Līga Rušeniece / Autori

"Es neko īpaši neplānoju, vienkārši vienā jaukā dienā nolēmu – ko es braukšu atpakaļ uz Rīgu, ja es varu palikt. Rīga man bija apriebusies ar tās bardaku, Valmierā ir mierīgākas vecumdienas," tā savu "iedzīvošanos" Valmieras teātrī skaidro latviešu režijas vecmeistars Oļģerts Kroders.

Kādas ir alternatīvas Ēģiptei – tāds ir aktuālākais jautājums, kas nodarbina tūrisma industrijas pārstāvjus ne tikai Latvijā. Pagaidām vēl gaida, kā attīstīsies un atrisināsies politiskie samezglojumi Ēģiptē, tomēr jau zināms, ka tas radīs papildu izdevumus tūristiem, kas arī ziemas mēnešos vēlas baudīt siltu sauli un peldes jūrā, bet pamatīgas rūpes Eiropas tūrisma industrijai.

"Man tas bija negaidīts un spontāns piedāvājums, turklāt man arī nebija daudz laika apdomāties. LNT radošais direktors Niks Volmārs gan atzina, ka viņi jau kādus divus gadus esot domājuši par manu iespējamo iesaistīšanu kādā projektā," par savu atgriešanos televīzijā saka psihoterapeite Aina Poiša, kura pēc četru gadu pārtraukuma atkal redzama tālrādē – LNT raidījumā Tautas balss.

«Vienmēr kaut ko vajag ļoti mīlēt, kaut ko – ļoti nemīlēt. Nekad neticu cilvēkiem, kas saka, ka viņiem ir tuva visu laikmetu mūzika. Tā nevajag būt! Jo, manuprāt, šie cilvēki ir pavirši un neiedziļinās mūzikā,» uzskata Gija Kančeli. Šodien, starptautiskajā mūzikas dienā, Lielajā Ģildē notiks pasaulslavenā gruzīnu komponista Gijas Kančeli 75. dzimšanas dienas koncerts. Viņš apgalvo, ka pilna zāle klausītāju neesot nepieciešama, bet komponistam vislielākā dāvana no skatītājiem būtu klusums. «Būtu laimīgs, ja koncertā publika neklepotu. Jo mēdz būt, kā es to devēju, bezceremoniāla klepošana un parasti ir vietās, kurās pilnībā tiek sagrauta muzikālā darba forma!»

"Es šobrīd jūtos ļoti līdzsvarota. Man ir sajūta, ka ap mani ir tāds kā kupols, kas neļauj apkārtējām negācijām mani iespaidot. Kādreiz es biju daudz uzvilktāka, es pat skaļi runāju. Man ļoti grūtais periods vilkās ilgi – četrus gadus. Es apzinos, ka man izturēt palīdzēja tieši darbs.

"Tieši tas, ka UgunsGrēks pagājušajā sezonā ir bijis skatītākais produkts TV3, mums sniedz lielu motivāciju darbam un vienlaikus uzliek milzīgu atbildību, jo tas pastiprina sajūtu, ka mēs taču nedrīkstam pievilt tos, kam mūsu darbs ir tik svarīgs, proti, skatītāju. Manuprāt, šīs sezonas scenārijs seriālam ir ļoti labs, brīnumainu pavērsienu pilns, un vismaz mums pašiem ir interesanti strādāt. Un, manuprāt, tas ir ļoti daudz, ja pēc tik ilgu gadu darba pie viena projekta mums, tā veidotājiem, ir interesanti darboties. Domāju, ka nevienu mēs nebūsim pievīluši," saka režisora Inta Gorodecka, kura pie šā seriāla strādā jau kopš tā idejas pirmsākumiem.

Šodien Rīgas svētku ietvaros Vecrīgā no pulksten 12.00 līdz 15.00 astoņās vietās tiks stāstītas un izspēlētas visreālākās un visneticamākās leģendas par Latvijas galvaspilsētu.

"Cilvēkiem izklaide ir vajadzīga. Arī šajā mums visiem tik grūtajā laikā cilvēki grib mirkli, kad var nedomāt par problēmām, bet vienkārši baudīt skaistu un saturīgu izklaidi. Savukārt cilvēkiem, kas šo izklaidi rada un gatavo, protams, ir jāsastopas ar dažādām finansiālām un organizatoriskām grūtībām. Un tomēr svētkus var sarīkot arī par mazāku naudu, un, iespējams, šādos apstākļos radošais gars var pat brīvāk lidot," ir pārliecināta Eirovīzijas nacionālās atlases projekta vadītāja Iveta Lepeško.

"Šī loma man ir īpaša, jo ļoti gaidīta – vairāk nekā 15 gadus," atzīst operdziedātāja Kristīne Zadovska. Šovakar Latvijas Nacionālās operas iestudējumā Verters viņa debitēs Šarlotes lomā.

«Šī grāmata ir bieza un smaga, bez jokiem – ierocis. Tāpēc galvenais, ko es negribētu – lai ar to kādu nosit. Bez pārnestās nozīmes. Tāpēc iesaku un lūdzu – šo grāmatu nelasiet divatā, bet labāk – vienatnē un paslēpušies zem spilvena,» tā par grāmatu Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture saka viens to tās autoriem Augusts Sukuts. Grāmatas rakstīšanas «tīrais» laiks bijis īss, vien daži mēneši, bet sprinta distance tomēr izvērtusies maratonā – fundamentālais darbs, ko kinoforuma Arsenāls «tēvs» rakstījis tandēmā ar kinožurnālisti Kristīni Matīsu, tapis ar pārtraukumiem – iesākts 2005. gada augustā, aktīvi turpināts 2007. gada rudenī, līdz pērnā gada nogalē ieraudzījis dienasgaismu. Nu jau divus gadus Augusts Sukuts dzīvo Spānijā, jo šobrīd, kā pats apgalvo, viņam ir pavisam cits dzīves periods – ar kino, bet bez «132 pakāpieniem pa vītņkāpnēm», kas 20 gadu garumā gandrīz ik dienu tika mēroti, lai nokļūtu foruma birojā. Tieši grāmatas tautā laišanas svinības bija tas svarīgais iemesls, kas viņu atveda uz Latviju apmēram pēc pusgada prombūtnes.

Šodien 45 vietās Latvijā, kā arī Vašingtonā un Ņujorkā sāk demonstrēt latviešu kino vecmeistara Jāņa Streiča jaunāko spēlfilmu Rūdolfa mantojums. Galvenajās lomās Romualds Ancāns, Rēzija Kalniņa un Artūrs Skrastiņš; operatori ir latviešu kino vecmeistari – operatori Gvido Skulte un Harijs Kukels, filmai tautisku mūziku sarakstījis komponists Uģis Prauliņš.

«Pirms katra jauna iestudējuma producentam viens no galvenajiem jautājumiem vienmēr ir – vai darbs tiek veidots īstajā laikā, vai tas ir aktuāls, vai tas vajadzīgs skatītājam.