Liene Barisa / Autori

Deputātiem līdztekus darba algai un piemaksām par darbu komisijās, kas pirms nodokļu nomaksas vidēji ir apmēram 1450 latu mēnesī, joprojām ir iespēja saņemt arī ļoti lielas kompensācijas no valsts budžeta.

Endoprotezēšanas operācijas šobrīd var veikt arī citās slimnīcās, ne tikai Traumatoloģijas un ortopēdijas vai Rīgas 2. slimnīcā, taču tikai tādā gadījumā, ja pacientiem vajadzīgas steidzamības kārtā un šīs ārstniecības iestādes var iekļauties tām piešķirtajās kvotās, Neatkarīgajai sacīja Veselības norēķinu centrā (VNC). Taču plānveida operācijas, "ņemot vērā veselības aprūpes ierobežotos finanšu resursus", joprojām nenotiek. Pēc tam, kad ārstniecības iestādēs bija radies apjukums saistībā ar pretrunīgo informāciju par iespējām veikt endoprotezēšanas operācijas, VNC pārstāvis Toms Noviks sacīja, ka pašreiz atsevišķs finansējums endoprotezēšanas pakalpojumu saņemšanai steidzamības kārtā ir noteikts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai un Rīgas 2. slimnīcai. "Bet pārējās stacionārās iestādes endoprotezēšanas pakalpojumus steidzamības kārtā neatliekamos gadījumos var sniegt tikai ārstniecības iestādei līgumā noteiktā finanšu apjoma ietvaros," skaidroja T. Noviks. Jāatgādina, līdz vasaras vidum kopumā šādas operācijas bija pieejamas 12 Latvijas slimnīcās, tostarp Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Madonā, Ventspilī, Aizkrauklē un citur. Kā neatliekamas gan tiek klasificētas tikai neliela daļa operāciju, un tam nepieciešams ārstu konsīlija atzinums. Turklāt nosacījumi ir stingri. Piemēram, gūžas locītavas galviņai jābūt nodilušai vairāk nekā par vienu centimetru gada laikā, kājai jābūt saliektai vismaz 25 grādu leņķī. Taču rindā joprojām gaida daudzi tūkstoši locītavu slimnieku, kuri jau tā uz operāciju gaidījuši vairāku gadus un kuriem veselības stāvoklis vēl nav tāds, lai to iekļautu neatliekamo gadījumu sarakstā. Jūlijā kopumā bija reģistrēti ap 20 000 šādu pacientu. Un kā norādījuši mediķi, ar laiku viņu veselības stāvoklis tikai pasliktinās un ir neatgriezenisks. Slimnīcās Neatkarīgajai arī pauda bažas, ka bez pietiekamas operāciju prakses paliek arī ārsti, taču, lai nezaudētu iemaņas, šis darbs ir jāveic regulāri. Tāpēc jāatjauno būtu arī plānveida palīdzība. Jo vairāk – gada beigās piešķirto naudu ārstniecības iestādes citādi var arī nepagūt iztērēt.

Šī nedēļa sola sākties ar vairākiem protestiem pret valdībā un Saeimā pieņemtajiem lēmumiem. Pirmdien un otrdien ir pieteikti trīs pasākumi, kuros plānots pulcēt tūkstošus.

Lai likumu par vienotā atalgojuma sistēmu valsts un pašvaldību iestādēs tomēr paspētu pieņemt kopā ar budžetu 1. decembrī, par strīdīgajiem jautājumiem, piemēram, atalgojumu kapitālsabiedrībās, kā arī algām pašvaldībās, tiks dots papildu laiks diskusijām.

Medicīnas iestādes locītavu slimniekiem operācijas veikt varot, bet nezina, vai drīkst Kārtējā nesakārtotība atklājusies veselības aprūpē, jo nav īstas skaidrības, kurš, kādos gadījumos un vai var veikt locītavu endoprotezēšanas operācijas.

Pacientu iemaksu palielināšana līdz apmēriem, ka ārstēšanās lielai daļai cilvēku vairs nav pa kabatai, novedusi pie tā, ka arvien biežāk tiek ielaistas nopietnas slimības, bet slimnīcās, kurās vēl nesen zvanīja trauksmes zvanus par nepietiekamo finansējumu, bažījas, vai spēs apgūt arī to naudu, ko valstij izdevies rast – pacienti, zinot, cik daudz būs jāpiemaksā it kā valsts apmaksātam pakalpojumam, nenāk.

Informācijas trūkuma dēļ trūcīgās personas maz izmanto iespēju ārstēties, nemaksājot pacienta iemaksas, kā arī saņemt atbrīvojumu no līdzmaksājuma par kompensējamajiem medikamentiem. No šoruden piešķirtajiem astoņiem miljoniem latu tā saucamās drošības spilvena naudas, oktobrī šim mērķim bija izmantoti tikai 100 000 latu.

