Māris Krautmanis / Autori

Šonedēļ Latvijas laikrakstu un interneta portālu lappusēs parādījās ziņa, ka Latvijas Radio esot bijis gadījums, kas aktualizējis jautājumu par žurnālistu partejiskajām simpātijām.

Tieši pirms 20 gadiem notika pēdējās Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas, kurās Tautas frontei izdevās iegūt pietiekamu mandātu skaitu, lai maijā pieņemtu neatkarības deklarāciju. Pa šiem 20 gadiem barikāžu laika bērni ir izauguši un kļuvuši par pieaugušiem cilvēkiem. Viņiem šis laiks ir tāla vēsture. Taču tiem, kas tolaik bija saprātīgā vecumā, tas ir palicis atmiņā nedzēšami.

Priekšvēlēšanu cīņas metožu arsenāls ir diezgan plašs, un katra partija to izmanto pēc savas gaumes un saprašanas: vienām patīk pēdējā nedēļā salikt televīzijā daudz reklāmas rullīšu, citas izmanto administratīvos resursus, citu rīcībā ir kāda prasme nokļūt publikas uzmanības centrā, vēl kādas pulcējas dievnamos, vēl kādām tīk organizēt masu nekārtības un tādā garā.

Nesen valsti pāršalca priekpilnā ziņa, ka sociologu firmas TNS Latvia pētījumā ģenerālprokuroram Jānim Maizītim uzticas piektdaļa Latvijas iedzīvotāju, gandrīz piektdaļa neuzticas, bet 47 procentiem par ģenerālprokuroru nav tāda konkrēta viedokļa.

Tā saucamie Ventspils tranzītbiznesa kari ir mantiski strīdi par ietekmi nozares uzņēmumos – agrākie biznesa partneri nav varējuši vienoties par peļņas, ietekmes sadali, tiem ir arī atšķirīgs redzējums par nozares stratēģiskajiem un taktiskajiem jautājumiem: vieni ir vēlējušies visu pārdot un doties uz siltām zemēm, kamēr citi ir gribējuši turpināt strādāt Latvijā ar domu, ka nozarei ir perspektīva.

Necik ilgi nebija jāgaida, lai aizgrābtā pacilātībā saadītā treju partiju savienība Vienotība saietu matos pati savā iekšpusē – no Jaunā laika izslēgts partijas ierindas biedrs Dans Titavs.

Šā gada 20. janvārī publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta (VN) akcionāru sapulcē tika ievēlēta jauna uzņēmuma padome, ievēlēts arī padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieki, kā arī iecelts valdes priekšsēdētājs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna jautājums ir beigts, un lai dzīvo Jakāna jautājums! Jo gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ar Ministru kabineta šonedēļ pieņemto lēmumu Jakānu aizrotēt uz Finanšu ministrijas muitas un nodokļu departamenta vadītāja amatu valdība un valdošā koalīcija savas dziļās un hroniskās problēmas nav atrisinājusi.

Partijas Jaunais laiks līdera Einara Repšes voluntāri uzspiestās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizācijas procesā tika radīti divi jauni posteņi – VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā un otrs vietnieks – nodokļu jomā.

Gan jaunos, gan vecos, gan senos laikos politiķi ir tiekušies pēc varas, jo citādi jau viņi nemaz nebūtu politiķi. Demokrātiskā iekārtā, iegūdami vēlētāju mandātu, politiķi cenšas to pārvērst izpildvaras posteņos, ielikt darbā pie svirām sev lojālus cilvēkus.

Valsts prezidenta Valda Zatlera dzīvē 2009. gada beigu daļa nebija viegls darba cēliens. It kā jau viss būtu jauki – darba kārtība intensīvi aizpildīta, rokošanās, sasmaidīšanās, uzņemšanas un braucieni.

Valda Dombrovska valdībai nākamajā nedēļā politikas seismologi prognozē uzreiz divus tektoniskos grūdienus. Viens saistīts ar jautājumu par to, vai Saeima dos premjeram un finanšu ministram pilnvarojumu parakstīt papildu saprašanās memorandu ar Starptautisko valūtas fondu.

