Māris Krautmanis / Autori

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja un apakšnieku traģikomiskās nesaskaņas, kas ir pāraugušas par visaugstāko valsts izpildvaras un likumdevēju problēmu, tikai pa daļai ceļas no tā, ka Juta neklausa Normundam, Normunds neklausa Valdim, bet Valdis negribēs klausīt Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

Mediķi vīrusu iedarbību uz cilvēku mēdz skaidrot tā, ka svešas olbaltumvielu struktūras, kas nonāk organismā, izraisa reakcijas – temperatūras paaugstināšanos, orgānu funkcionālus traucējumus un tādā garā.

Latvijas vara gadu gaitā to vien ir darījusi, kā, tēlodama piedzērušu šoferi, streipuļvadījusi auto no viena grāvja otrā. Kad eiroiestāšanās eiforijā debesmanna kredītu veidā bira no gaisa un IKP auga kā turku pupa, bremzes netika lietotas, bet tā vietā gāze tika spiesta grīdā. Tā politika jau ir sabrukusi.

Tagad tagadējais premjers Valdis Dombrovskis uzbrūk tagadējam KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim, un, kā sacījis Kārlis Markss, vēsture atkārtojas pirmajā reizē kā traģēdija, bet otrajā – kā farss.

Kad nāca klajā ziņa par to, ka Tautas partijas Saeimas deputāte Vineta Muižniece gatavojas kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi, sabiedrisko nevalstiski ārvalstisko organizāciju Delna, Providus pārstāvji un ar Tautas partijas politiskajiem konkurentiem redzamām un neredzamām saitēm sietie neatkarīgie un procesus objektīvi vērtējošie eksperti sacēla principiālu troksni – cik drausmīgi, ka ar politiku un politisku partiju saistīta persona būs augstā tiesu varas amatā – tika saceltas milzu gvaltes, jenotīgi vienotīgie lietussargu sorosīti, cik vien demonstratīvi spēdami, staigāja un meklēja kapa vietu latvju zemes demokrātijai un visam cilvēcīgi gaišajam šajā zemē.

Slavenā Brīvības statuja, kas atrodas ASV uz nelielās Brīvības saliņas Ņujorkas ostā, simbolizē amerikāņu dzīves vērtības – brīvību, vienlīdzību, taisnību. Šī statuja ir Francijas dāvana Amerikai tās 100. neatkarības gadadienā. Statujas augstums no pēdām līdz lāpai paceltajā rokā ir gandrīz 47 metri.

Vēl nepatīkamāka par odiem un knišļiem šovasar ir uzmācīgā sīkšana un dīkšana, kas priekšvēlēšanu mitrajā gaisotnē ir pārņēmusi virkni laikrakstu un elektronisko mediju, tajā skaitā arī sabiedriskos, par nodokļu maksātāju naudu uzturētos plašsaziņas līdzekļus – mediju telpu līdz pat sijām kā melns mākonis ir pārpildījuši pseidoeksperti – personāži, kas uzdodas par neitrāliem politikas procesa vērotājiem, bet kuri šajā procesā ir iekšā ar visām četrām.

Neo jeb datorspeciālists Ilmārs Poikāns ir tautai jauns varonis, kas kiberizsmējis varu, atverot Valsts ieņēmumu dienesta failus un nopublicējot vairāku dižpriekšnieku bada laikiem neadekvāti milzīgās algas.

Latvijas politikas spektra nacionālkonservatīvais gals – TB/LNNK un Visu Latvijai – ir tikuši pie skaudras atziņas, ka startēt 10. Saeimas vēlēšanās ar saviem atsevišķiem sarakstiem ir diezgan bezperspektīvs pasākums – maz ticams, ka tēvzemieši varētu saaģitēt tādu elektorāta pulku, kas pārceltu viņus pāri piecu procentu barjerai.

Policijai izdevies aizturēt Ceturtās atmodas tautas armijas līderi Neo, kurš amatu savienošanas kārtībā ir arī datorģēnijs, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns. Pret aizturēto uzsākts kriminālprocess pēc skarba panta, kas paredz cietumu līdz 10 gadiem vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām.

Zvērināts advokāts un rakstnieks Andris Grūtups šodien laiž klajā savu jauno vēsturiski dokumentālā žanrā ieturēto, apgāda Atēna izdoto grāmatu Maniaks par vienu no skandalozākajām lietām Latvijas tiesu procesu vēsturē – apsūdzību Staņislavam Rogaļovam seksuālos noziegumos un sērijveida slepkavībās. Katra A. Grūtupa grāmata ir bijusi pamats asām diskusijām sabiedrībā, un paredzams, ka arī šī nebūs izņēmums.

Pēc Saeimas balsojuma neapstiprinot Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatā uz trešo piecu gadu termiņu, sarūgtinātās politiski ekonomiskās aprindas ir radījušas vairākas J. Maizīša atbalsta petīcijas – vienu sacerējuši bijusī prezidente un bijušais prezidents, otru – bijusī laikraksta redaktore un kāda fonda priekšsēdētāja.

Pēc negaidītā Saeimas balsojuma pret Jāni Maizīti kā ģenerālprokuroru uz trešo termiņu politikas druvā nerimstas histēriska propagandas kampaņa, kuras mērķis ir pazemot tautas priekšstāvjus un piespiest viņus pie Maizīša jautājuma atgriezties vēlreiz.

Pēc Tautas partijas aiziešanas no valdošās koalīcijas joprojām vaļā ir caurums – neaizpildītās ministru vietas, kas Valda Dombrovska valdībai ir diezgan būtiska problēma.

Saeimas balsojums par Jāņa Maizīša neiecelšanu uz trešo termiņu ģenerālprokurora amatā ir sacēlis pamatīgu paniku un histēriju tajās politekonomiskajās aprindās, kas cerēja, ka arī turpmākos piecus gadus skarbo represiju iestāde kalpos viņu interesēm un ar Ģenerālprokuratūras kā ieroča palīdzību varēs savus pretiniekus šantažēt, pazemot, kriminālvajāt, dēmonizēt, brīvi reiderēt pa viņu īpašumiem.

Ja Jāņa Maizīša iecelšana vai neiecelšana uz trešo ģenerālprokurorēšanas termiņu tiktu iekļauta bukmeikeru kantoru derībās, par to, ka Maizīti varētu neiebalsot, būtu ļoti niecīgs iespējamības procents.

Ziedu klēpji apsveikumiem jau ir pasūtīti, jo paredzams, ka šodien Saeimas plenārsēdē deputātu vairākums nobalsos par līdzšinējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša palikšanu iesildītajā krēslā uz trešo termiņu – uz vēl pieciem gadiem.

Sens, tik sens, ir tas stāsts un laiks, kad publicists Vilis Seleckis laida klajā grāmatu Andris Šķēle – leģendas un patiesība – bija 1998. gads, kad Tautas partijas dibinātājs, toreizējais premjers Šķēle, pārskaities par Selecka Neatkarīgajā un pēc tam arī grāmatā pausto kritiku, ieblieza tiesā skarbu civillietu pret Selecki par goda un cieņas aizskārumu, panākot, ka tiesa prasību apmierina, liekot izteikumus atsaukt un piespriežot Šķēles labā no Selecka naudisku gandarījumu – 10 tūkstošus latu.

Partiju apvienībai Vienotība un ar to saistītajai korporatīvi satīklotajai politologu, antropologu un nevalstisko sargsuņu varzai ceturtdien bija lielas dzīres – Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, paredzot partiju finansēšanu no valsts budžeta. Vēl gan būs otrais un trešais lasījums, taču vismaz pagaidām nekas neliecina, ka šā likuma stumšana varētu iebuksēties.

Pēc Tautas partijas iziešanas no Valda Dombrovska valdības situācija ārēji šķiet līdzīga kā tajā laikā, kad Demokrātiskā partija Saimnieks izgāja no Guntara Krasta valdības un visu zaudēja. Tomēr pasūtīt pūtēju orķestri un oranžu zārku ir stipri pāragri, jo ir dažas būtiskas nianses, ar kurām pašreizējās puiku spēles politikā atšķiras no vēsturē jau pieredzētās saimnieku aiziešanas nebūtībā.

"Uzskatu, ka prokurora darbu var tikai kādu noteiktu laika posmu pildīt. Arī ģenerālprokuroram divi termiņi ir daudz – 10 gadi vienā šādā amatā. Tur var zust paškritiskums, Dievs vien zina, kas var notikt," vēl 2008. gada rudenī intervijā žurnālam Rīgas Laiks sacīja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Ar partiju apvienību Vienotība saistītā politiķe Sarmīte Ēlerte savā iepriekšējā dzī-vē – kad vēl vadīja laikrakstu Diena – allaž pieprasīja no politiķiem atklātību, caurspīdīgumu un tamlīdzīgas smalkas lietas.