Māris Krūmiņš / Autori

Amerikāņu dziedātāja un modes dizainere Džesika Simpsone (attēlā) trešo reizi kļuvusi par māti, laižot pasaulē meitiņu, kura nosaukta par Bērdiju.

Kāda Ņujorkas geju bāra apmeklētājus pārsteigusi dziedātājas Adeles un aktrises Dženiferas Lourensas negaidītā ierašanās.

Par Šaku dēvētais leģendārais basketbolists Šakils O'Nīls (attēlā) noslēdzis kontraktu ar picēriju tīklu Papa John's, piekrītot ne tikai uzņemties zīmola reklāmas sejas pienākumus, bet arī darboties direktoru padomē.

Sa­cīt, ka 1988. ga­da mai­jā ASV bi­ja šo­kā, no­zī­mē ne­pa­teikt ne­ko – tas bi­ja su­per­šoks, jo ame­ri­kā­ņi uz­zi­nā­ja, ka pre­zi­dents Ro­nalds Rei­gans gan­drīz sep­ti­ņu ga­du ga­ru­mā ik­vie­nu sa­vu dar­bī­bu sa­ska­ņo­jis ar kā­du as­tro­lo­ģi, ku­ra sa­vas re­ko­men­dā­ci­jas vi­ņam no­de­vu­si, re­gu­lā­ri kon­sul­tē­jot pir­mo lē­di­ju Ne­nsi­ju Rei­ga­nu.

Kosmiskās zondes «Cassini» savāktie dati ļāvuši zinātniekiem aplēst Saturna gredzenu kopējo masu un secināt, ka tie radušies krietni nesenāk, nekā uzskatīts līdz šim. Žurnālā «Science» publicētā pētījuma autori apgalvo, ka gredzeni izveidojušies pirms 10 līdz 100 miljoniem gadu – visticamāk, grandiozā katastrofā, kad Saturna gravitācijas ietekmē sašķēlusies kāda prāva komēta, kas nonākusi lielās planētas orbītā.

Aizsaulē aizgājušā popmūzikas karaļa Maikla Džeksona meita Perisa Džeksone kategoriski noliegusi ziņas, ka būtu mēģinājusi izdarīt pašnāvību, tomēr viņas pārstāvjiem nācies atzīt, ka pēc kāda «negadījuma» viņai bijusi nepieciešama mediķu palīdzība.

Britu karaļnams apstiprinājis, ka jau tuvāko nedēļu laikā Kembridžas un Saseksas hercogu ģimenēm (attēlā) tiks izveidoti divi atsevišķi biroji, vēsta Reuters.

Sākot no nākamā gada, pētniekiem būs pilnībā pieejami visi Vatikāna arhīvos esošie dokumenti, kas attiecas uz Romas pāvesta Pija XII no 1939. līdz 1958. gadam ilgušo pontifikātu. Šim pāvestam nereti pārmests, ka viņš nav stingri nosodījis nacistisko Vāciju un tās realizēto holokaustu, tomēr pašreizējais Romas katoļu baznīcas galva Francisks uzsvēris, ka Pijs XII centies palīdzēt nacistu vajātajiem ebrejiem, taču uzskatījis, ka šī darbība būs efektīvāka bez liekas afišēšanas.

Par Berlīnes pacientu iedēvētā Timotija Brauna izārstēšanās no HIV vīrusa izraisītā AIDS 2009. gadā nav bijusi nejaušība vai anomālija. Izmantojot kaulu smadzeņu transplantācijas metodi, līdzīgā veidā izdziedināts arī kāds cilvēks Londonā, kuram jau 18 mēnešu nav bijis nepieciešamības lietot antiretrovirālos medikamentus, diezgan cerīgs esot arī vēl viena pacienta stāvoklis Diseldorfā.

Uzbekistānas ģenerālprokuratūra apstiprinājusi, ka par mājas aresta nosacījumu pārkāpšanu labošanas darbu kolonijā nogādāta pirms vairākiem gadiem notiesātā Gulnāra Karimova – valsts pirmā prezidenta, 2016. gadā mirušā Islāma Karimova vecākā meita. Ilgus gadus viņa ieņēma vadošus amatus dažādās valsts struktūrās, veiksmīgi nodarbojās ar uzņēmējdarbību un pat tika uzskatīta par tēva politisko pēcteci, taču 2013. gada nogalē zaudēja viņa labvēlību.

Itālijas premjers Džuzepe Konte apņēmies līdz piektdienai izlemt, vai Itālija ir ieinteresēta turpināt būvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju starp Turīnu un Francijas pilsētu Lionu. Projekts, kas ietver arī 57,5 kilometrus gara tuneļa izbūvi zem Alpu kalniem, tika uzsākts pirms vairākiem gadiem, taču nu izraisījis nopietnas domstarpības starp Itālijas valdošās koalīcijas partijām – Līga to atbalsta, bet Piecu zvaigžņu kustība ir kategoriski pret.

Vašingtona izsludinājusi līdz pat miljona dolāru lielu atlīdzību par informāciju, kas ļautu nākt uz pēdām 2011. gadā likvidētā terorista Osāmas bin Lādena dēlam Hamzam – ASV uzskata, ka viņš pakāpeniski kļūst par vienu no teroristu grupējuma Al Qaeda līderiem.