Latvija ir tik maza valsts, ka ķīnieši domājot, ka visi latvieši cits citu pazīst. Mēs gan paši zinām, ka tā gluži nav, tomēr mūsu tautas ne pārāk lielā skaita dēļ dažkārt rodas šādas tādas problēmas.

Vienā no daudzajām tiesas prāvām, kurās pret savu gribu vai turoties pretī ir iesaistīts Ventspils mērs Aivars Lembergs – lietā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja savulaik Lembergam izteiktā brīdinājuma atcelšanu pilnībā – viņš ir izteicis noraidījumu lietas izskatītājai – Administratīvā rajona tiesas Liepājā tiesnesei Stellai Blūmai. Paredzams, ka tiesnese par savu noraidījumu lēmumu varētu paziņot piektdien.

Seriāls par to, kā labais, svītrainajā ādas uzvalkā tērptais finanšu ministrs Einars Repše cīnās pret slikto, no amata atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu, ir izstiepts kā gumija līdz galējai bezgaumībai. Izskatās, ka arī šonedēļ beigu kadrus tam vēl neredzēsim.

Jau desmit gadu ģenerālprokurora krēslā sēž Jānis Maizītis. It kā bija jau sen jāpietiek, it kā vajadzētu jau nu pašam prasties, taču nē – Maizītis, kam 11. maijā beidzas pilnvaru termiņš, vakar pauda, ka būtu gatavs kandidēt uz šo amatu arī trešo reizi, ja saņemtu šādu piedāvājumu. Piedāvājums tiek gaidīts no Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, kurš jau teicis, ka esot gandarīts par Maizīša līdzšinējo darbību, taču pagaidām neatklāšot, vai Maizīti virzīs.

Aizvadītais 2009. gads Latvijas valstij bija atmošanās smagās paģirās pēc eiforijas. Izrādījās, ka gan globālā krīze ir dziļāka, nekā šķita, bet jo īpaši nelāgā veidā bedrē ir iekritusi tieši mūsu valsts ar sabrukumu nekustamā īpašuma tirgus un būvniecības nozarē un finanšu caurvēju, ko radījis Parex bankas caurums.

Sniga sniegi, putināja, Baltām pūkām piesnieg gaiss… Tās nebija sniega pūkas – Izput spilvens sociālais.

Nākamā gada martā beigsies ģenerālprokurora Jāņa Maizīša otrais piecu gadu pilnvaru termiņš, tāpēc zināmas aprindas jau laikus ir uzsākušas Maizīša atbalsta kampaņu, laikam jau pat pašam Maizītim nemaz nepavaicājot, vai viņš vispār pats grib vēl trešo piecgadi grauzt cieto valsts galvenā prokurātora maizi.

Lai arī valsts budžets ir laimīgi sastādīts, pašreizējās finanšu, ekonomiskās un sociālās krīzes apstākļos tā ieņēmumu daļa ir skurstenī rakstīta – prognozes var pildīties, bet var arī nepildīties. Nepildīšanās priekšnoteikumi ir ekonomiskās rosības stagnācija, kuras dēļ samazinās un vēl samazināsies apgrozījums.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis piektdien Latvijas Radio izteicās, ka Lemberga stipendiāti neesot mīts vai politisko pretinieku izdomājumi. Daļa naudas saņēmēju esot apliecinājuši, ka esot to saņēmuši.

Nav nemaz tā, ka Latvijas valstī slikti būtu ar tiesiskumu. Tiesiskums pastāv, un nevienam likumpārkāpējam nebūs izvairīties no taisnās latvju Temīdas. Ar absolūtu triumfu nesen ir noslēgusies prāva Latvijas valsts pret Uldi Bērziņu – tiesa ir atņēmusi U. Bērziņam Latvijas Republikas pilsonību, jo šis indivīds bija iedomājies, ka viņam kabatā varētu būt divas pases – Latvijas un Zviedrijas.