Līga Rušeniece / Autori

«Iespējams, izklausās nenopietni – Mana kaķa dienasgrāmata, tomēr tā ir pikanta un smieklīga izrāde pieaugušajiem, kurā brīžam pat ar nelielu rupjības un cinisma devu tiks parādīts viss, ko neatkarīgais ģimenes mīlulis jeb kaķis domā par savu saimnieku,» saka Jānis Jarāns. Ar jauno standup izrādi aktieris sācis savu kārtējo Latvijas apceļošanu, un jau rīt izrāde būs skatāma Balvos, parīt – Brocēnos, pēc tam Kuldīgā, Rīgas kongresu namā un vēl citviet Latvijā.

Tuvojoties rudens un ziemas sezonai, aktuāls kļūst jautājums, vai ceļotājiem būs pieejama klasiskā atpūtas vieta – Ēģipte.

Ar svinīgu koncertu šodien un rīt tiks atzīmēta Latvijas Nacionālās operas ēkas 150 gadu jubileja, kas vienlaikus būs arī jaunās sezonas atklāšana.

Šodien sākas 17. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, kas risināsies līdz 8. septembrim. Tajā paredzētas gan profesionāļu tikšanās, gan īpaša dokumentālo filmu programma Vairāk nekā sapnis, ko izrādīs Rīgā, kinoteātrī K. Suns, Liepājā, Jēkabpilī un Valmierā.

Ar koncertu Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē rīt tiek atklāts Valsts akadēmiskā kora Latvija un tā mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā lolotais 16. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls, kas jau nākamajā nedēļā turpināsies Rīgā.

«Dziesmu svētku noslēguma koncertam izvēlētajā repertuārā ir iekodēti neskaitāmi kodi par visu – kas mēs esam, kā mēs sevi saprotam, kā mēs jūtamies...» teic rakstniece Nora Ikstena, kura pirmo reizi piekritusi iekļauties Dziesmu svētku radošajā komandā un šoreiz raksta scenāriju noslēguma koncertam Līgo, kā arī Tautas mūzikas koncertam Raksti.

It visos Dziesmu svētkos notiek pasākumi, par kuriem skatītājiem izveidojies savs priekšstats par to, kādiem tiem vajadzētu būt un ko no tiem gaidīt.

«Man bija vīzija, ka Astro’n’out varētu būt skaists koncerts uz kāda plosta Daugavā, bet viens ir iztēle, pavisam cits – reāli uzbūvēt šādu plostu un šo ieceri realizēt. Redz, kā, es tik ļoti domāju par šādu iespējamību, ka beigās sanācis kaut kas ļoti tuvu Daugavai – tās krastā,» saka grupas Astro’n’out līdere Māra Upmane-Holšteina. Rītvakar ar grupas Astro’n’out koncertu tiks atklāta Daugavas koncertzāle Rīgā, kas atrodas uz Triangula bastiona ēkas jumta.

«Rakstot šo grāmatu, gribēju, lai tā kādam varētu palīdzēt – kādam, kas zaudējis ticību saviem spēkiem, kam ir sajūta, ka nupat dzīves vilciens pārbraucis pāri, kam ir nelaimīga mīlestība vai kāda slimība... Manuprāt, viss, kas dzīvē nāca priekšā manai mammai, viņas muguru padarīja arvien taisnāku. Grāmata ir stāsts par stāju it visās dzīves situācijās, lai vai kas arī notiktu,» saka Vita Jaunzeme, latviešu pirmās olimpiskās čempiones Ineses Jaunzemes jaunākā meita, talkošanas kustības Latvijā aizsācēja ar projektu Pēdas, arī Lielās talkas organizatore.

«Katrs pats izvēlas, kā dzīvot – vai tikai pirkt, pārdot, pakļaut un baudīt, vai arī... iedomājieties mežu – daudz koku, sīki, lielāki, lieli, un tad ir līmenis, kuru galotnes vairs nav ēnā... Sabiedrībā arī ir tiktāl attīstījušies cilvēki, kuri atpazīst muļķības, ko stāsta, viņu domāšana nav kāda ēnā...» saka bērnu ārsts reanimatologs Pēteris Kļava. Ar viņu saruna par šo laiku, par domāšanas mērogiem, par apziņas vertikāli.

«Gribējās uztaisīt tādus kā foto dziesmu svētkus cilvēkiem, kas nav tikai fotogrāfi,» saka Gatis Rozenfelds, fotogrāfs un Riga Photo Show 2012 radošais direktors; šis projekts līdztekus ar 1. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstādi un Rīgas mobilo aplikāciju šovu Riga App Show 2012 no 9. līdz 11. novembrim notiks Ķīpsalas izstāžu zālē.

Režisors Elmo Niganens pirms 20 gadiem, kļūstot par Tallinas pilsētas teātra (Linnateater) māksliniecisko vadītāju, pasludināja trīs principus, ko šī trupa apņemas ievērot – izrādēm izvēlēties tikai labu dramaturģiju, ļaut režisoriem iestudēt tikai to, ko viņi patiešām vēlas, un izveidot tādu teātri, kurā visi vēlētos strādāt. «Laikam jau pirmie divi principi radās no trešā. Es negribētu iestudēt izrādi tikai tāpēc, ka direktors ir izdevis pavēli. Protams, reizēm varu paņemt lugu, kas varbūt ne īpaši tīk, saprotot, ka to vajag teātrim, bet ne iestudēt piespiedu kārtā,» saka Elmo Niganens. Nupat viņš debitējis Latvijas Nacionālajā teātrī, iestudējot igauņu nacionālā lepnuma – klasiķa Antona Hansena Tamsāres darbu Zeme un mīlestība.

«Kad uzzināju, ka Hamlets izvēlēts izrādīšanai Rīgā, es domāju par to, kā Latvijas publika to uztvers. Ir daži faktori, kas viesa cerības, ka šo izrādi te sapratīs, – te ir pietiekami senas teātra tradīcijas; te vēl nav izveidojusies stabila buržuāziska sabiedrība, kura labāk izvēlas skatīties mierīgu melodrāmu, jo viss pārējais ir vienalga; arī te ir izaugusi jauna paaudze pavisam citā politiskajā sistēmā, un es pieļauju – jaunieši ir pietiekami lieli maksimālisti, kas grib veikt savas pārmaiņas, kas grib citādāk veidot savu dzīvi un kuri, kā jau jaunībā piedien, ir gana kaismīgi savā izteiksmes veidā. Šodien nav laika poēzijai un spriedelēšanai, mans Hamlets ir vairāk pie zemes un diezgan cinisks,» saka režisors un Sanktpēterburgas Aleksandra teātra mākslinieciskais vadītājs Valērijs Fokins. Viņa iestudētais Viljama Šekspīra Hamlets nupat tika izrādīts Rīgā, teātra festivāla Zelta maska Latvijā ietvaros.

Vai rezervēt ceļojumus uz Ēģipti ir droši – šis ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, kuru pēdējā laikā uzdod tie, kas laikus gatavojas vēla rudens un ziemas sezonai un drūmajam laikam pa vidu vēlas iekombinēt arī kādu brīdi saulainā un siltā vietā. Tā kā jau sākusies ceļojumu rezervēšana laikus, kas sniedz iespēju šai atpūtai paredzētos tēriņus ietaupīt pat līdz 30%, Neatkarīgā aptaujāja vairāku tūrisma pakalpojuma sniedzējus, vai ceļošana uz Ēģipti šoziem paredzama droša.

Šonedēļ pie sevis ciemos aicina Vecpiebalga uz «saiešanu slātaviešu garā». Sestdien, saiešanas lielajā dienā, Alauksta estrādē notiks noslēguma lielizrādīšana ar dzīvajām bildēm Ja tik mīļa ielūgšana...

Jautājumi par to, vai esmu pārliecināta, ka gribu braukt uz Āfriku un vai tas tiešām man vajadzīgs, jo tur taču esot nemierīgi un arābu temperaments nekad neesot prognozējams, vispirms izbrīnīja, pēc tam vēlreiz lika palūkoties ziņu lentēs un visubeidzot – nogurdināja.

Tallina nu jau ir nolikusi savas pilnvaras kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Rīgai analoģisks statuss būs 2014. gadā. Igauņi šim pasākumam gatavojās trīs gadus, ceturtajā tas noritēja. Fonds Tallina 2011 tika izveidots īpaši šim projektam, un tajā gandrīz no pirmās dienas ir strādājis Janus Rohumā – vadījis programmu daļu, bijis klāt gan ideju ģenerācijas procesā, gan programmas veidošanā, gan sekojis līdzi tās izpildei.

«Nekāda lielā drosme nebija vajadzīga – bija godprātīgi jāņem tie paši tēli un raksturi, kas Blaumaņa darbā ir ļoti stipri, un jāseko viņu dzīvēm,» saka dramaturgs Lauris Gundars. Viņa lugas Advents Silmačos pirmizrādes rīt notiek divos teātros – Liepājā un Valmierā.

Tieši pirms Ziemassvētkiem – 22. decembra vēlā vakarā – Tallinā notika Eiropas kultūras galvaspilsētas 2011 noslēguma pasākumi Laimīgais fināls.

«Šis iestudējums ir iespēja runāt par to, kas mani ilgus gadus ir mocījis – par Latvijas okupāciju 1940. gadā, par neģēlīgo Baltijas paverdzināšanu, par latviešu līdzvainību un piesliešanos sarkanajiem un visbeidzot – par mūsu nacionālo stāju,» saka režisors Kārlis Auškāps.

Baltkrievijas pilsētā Grodņā notikušais reģionālais 2. Latvijas–Baltkrievijas biznesa forums kārtējo reizi turpinājis sildīt ideju par abu valstu ekonomisko sadarbību.

Pagājušajā nedēļā Baltkrievijas rietumu daļas pilsētā Grodņā notika XIII starptautiskā daudznozaru izstāde Eiroreģions – Nemūna.