Berlīnē strādājošajiem šonedēļ būs par vienu brīvdienu vairāk – par oficiāli atzīmējamu svētku dienu pasludināta Starptautiskā sieviešu diena jeb 8. marts. Vācijā 16 federālo zemju parlamentiem ir tiesības pašiem noteikt svinamās dienas, un valsts galvaspilsēta, kur pie varas ir kreisi noskaņotie politiķi, kļūs par pirmo no zemēm, kas oficiāli svinēs 8. martu.

Varbūtība, ka Apvienotā Karaliste 29. martā tomēr neizstāsies no Eiropas Savienības, ievērojami pieaugusi pēc tam, kad premjere Terēza Meja apsolījusi parlamentam iespēju balsot par dažādiem variantiem, tajā skaitā noraidīt izstāšanos bez vienošanās un uz laiku atlikt Brexit.

Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā šodien sāksies ASV un Ziemeļkorejas līderu Donalda Trampa un Kima Čenuna otrais samits, pirms kura jautājumu ir krietni vairāk nekā atbilžu. Vai D. Trampam izdosies pārliecināt sarunu biedru atteikties no kodolieroču un starpkontinentālo ballistisko raķešu izstrādāšanas programmām? Vai abas puses spēs saskaņot politisko deklarāciju, kas pasludinās 1950.–1953. gada Korejas karu par beigušos? Visdažādāko prognožu, no klaji skeptiskām līdz pārmērīgi optimistiskām, sarunu priekšvakarā netrūkst, un tas nav liels pārsteigums, jo abi līderi jau apliecinājuši, ka ir diezgan neprognozējami.

Tiesa Zviedrijā piespriedusi četru ar pusi gadu cietumsodu vienam no vīriešiem, kurš pagājušā gada vasarā no Strengnēsas katedrāles nozaga divus kroņus un varas ābolu. Regālijas, lai gan nedaudz bojātas, ir izdevies atgūt, bet vēl divi cilvēki, kurus tur aizdomās par saistību ar šo noziegumu, atrodas apcietinājumā.

Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu vadītā labējā partija Likud joprojām ir galvenā favorīte pirms 9. aprīlī paredzētajām parlamenta jeb Kneseta vēlēšanām. Taču pašlaik viņa uzvara vairs nešķiet tik droša, jo pašā pēdējā brīdī spēkus apvienojušas divas centriskās partijas, vienu no kurām vada diezgan populārais politiskais jaunpienācējs – bijušais armijas štāba priekšnieks Bennijs Gancs.

Šā gada vasarā apritēs tieši 50 gadu, kopš amerikāņu astronauti Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kuri izkāpuši uz Mēness virsmas. Viens no viņu (tāpat kā citu «Apollo» misiju dalībnieku) galvenajiem mērķiem bija Mēness grunts un iežu paraugu vākšana, un šo uzdevumu astronauti arī cītīgi pildīja, vēlāk sakot, ka viņiem nav atlicis pārāk daudz laika fotografēties.

No cietušā līdz apsūdzētajam un arestantam – šādu ceļu trīs nedēļu laikā nogājis līdz šim mazpazīstamais amerikāņu aktieris Džasijs Smolets, kurš apgalvoja, ka Čikāgā kļuvis par divu rasistu, homofobu un ASV prezidenta Donalda Trampa piekritēju upuri. Tagad noskaidrojies, ka šis incidents bijis inscenēts, un tas neveiklā situācijā nostādījis arī daudzās slavenības un amatpersonas, kas uzbrukumu tumšādainajam gejam iztēloja kā Trampa Amerikas skarbo realitāti.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ikgadējā uzrunā parlamentam lielāko uzmanību pievērsis sabiedrību visvairāk interesējošajiem sociālajiem jautājumiem. Tautai piesolīti uzlabojumi izglītības un veselības aprūpes sfērās, papildu atbalsts ģimenēm, kas audzina bērnus, jauni infrastruktūras projekti. Krievijas līderis gan nav spējis atturēties arī no ieroču žvadzināšanas, pavēstot – ja ASV izvietos savas raķetes Eiropā, paši modernākie Krievijas ieroči tiks notēmēti ne tikai uz vietām, kur tās dislocētas, bet arī «lēmumu pieņemšanas centriem», tātad ASV.

Spānijas sociālistu valdībai būs sarežģīti izpildīt savu solījumu un no bazilikas Kritušo ielejas memoriāla aizvākt bijušā diktatora Fransisko Franko mirstīgās atliekas.

Gadskārtējā Minhenes drošības konference apliecinājusi, ka ASV un to tradicionālo sabiedroto – Eiropas – izpratne par kārtību, kādai būtu jāvalda pasaulē, kļūst aizvien atšķirīgāka. To uzskatāmi demonstrējušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles un ASV viceprezidenta Maika Pensa runas, kurās kopsaucēju bija teju vai mazāk nekā savstarpēju pārmetumu. Vācijas valdības vadītāja ik pa brīdim izplūda liekvārdībā un spriedelēšanā par vērtībām, savukārt ASV viceprezidents ļoti uzstājīgi definēja, kādu rīcību Vašingtona gaida no Eiropas partneru puses.