Māris Krautmanis / Autori

Izkoalīcijas veidošanas aizkulisēm pa brīdim izlec pretrunīgas ziņas par to, kurš turpmāk būs iekšlietu ministrs. Viens informācijas vilnis veļas, ka Vienotība neesot domas mainīt uz pārbrauktuves zirgus un, tā kā citas partijas pēc iekšlietām neraujas, ministres amatā palikšot tā pati Linda Mūrniece. Tajā pašā laikā, kā ziņo LTV raidījums De facto, ļoti ticams esot variants, ka Mūrnieci palūgšot paiet maliņā un pasēdēt Saeimā ar mīksto mandātu rociņā, bet viņas vietā krēslā sēdīšoties Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Lai arī 10. Saeimas vēlēšanās nobalsoja gandrīz 63% balsstiesīgo, kas ir lieliska aktivitāte krīzes apstākļos, tas vēl nenozīmē, ka tagad atkal tautā valdītu milzu uzticība parlamentam un valdībai.

Partiju apvienība Vienotība ar savu 10. Saeimas vēlēšanās iegūto vislielāko mandātu skaitu tagad var staigāt apkārt kā liela uzvarētāja. Vienotībai un Saskaņas centram kopā ir vairāk nekā puse deputātu vietu, līdz ar to valdības koalīciju šīs partijas var izveidot divatā vien, nemaz neņemot pulciņā vēl kādu trešo.

Krieviem ir tāds teiciens: "Kas krievam ir labi, tas vācietim nāve." To 10. Saeimas vēlēšanu kontekstā var attiecināt uz Par labu Latviju un Visu Latvijai!–TB/LNNK rezultātiem.

Pašlaik reitingi partiju apvienībai Vienotība sola daudz mandātu 10. Saeimā. Jautājums: kas notiks pēc vēlēšanām?

10.Saeimas vēlēšanu kampaņa joprojām ir neredzēti šļaugana, bezkrāsaina un bezsaturīga. Cerams, ka tikai pēdējā nedēļā pirms 2. oktobra sāksies kāda nebūt klipošana televīzijā un plakāti.

Vairs tikai mēnesis līdz 10. Saeimas vēlēšanām, un politiskās partijas turpina visai šļaugani izlikties par beigtām, krājot spēkus pēdējo divu priekšvēlēšanu nedēļu izrāvienam, kad varbūt kļūs interesantāk. Varbūt redzēsim krāsainas reklāmas, fantastiskus solījumus un satriecošus atmaskojumus.

Lai gan līdz vēlēšanām atlicis tikai mazliet vairāk nekā mēnesis, šī nedēļa iet uz beigām apbrīnojami rāmi, bez satricinošiem politiskiem notikumiem. Rodas iespaids, ka partijas taupās pirms pēdējā izrāviena, kas acīmredzot sāksies tikai septembra otrajā pusē.

Priekšvēlēšanu diskusijā Radio SWH 17. augustā Sarmīte Ēlerte (Vienotība) pārmeta savam oponentam Andrim Šķēlem (Par labu Latviju) samaitātību. Šķēle maitājis politikas vidi, sakārtojot uzņēmējdarbības vidi kopā ar Aivaru Lembergu, veicinot lielāko kretīnu un šoferu dēlu iecelšanu amatos un veicot apšaubāmus darījumus.

Padomju laikā bija anekdote: televīzijas diktors saka: "Jūs jau neticēsit, jūs, protams, smiesities, bet šodien atkal ir nomiris kārtējais PSKP ģenerālsekretārs." Tā tolaik attīstītajā sociālismā bija, ka padomju valsts vadītāji cits pēc cita mira kā mušas – Brežņevs, Andropovs, Čerņenko.

Pilsētā uz viļņa, Jūrmalā, ir tradīcija – cilvēks kādu laiku dzīvo mierīgi, pēc tam tiek ievēlēts par pilsētas galvu, un tad kādudien viņš attopas cietuma drūmajā pagrabā. Četriem mēriem ir atgadījies just uz savas ādas Krimināllikuma drēgnās ēnas pieskārienu. Diviem no viņiem izdevās tikt cauri ar izbīli. Viens patlaban izcieš sodu (nevar gan īsti saprast, par ko tik bargu); otru, kurš aizturēts, tuvākajā laikā izlaidīšot pret drošības naudu pastaigāt līdz tiesai uz brīvām kājām.

Līdz vēlēšanām palicis pavisam maz, tāpēc no partijām, kas reāli pretendē uz lielu pārstāvniecību 10. Saeimā, varēja gaidīt daudz gudru, kompetentu atbilžu uz šo vēlēšanu pamatjautājumu: "Kā Latvijai tikt ārā no krīzes?" Diemžēl partijas ir izvēlējušās citu ceļu – neatbildēt vai ļengani pavāvuļot par smagajām lietām.

Valsts prezidents Valdis Zatlers varētu jaunajai Saeimai iesniegt priekšlikumus izmaiņām Satversmē, paredzot Latvijā tautas vēlētu prezidentu un prezidenta pilnvaru paplašināšanu.

Pēc pamatīgas izgāšanās ar premjera kandidāta Valda Dombrovska meliem par valsts uzņēmumu privatizācijas tēmu Vienotība piepeši ir veikusi izcili veiklu politiskās taktikas gājienu, kas tai noteikti var līdzēt kāpināt savu reitingu un izredzes vēlēšanās. Plašsaziņas līdzekļos ar pamatīgu intensitāti tiek skandināta Vienotības reklāma, kurā vēlētājam tiek piedāvāts izvēlēties starp diviem premjera kandidātiem: vai nu Vienotības Valdis Dombrovskis, vai Saskaņas centra Jānis Urbanovičs.

Politisko partiju birojos šogad dala ne tikai programmas un reklāmas, bet arī dažādus saldumus. Vienotības birojā apmeklētājiem tiek piedāvāta zaļas krāsas cukurvate, savukārt Par labu Latviju (PLL) štābā iespējams tikt pie saldējuma.

Nav naudas. Naudas nav. Kā valdībai tikt pie naudas, ja nepietiek ar starptautisko aizdevumu, izdevumu cirpšanu un nodokļu iekasēšanu?

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs nekandidēs 10. Saeimas vēlēšanās, un līdz ar šo paziņojumu ir noslēdzies priekšvēlēšanu manevru laiks – jo jautājums, vai Lembergs kandidēs, bija pēdējais lielais nezināmais.

Šajās karstajās dienās priekšplānā pāri ekonomikas problēmām izvirzījies jautājums: kurš putns Latvijā ir jūlija putns – Roberts Putnis vai paplukusi vista?

Finanšu kraha, ekonomikas kolapsa un sociālo šausmu laikā ļaužu domas novirzās projām no augstām matērijām un par pirmo domu, mostoties no rīta, kļūst: kā izdzīvot, kā pabarot savus bērnus, vecmāmiņas un mājdzīvniekus, kā samaksāt par īri un gāzi? Taču, lai cik nospiests būtu cilvēks savās ikdienas rūpēs, augstas matērijas tomēr turpina pastāvēt, un šā vai tā palaikam sanāk pie tām atgriezties. Jo neatkarīgi no santīmu džinkstoņas kabatā pastāv, piemēram, Dievs un Dzimtene.

Latvijas pilsoņu politiskās simpātijas un antipātijas ir ļoti dažādas – tas atkarīgs no tā, kurā vietā cilvēks dzīvo, kādā vidē mēdz burzīties, kādas avīzes lasīt, cik naudas pašam makā, un vēl daudziem dažādiem faktoriem.

Latvijā ir tā sagadījies, ka zināmas politikāņu aprindas, pie varas raudamās, ir kā cimdu uz āru izgriezušas jēdzienu tiesiskums. Visbiežāk, ja dzird runājam par tiesiskumu, runātāja īstā domā ir ļaut vaļu patvaļai, tiesībsargājošo iestāžu brutalitātei un politiskai angažētībai.

Saeimas vēlēšanu gados nākamie pāris mēneši pēc Jāņiem politiķiem allaž ir diezgan sarežģīts laika posms. Šajā laikā ļoti vajag otro elpu, taču kur lai to ņem, ja parlamentā ir vasaras brīvdienas un atkrīt tradicionālā zīmēšanās tribīnē ar kvēlām runām un likumdošanas iniciatīvām? Tāpēc politiķiem, ja viņi grib nezust no ļaužu atmiņas, jāgudro visādi veidi, kā saglabāt savu gaišo tēlu un uzliet pēc iespējas vairāk šmuces konkurentiem.