Māris Krūmiņš / Autori

Mācību grāmatās, kas vēsta par cilvēces evolūciju, nāksies veikt būtiskus labojumus, jo starptautiskai zinātnieku grupai Marokā izdevies uziet pierādījumus tam, ka Homo sapiens tur dzīvojuši pirms aptuveni 300 000 gadu. Pirmkārt, tas nozīmē, ka cilvēces vēsture ir par 100 000 gadu ilgāka, nekā tika uzskatīts līdz šim, bet, otrkārt, atņem Austrumāfrikai cilvēces šūpuļa jeb Ēdenes dārza laurus.

Amerikāņu komiķe Ketija Grifina sūrojusies par savu sagrauto karjeru pēc skandāla, kas izcēlās, kad tika izplatīta fotogrāfija, kurā viņa redzama ar nocirstas, asiņainas prezidenta Donalda Trampa galvas imitāciju rokā.

Pēc 17 gadus ilgušas šķietami laimīgas laulības par šķiršanos paziņojis Holivudas aktieru pāris Bens Stillers un Kristīne Teilora.

ASV prezidents Donalds Tramps vakar ieradās divu dienu vizītē Izraēlā un palestīniešu teritorijās, neslēpjot, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot Tuvo Austrumu miera procesu, bet, plašāk runājot, nodrošināt stabilitāti visā reģionā.

Pēc aptuveni gadu ilguša romāna aktieris Leonardo di Kaprio pašķīries no modeles Ninas Agdalas.

Tiesa Minesotas štatā nospriedusi, ka par pērn mirušā mūziķa Prinsa mantiniekiem uzskatāmi vien viņa māsa, kā arī pieci pusbrāļi un pusmāsas.

Neilgajā preses konferencē pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa Turcijas kolēģa Redžepa Tajipa Erdogana pirmās tikšanās abu valstu vadītāji uzsvaru lika uz nepieciešamību cīnīties pret starptautisko terorismu un attīstīt divpusējās attiecības. D. Tramps pat neuzskatīja par vajadzīgu pieminēt būtiskās domstarpības starp abām NATO dalībvalstīm – atšķirībā no R. T. Erdogana, kurš gan netieši kritizēja ASV ieplānoto Sīrijas kurdu kaujinieku apbruņošanu, gan atgādināja par Pensilvānijā dzīvojošo garīdznieku Fetullu Gilenu, kuru Turcija vēlas tiesāt par pagājušā gada valsts apvērsuma mēģinājuma organizēšanu.

Grieķijas ietekmīgāko arodbiedrību pamudinātie iedzīvotāji vakar piedalījās 24 stundu ģenerālstreikā, protestējot pret starptautisko aizdevēju uzspiestajiem kārtējiem taupības pasākumiem un savas valdības piekāpšanos šīm prasībām. Tomēr streikam un demonstrācijām, kas vietām izvērtās grautiņos un sadursmēs ar policiju, šķiet, nebūs nekāda rezultāta – Aleksa Cipra vadītajai valdībai steidzami nepieciešama kārtējā porcija no vēl 2015. gadā apstiprinātā aizdevuma, lai varētu norēķināties par iepriekšējiem parādiem, un to var saņemt, tikai izpildot aizdevēju noteikumus.

Līdera maiņa Austrijas Tautas partijā (OeVP) novedusi pie tās koalīcijas ar sociāldemokrātiem (SPOe) iziršanas, un sagaidāms, ka jau oktobrī valstī notiks parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Pašreizējie socioloģisko aptauju rezultāti liecina, ka tajās vērā ņemamus panākumus varētu gūt par radikāli labējo uzskatītā Brīvības partija (FPOe), taču nopietnu konkurenci tai varētu radīt Tautas partija, kuras jaunajam vadītājam – 30 gadu vecajam ārlietu ministram Sebastjanam Kurcam – galēji labējie pārmetuši «ideju zagšanu».

Vācija un Francija ir gatavas izstrādāt kopīgu ceļa karti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ciešāku integrāciju, un, ja tas būs nepieciešams, arī veikt grozījumus Eiropas līgumos. Šāda vienošanās panākta Berlīnē notikušajās sarunās starp jauno Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli. ES kodola valstu līderi arī uzsvēruši divpusējās sadarbības nozīmi.

Arī trešās un šogad pēdējās federālās zemes vēlēšanas Vācijā beigušās ar kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienības (CDU) uzvaru. Pēc tam, kad konservatīvajiem izdevies uzvarēt Ziemeļreinā-Vestfālenē, kur tradicionāli spēcīgas pozīcijas bijušas sociāldemokrātiem (SPD), eksperti lēš, ka līdzīgus panākumus kancleres partija gūs arī 24. septembrī paredzētajās Bundestāga vēlēšanās. Sākotnējais entuziasms, ko kreisi noskaņotais elektorāts izjuta pēc bijušā Eiroparlamenta līdera Martina Šulca kļūšanas par SPD vadītāju, jeb tā dēvētais Šulca efekts ir izčākstējis.

Par Klinti dēvētais aktieris Dveins Džonsons (attēlā) apstiprinājis, ka 2020. gada vēlēšanās tiešām varētu kandidēt uz ASV prezidenta amatu.

Amerikāņu aktrise Keita Hadsone pirmo reizi ieradusies uz pasākumu kopā ar savu jauno draugu – mūziķi Deniju Fudzikavu.

Vakar savus amata pienākumus uzsācis pildīt jaunākais prezidents Francijas vēsturē – 39 gadus vecais neatkarīgais centrists Emanuels Makrons, kurš solījis veikt plašas reformas.

Slavenais reperis Kanje Vests joprojām nav atguvies pēc pagājušogad pārdzīvotā nervu sabrukuma un cenšas maksimāli izvairīties no atrašanās sabiedrības uzmanības centrā.

Konrādam Hiltonam, vienam no slavenās Hiltonu uzņēmēju ģimenes, nācies samaksāt 60 000 dolāru drošības naudu pēc tam, kad Losandželosas policija viņu arestējusi par vairākiem pārkāpumiem.

Sestdien Briselē paredzētajā samitā 27 Eiropas Savienības valstu līderi plāno apstiprināt vadlīnijas gaidāmajās sarunās ar Apvienoto Karalisti par tās izstāšanos no ES.

Pārliecinoši izcīnītā uzvara jau vēlēšanu pirmajā kārtā nozīmē, ka līdzšinējais Serbijas premjerministrs Aleksandars Vučičs pēc diviem mēnešiem sāks pildīt valsts prezidenta pienākumus, bet valdības vadītāja amatā, visticamāk, stāsies kāds viņa kontrolē esošs līdzgaitnieks no valdošās Progresīvās partijas (SNS).

Jau tā sarežģīto laika periodu, kad notiks sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, vēl grūtāku britu premjerei Terēzai Mejai padarīs iekšpolitiskā situācija.

Nedēļu pēc Londonā pie parlamenta ēkas notikušā terora akta, kas prasīja piecu cilvēku dzīvības, britu policijai tā arī nav izdevies noskaidrot, kādu motīvu vadīts rīkojās uzbrucējs – 52 gadus vecais Lielbritānijā dzimušais un uzaugušais Halids Masūds, kurš islāma ticību un jaunu vārdu pieņēma 2005. gadā.

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās zaudējumu piedzīvojusi sociālistu partija, kas uzstāja uz attiecību uzlabošanu ar Maskavu un Krievijai noteikto ekonomisko sankciju atcelšanu – pat, ja tas nozīmētu attiecību sabojāšanu ar pārējām Eiropas Savienības valstīm. Visticamāk, jau trešo reizi par valsts premjeru kļūs labēji centriskās partijas GERB vadītājs Boiko Borisovs, taču valdošās koalīcijas veidošana viņam nebūs vienkārša.

Atzīmējot 60. gadadienu kopš Eiropas Savienības priekšteces – Eiropas Ekonomikas kopienas – nodibināšanas, sestdien Romā notiks ES valstu un valdību vadītāju tikšanās, kuras uzdevums ir ne tikai atcerēties gūtos panākumus, bet arī iezīmēt savienības nākotnes aprises.