Partiju finansēšana no valsts budžeta, par ko vakar vienojās Ministru kabineta komitejas sēdē, būšot viens no veidiem, kā mazināt partiju atkarību no ziedotājiem. Lai gan arī turpmāk netiks izslēgta iespēja partiju finansēt no biedranaudām un ziedojumiem, vismaz politiskās organizācijas administratīvajām izmaksām nauda būtu nodrošināta, kas partijām neliktu to izmisīgi meklēt citur.

Par laika posmu no pagājušā gada oktobra, kad sākās apkures sezona, līdz šā gada oktobrim par piegādāto siltumenerģiju rīdzinieki uzņēmumam Rīgas siltums ir parādā 0,6 miljonus latu.

"Jo vairāk eju pa šo likumu, jo vairāk redzu purvus, kuros var noslīkt," par vienotā atalgojuma sistēmas likumu valsts un pašvaldību institūcijās Saeimas Budžeta komisijas sēdē vakar sacīja Kārlis Leiškalns (TP). "Tāpēc mēs lecam no cinīša uz cinīti, lai no šā purva izvairītos," uz to atbildēja šīs komisijas vadītājs Guntis Bērziņš (JL).

Ieradumam liels spēks – to labi saprot biznesmeņi, steidzot ieņemt iekoptu, bet kādā brīdī atbrīvojušos nozari.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintara Mozga komandējums Ķelnē kārtējo reizi attālinājis jautājuma galīgo izlemšanu par slimnīcas valdes atstādināšanu vai vismaz tās darbības apturēšanu uz laiku.

Lai gan šodien Saeimas plenārsēdē jābalso par atbildīgās komisijas maiņu likumam par vienoto atalgojuma sistēmu valsts un pašvaldību institūcijās, kā atbildīgo nosakot nevis pašreiz esošo Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, bet gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, koalīcija vakar vakarā vienojusies, ka neiebildīs premjeram Valdim Dombrovskim un viņa pārstāvētajai partijai Jaunais laiks, kas šādas pārmaiņas nevēlas.

Joprojām nav skaidrības, vai pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atklātajām nelikumībām Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) vismaz morālā atbildība par notikušo būs jāuzņemas arī tās valdei, kurā pēc Arņa Kramzaka aizturēšanas no trim palikuši divi locekļi – valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis un Egils Lavendelis.

200 labojumu – ar šādu apjomu triecientempā būs jātiek galā Saeimas deputātiem, lai izlabotu tās kļūdas un nepilnības, ko vienotā atalgojuma sistēmas likumā pieļāvusi tā gatavotāja Finanšu ministrija (FM) un apstiprinājusi valdība.

Finanšu ministrijas sagatavotais un Ministru kabinetā apstiprinātais likumprojekts par vienotā atalgojuma sistēmu valsts un pašvaldības institūcijās Saeimā izpelnījies asu kritiku gan par juridiskām niansēm, gan atalgojuma noteikšanas principiem, tāpēc parlamentā spriež, vai likumu vajadzētu pārrakstīt no jauna.

Viena Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) krāpniecības lietā aizturētā slimnīcas darbinieka Aivara Lisenko tiešā saistība ar Tautas partiju, arī nesaistot to ar konkrēto noziegumu, nav nejaušība.

Iecere Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo Naturalizācijas pārvaldi (NP) pievienot Iekšlietu ministrijas pārraugāmajai Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei (PMLP) izraisījusi domstarpības, un tas vien, ka politiķi atraduši veidu, kā to izdarīt, apejot Pilsonības likumu, nenozīmēs, ka process noritēs gludi.

Par valsts budžeta līdzekļiem iecerētā bērnu vakcinācija pret rotavīrusu un 12 gadu vecu meiteņu vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi izraisošo papilomas vīrusa infekciju pašlaik ir zem jautājuma zīmes.

Finanšu krīzes iespaidā, kas mainījusi spēles noteikumus arī veselības aprūpes pakalpojumu tirgū, saasinājušās medicīnas iestāžu un veselības apdrošinātāju attiecības, jo to iespējas nopelnīt nosaka pretēji faktori.

To, ka kārtējo reizi atlikts jautājums par atļauju slimnīcām lietot valsts galvotos kredītus, par veselības aprūpes jomu atbildīgā Tautas partija vērtē kā politisku spēli, ko realizējot Jaunais laiks – premjera un finanšu ministra portfeļa nesēji, no kuru lēmuma vistiešākajā veidā atkarīgs šis jautājums.

"Valdības stabilitāti nekas neapdraud. Latvijas politiķi un Latvijas sabiedrība krīzes apstākļos konsolidējas, un tas ir labi," vakar, nododot budžeta projektu ar to pavadošo likumu paketi Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS), ar pārliecību pauda finanšu ministrs Einars Repše.