādā apjomā valsts finansēs neatliekamo medicīnisko palīdzību stacionāros gada pēdējos divos mēnešos, kuriem pašlaik naudas nav nemaz, valdība sola tikai nākamnedēļ, jo ieilgušas ir Veselības ministrijas sarunas ar Finanšu ministriju.

Lai arī Ministru kabineta sēdē šodien valdība apstiprināja jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta un Katastrofu medicīnas centra (KMC) maksas pakalpojumu cenrādis, kas paredz maksu arī par nepamatotu izsaukumu. Neatliekamā palīdzība (NMP) iedzīvotājiem arī turpmāk tikšot nodrošināta bez maksas, uzsver Veselības ministrijā.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) kopš neatkarības atjaunošanas tikusi ievēlēta tikai vienā parlamenta sasaukumā – 7. Saeimā; pēdējās vēlēšanās LSDSP zaudēja arī vietu Rīgas domē, bet pārējā Latvijā rezultāti nebija iepriecinoši – pārstāvniecība tikai 19 pašvaldībās no 118.

Gada sākumā uzsāktā neatliekamās palīdzības dienesta reforma, kurā visas ātro brigādes plānots iekļaut vienotā sistēmā, virzās uz priekšu straujiem soļiem, un uz Latvijas kartes palikuši vien atsevišķi balti laukumi, kas nozīmē, ka tur neatliekamās palīdzības dienesti vēl strādā pa vecam.

Pirmie izmeklēšanas rezultāti par novēlotu neatliekamās palīdzības ierašanos uz traģisko ceļu satiksmes negadījumu 20. septembrī uz Tallinas šosejas pie Saulkrastiem, ļāvuši secināt, ka nepilnīgas ir ātrās palīdzības izsaukšanas iespējas - no mobilajiem tālruņiem nav iespējams zvanīt uz neatliekamās palīdzības izsaukšanas numuru 03, savukārt numurs 112 ir vispārējais glābšanas dienestu tālrunis.

Veselības ministrija pieturēsies pie līdzšinējā ārstniecības iestāžu reorganizācijas plāna, kas apstiprināts arī Ministru kabineta noteikumos, kuros atrunāta veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība.

No 1. oktobra vairāku veselības nozarē reorganizēto un likvidēto aģentūru vietā sāks darboties jauna iestāde – Veselības ekonomikas centrs. Šo centru, visticamāk, vadīs pašreizējā Zāļu cenu valsts aģentūras (ZCVA) direktore Daiga Behmane, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija.