Līga Rušeniece / Autori

«Visi Vilcāni ir ļoti pašpietiekami, tas nozīmē – nevienam neskaud, nevienu neaprunā, nevienam nežēlojies un – esi strādīgs,» tā par saviem gēniem saka dziedātāja Margarita Vilcāne. 16. decembrī viņa savu 75. dzimšanas dienu atzīmēs uz skatuves, pēc ilgiem gadiem sniedzot solokoncertu. «Šobrīd man ir sajūta – ātrāk visu izdarīt, lai tas viss reiz beidzas. Pirms kāda laika, kad sākās mediju uzmanība, es biju saflammējusies, bet vīrs man teica: «Tu to gribēji, tu to dabūji, tagad visu izstreb. Un 17. decembrī būs miers un klusums līdz mūža galam.»

«Sagadījies tā, ka ārā laiks ir pelēks un cilvēkiem gribas kaut ko gaišu un tīru, ticību un cerību apliecinošu, kaut ko dzirkstošu un pacilājošu, un Johana Štrausa mūzika ir dzirkstoša un pacilājoša,» ir pārliecināta soliste Inga Šļubovska-Kancēviča. Šovakar viņa atveidos Adeles lomu Johana Štrausa populārās operetes Sikspārnis iestudējuma pirmizrādē Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

«Šis nav stāsts tikai par Herbertu Cukuru, šis ir stāsts par latviešu nāciju, par valsti. Arī grāmatas nosaukums Jūs viņu nekad nenogalināsiet attiecas ne tikai uz Cukuru, bet arī uz šo zemi,» – tā par savu jaunāko grāmatu saka žurnālists Armands Puče.

Idejas brīvdienām

«Es pieņemu izaicinājumus – tas ir veids, kā es pilnveidojos kā cilvēks, kā mūziķis,» saka komponists Jānis Aišpurs. Viņš pieņēmis izaicinājumu aranžēt Imanta Kalniņa leģendāro dziesmu ciklu, kas rakstīts izrādei Cilvēks, kas smejas. Šovakar Latvijas Nacionālajā teātrī Viktora Igo romāna Cilvēks, kas smejas iestudējuma pirmizrāde.

«Kad Rainis rakstīja Vētras sēju, ne tikai Latvijā bija jūtams, ka ceļas vētra. Būsim godīgi – arī šodien pasaulē ir līdzīgas vēsmas,» saka Valmieras Drāmas teātra aktieris Kārlis Neimanis. Šovakar viņam pirmizrāde režisora Reiņa Suhanova iestudējumā Vētras sēja.

«Šī būs manu gleznu izstāde, bet tieši gleznu tajā nebūs,» saka gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa. Rīt izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa tiek atklāta viņas darbu multimediālā izstāde Sapņu upe.

«Esmu ārkārtīgi iesūcies šeit, man ir svarīgi dzīvot šeit. Iespējas pagriezt dzīvi ir bijušas ļoti kārdinošas. Varbūt pats sev esmu iestāstījis, ka man ir svarīgi šeit izdarīt darbu, turklāt man vienmēr vissvarīgākā auditorija bijusi Latvijā. Mani nekad nav vilinājušas domas par karjeru ārzemēs. Gribas kalpot un būt vajadzīgam Latvijā, būt te laimīgam. Turklāt es jau esmu pieredzējis, kā aplaudē visās prestižajās koncertzālēs pasaulē,» saka diriģents Sigvards Kļava. Rīt, 28. novembrī, Latgales vēstniecībā Gors notiks viena no labākajiem koriem pasaulē – Latvijas Radio kora koncerts Jubilejas portrets, ar ko tiks noslēgts kora radošās darbības 75 gadu jubilejas mēnesis.

Mākslas zinātniece Ramona Umblija savu 65. dzimšanas dienu šodien atzīmēs kopā ar trīsgadīgo mazdēlu Justu, «abiem kopā izzinot pasauli», jo tā sanācis, ka meita ar znotu dosies uz īpašu koncertu, bet pašai prāts un sirds itin nemaz nekāro rīkot balli, jo «tāds ir šis laiks».

«Katras sabiedrības labklājību var novērtēt pēc tā, kam cilvēki ziedo. Jo turīgāka sabiedrība, jo vairāk ziedo tādām lietām, kas ir netveramākas, teiksim, izglītībai, kultūrai, mākslai... Kad sabiedrība jūtas apdraudēta sociālā ziņā, tad ziedojumi aiziet sociālām jomām. Šobrīd nav tik daudz sociālu izdzīvošanas projektu, mēs kā sabiedrība kļūstam bagātāki,» ir pārliecināta Rūta Dimanta, kura jau 12 gadus vada labdarības organizāciju Ziedot.lv. Šoruden saņēmusi Eiropas Pilsoņu balvas goda medaļu, viņa uzskata, ka darbi, ko dara no sirds, nevar neizdoties. «Saņemt balvu ir liels pagodinājums, iespējams, ārējs stimuls, ka mēs darām pareizi.»

Šonedēļ milzīgu uzmanību sev pievērsa Brīvības piemineklis un ne tikai tāpēc, ka valsts svētku laikā tieši tā pakājē notiek svinīgie pasākumi. Šogad tas svin 80. dzimšanas dienu, lai gan ansamblis pilnībā tika pabeigts pēc trim gadiem.

«Tik apjomīga izstāde, kas veltīta Nikolajam Rēriham, Latvijā vēl nav bijusi. Apskatei izlikti visi darbi, kas glabājas mūsu fondos un kurus savulaik Rērihs sūtījis uz Latviju, arī dokumenti, kas saistās ar Rēriha biedrību un dzimtu Latvijā. Un interese par Rēriha daiļradi vienmēr bijusi liela,» saka mākslas zinātniece Ksenija Rudzīte. Izstāde Nikolajs Rērihs un Latvija tapa piecus gadus, un pēc Rīgas tā ceļos uz Krieviju, pēc tam uz Lietuvu. Izstāde skatāma mākslas muzejā „Rīgas Birža”.

«Cilvēka dzimšanas diena ir viņa personiskā jaunā gada sākums. Tāpēc šajā dienā ir jāieplāno laiks sev, lai varētu pārdomāt nodzīvoto un pameditēt par nākotni, lai lūgtu jaunas enerģijas,» uzskata šīs dienas jubilārs, ārsts un cigun pasniedzējs Igors Kudrjavcevs (55).

«Mākslas darbs ir pasaules garīgās informācijas tiešraidījums,» uzskata mākslinieks Kaspars Zariņš. Galerijā Daugava šonedēļ atklāta viņa jaunāko gleznu personālizstāde Tiešraide.

«Liepājas simfoniskajam orķestrim ir apstākļi, kādu nav nevienam profesionālam orķestrim Latvijā. Rēzeknē ir jauna koncertzāle, bet nav orķestra, Rīgā ir orķestris, bet nav koncertzāles, mums ir gan jauna koncertzāle, gan orķestris. Laiks rādīs, bet uzskatu, ka mēs spēsim izmantot šos apstākļus,» ir pārliecināts Liepājas simfoniskā orķestra galvenais diriģents Atvars Lakstīgala.

«Es varu runāt tikai teorētiski, bet neslēpšu – esmu bijusi ļoti tuvu tam, lai pateiktu ardievas aktrises profesijai,» saka aktrise Kristīne Krūze. Jaunajā Rīgas teātrī viņa atgriežas pēc pusotra gada pārtraukuma, un rīt, 30. oktobrī, viņai pirmizrāde – režisors Ģirts Ēcis Jaunajā Rīgas teātrī iestudējis Kunio Simidzu lugu Grimētava.

«Pusgadsimts, iespējams, kādam ir nopietns cipars, man ne. Es vispār cenšos par to nedomāt,» apgalvo Latvijas bobsleja izlases treneris Sandis Prūsis. Sestdien viņam 50. dzimšanas diena, kuru, visticamāk, viņš pavadīs savas, Ugāles vidusskolas salidojumā.

Idejas brīvdienām

«Es vienmēr saku, ka ikviens balets dzīvo caur tiem māksliniekiem, kas to dejo, tāpēc šis būs Bolero latviskais variants, tātad – nedaudz citādāks,» uzskata pasaulslavenais horeogrāfs Kšištofs Pastors. Šodien Latvijas Nacionālā baleta (LNB) jauniestudējuma Bolero... pirmizrāde.

«Pirms pusotra gada domāju – taisīšu laivu ar melnajām galviņām tajā gluži kā vīnogu ķekaru. Tagad es nevaru to uzgleznot, ir tikai laiva... » saka gleznotāja Ieva Iltnere. Šobrīd Māksla XO galerijā aplūkojama viņas personālizstāde Bābele.

Šodien sākas 2. Rīgas starptautiskais kinofestivāls, tā ietvaros notiks arī dokumentālā kino skate, kas ir Krievijā notiekošā festivāla ArtDocFest mini platforma. Tā veidotājs ir Vitālijs Manskis – viens no starptautiski atzītākajiem Krievijas dokumentālā kino režisoriem un producentiem. Manskis, kurš veidojis filmas arī par Ļeņina mūmiju, par Putinu, Gorbačovu un Jeļcinu, par karu Čečenijā, jau gadu dzīvo un strādā Latvijā.

Ar pašmāju dokumentālo filmu Dubultie svešinieki piektdien tiks atklāts Rīgas starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF). «Tas ir liels gods būt satura veidotājam tam, ko cilvēki skatās uz lielā ekrāna festivāla pirmajā dienā. Šis ir jauns festivāls, tā intonācija ir ļoti svaiga, tas sevi uzskata par Arsenāla tradīciju turpinātāju,» saka filmas režisors Uģis Olte. Dubultie svešinieki jau plūkusi laurus Batumi starptautiskajā filmu festivālā, kur tā atzīta par labāko dokumentālo filmu.