Līga Rušeniece / Autori

«Šoziem man ir jāpabeidz Vladimira romāns – pēdējais, kas viņam palika pusē. Tam jau ir uzrakstītas 100 lapaspuses, un tā vienkārši atstāt atvilktnē vai bāzt krāsnī es negribu,» saka šīs dienas jubilāre Māra Svīre (79). Rakstnieces dzīvesbiedrs Vladimirs Kaijaks aizgāja mūžībā pirms diviem gadiem, kopš tā laika viņai nepatīkot neko svinēt.

Idejas brīvdienām

«Šodien rezultātu vajag rīt uz brokastlaiku – tev dod naudu, un pretī jādod rezultāts, vislabāk tāds, ko var apēst. Kad mēs sākām, piecus gadus strādājām bez rezultāta,» atceroties molekulārās bioloģijas sākumu Latvijā, saka tās pamatlicējs profesors Elmārs Grēns. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktora padomniekam šodien 80. dzimšanas diena, īsi pirms tās klajā nākusi Elmāra Grēna grāmata Ab Initio jeb Kā mēs Latvijā izveidojām molekulāro bioloģiju.

Neatkarīgā uz sarunu aicina literatūrzinātnieku Jāni Zālīti, kurš kā sastādītājs, priekšvārda, pēcvārda vai komentāru autors piedalījies vairāk nekā 50 grāmatu sagatavošanā, to skaitā Raiņa Kopoto rakstu veidošanā, un kurš būs arī viens no konferences Rainim 150. «Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks» dalībniekiem.

Pēc divām nedēļām sāksies 2. Rīgas starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF) 2015, un no šodienas festivāla mājaslapā internetā pieejama pilna filmu programma.

«Poltiņņiks, tā laikam saka,» smejot teic pavārs, uzņēmējs un šīsdienas jubilārs Elmārs Tannis. Kanādā dzimušais un augušais, nu jau daudzus gadus Latvijā dzīvojošais pavārs un uzņēmējs krievu valodā joprojām nerunā, bet zina dažus vārdus, un šo iemācījis kāds draugs, kuru viņš aicinājis uz savas 50. dzimšanas dienas svinībām.

«Mīlestība, zaudējums, greizsirdība... Nav nozīmes, kādā laikā tas notiek, šo tēmu var risināt jebkurā laikā un laikmetā,» tā par Dailes teātra jaunāko iestudējumu Ja tevis vairs nebūtu, kura pirmizrāde paredzēta rīt, saka aktieris Artis Robežnieks.

«To gan esmu sapratusi – viss nāk īstajā brīdī. Jaunībā es par daudz ko saspringu, gribēju visu izdarīt perfekti, bet – nekas nenotika. Kad pati sev pateicu – pietiek, es vairs neuztraukšos, es vairs neko negaidu, esmu nogurusi visu laiku par kaut ko cīnīties, viss notika...» saka aktrise Katrīne Pasternaka. Ikdienā – Radio Skonto ētera balss, labdarības akciju Eņģeļi pār Latviju un Labestības diena seja, un arī LTV jaunā seriāla Māja pie ezera Marijas lomas atveidotāja.

«Arī krievu teātrim goda jautājums un arī pienākums ir atzīmēt Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas dienu. Kas tad vēl, ja ne teātris, cels gaismā mūsu tautas vērtības? Turklāt šis ir īpašs iestudējums mūsu teātrī – izrādē dziedam latviski, dzeju un fragmentus no Raiņa lugām lasām krievu valodā,» saka Rīgas Krievu teātra aktrise Jana Herbsta. Latviete ar vācu un krievu asinīm, kas jaunajā iestudējumā iejutīsies vairākās lomās – Spīdolas, raganas un kādas sievišķīgas būtnes, iespējams, Aspazijas jaunībā, lomā.

«Pieci bērni ir baigi forši. Pieci pāri mirdzošu acu, piecas sirdis, piecas mīlestības...» saka televīzijas režisors un producents Arvīds Babris. Šodien, savā 55. dzimšanas dienā, pavisam noteikti viņu sveiks abi jaunākie bērni, bet no vecākajiem trim, kuri jau savā, pieaugušu cilvēku dzīvē, tētis cer saņemt vismaz īsziņu.

Vakar Latvijas Nacionālajā operā un baletā jau desmito reizi tika pasniegtas Latvijas gāzes Gada balvas Operai.

«Tik garš mūžs ir likteņa labvēlība un brīnums, ka esmu jau nodzīvojusi turpat 90 gadus. Lai gan – es daudz par to nedomāju,» saka Līvija Akuratere. Nākamnedēļ, 23. septembrī, leģendārā latviešu teātra zinātniece un pedagoģe svinēs 90 gadu jubileju.

No 15. līdz 25. oktobrim norisināsies 2. Rīgas starptautiskais kinofestivāls.

«Vakar saņēmu apsveikumu no Valsts prezidenta. Liels gods man izrādīts, laikam būtu jāraksta pateicība par šādu pagodinājumu,» saka leģendārais aktieris un šīsdienas jubilārs Rūdolfs Plēpis. Savā dzimšanas dienā viņš ne tikai sev, bet arī citiem grib izteikt vēlējumu: «Neskatieties uz melno un netīro dzīvē, bet skatieties uz gaismu, tad sirds paliek mierīgāka.»

«Koris ir pelnījis savu dzimšanas dienu nosvinēt vērienīgi,» ir pārliecināts diriģents Jānis Ozols. Viņa dibinātais koris Maska Latvijas Universitātes Lielajā aulā 18. septembrī ar vērienīgu koncertu iesāks savas pastāvēšanas 15 gadu jubilejas sezonu.

Jasmuiža ir vienīgais Raiņa muzejs Latgalē. Un vienīgais no Memoriālo muzeju apvienībā ietilpstošajiem muzejiem, kas Raiņa 150. jubilejas gadā atvērts apmeklētājiem. Tadenava, Raiņa un Aspazijas māja, kā arī vasarnīca šobrīd slēgtas rekonstrukcijas darbu dēļ.

«Mēs, katrs cilvēks, savas dzīves gaitā ik pa laikam iemiegam, ikdienības mākti, aizrāvušies ar miesiskām vajadzībām, un ik pa laikam tiekam pamodināti – lai aizdomātos, lai paši mainītos, lai savā dzīvē kaut ko mainītu. Ja nemaināmies, tad kā dzīvnieki arī nodzīvojam šo dzīvi. Starp dzimšanas un miršanas gada skaitļiem ir tikai tā strīpiņa, nekas vairāk arī nepaliek,» saka aktieris Uldis Anže. Šovakar, Raiņa 150. dzimšanas dienā, Latvijas Nacionālajā teātrī Raiņa ideju drāmas Uguns un nakts pirmizrāde, Lāčplēsis – Uldis Anže.

Rīt, 11. septembrī, Dailes teātris jauno sezonu sāk ar Rēzijas Kalniņas monoizrādi Oskars un Rozā dāma. Franču rakstnieka Ērika Emanuela Šmita darbs vēsta par desmit gadus veco Oskaru, kurš zina, ka viņam atlicis dzīvot vairs tikai pāris nedēļas. Par viņu rūpējas dāma rozā kostīmā, kas puikam ierosina spēlēt spēli – katrā dienā izdzīvot desmit savas dzīves gadus, tādējādi nodzīvojot garu, laimīgu, piesātinātu dzīvi. Viņš izaug, kļūst pieaudzis, iemīlas, apprecas, izjūt pusmūža krīzi, noveco. Turklāt vēl katru dienu Oskars raksta vēstules Dievam.

Galerijā Istaba atklāta Signes Vanadziņas personālizstāde No raspodiņa padzerties, tajā aplūkojami 12 dažādu formātu darbi amplitūdā no klasiskas klusās dabas līdz teju abstraktai glezniecībai, no kuriem katrs attiecināts uz vienu no 12 mēnešiem.

«Bieži vien Leļļu teātra izrādes apmeklējums ir sākums sarunai bērnam ar vecākiem par kādu tēmu, situāciju vai problēmu. Tas var būt vēl viens impulss pasaules iepazīšanai,» ir pārliecināta režisore Laila Kirmuška.

«Ļoti daudz darba. Es daudz tulkoju, turklāt – lielus pamatīgus darbus. Pēc daudzu gadu pārtraukuma esmu atsācis rakstīt dzeju, ne tikai atdzejota citu darbus. Un Raiņa 150. jubilejas gadā ir tik daudz pasākumu, uz kuriem tieku aicināts, ka Latviju būšu gandrīz izbraukājis krustu šķērsu,» saka rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un šīs dienas gaviļnieks Roalds Dobrovenskis (79).

«Mēs vienmēr esam bijuši citādāki, allaž esam bijuši arī sabiedriski aktīvi, neviens nekad nav muti turējis ciet ne par vienu nepareizu lietu. Un laiku pa laikam cilāts jautājums, ka Makašānu skolu vajag slēgt,» saka Makašānu amatu skolas direktore Gundega Rancāne. Vienā no mazākajām vidusskolām Latvijā šo mācību gadu uzsāks 114 skolēni.