Nepieciešamība pēc lielāka sociālā taisnīguma, populisma noraidīšana un vienotās Eiropas projekta aizstāvēšana – uz šiem trim vaļiem tiks balstīta Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) kampaņa pirms septembrī paredzētajām Bundestāga vēlēšanām.
16. aprīlī gaidāmais referendums Turcijā turpina šīs valsts iekšpolitiskajā cīņā ieraut tās Eiropas valstis, kurās dzīvo lielas Turcijas pilsoņu diasporas.
Ungārijai būs jāizmaksā pa 10 000 eiro liela kompensācija diviem Bangladešas pilsoņiem, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa nospriedusi – uz gandrīz mēnesi aizturot abus nelegālos imigrantus tranzīta zonā Serbijas pierobežā, Ungārija pārkāpusi viņu cilvēktiesības. Šis spriedums apdraud Ungārijas nodomu turpmāk tranzīta zonās ierīkotajās nometnēs turēt visus nelegālos ieceļotājus līdz brīdim, kad būs skaidrs, vai viņiem pienākas vai nepienākas patvērums.
Abas Apvienotās Karalistes parlamenta palātas apstiprinājušas likumu par Brexit, un, līdzko to būs parakstījusi karaliene Elizabete II, premjere Terēza Meja varēs oficiāli informēt Eiropas Savienību par to, ka briti, pamatojoties uz Lisabonas līguma 50. panta nosacījumiem, uzsāk izstāšanās procesu.
Parīzē vakar sācies tiesas process pret vienu no pagājušā gadsimta septiņdesmito un astoņdesmito gadu bīstamākajiem starptautiskajiem teroristiem – Iļjiču Ramiresu Sančesu, kurš plašāk pazīstams kā Karloss Šakālis. 67 gadus vecais terorists tiek apsūdzēts 1974. gada rudenī notikušā spridzināšanā kādā veikalā Parīzes Latīņu kvartālā, kas prasīja divu cilvēku dzīvības. Ja viņu atzīs par vainīgu, Karlosam Šakālim draud jau trešais mūža ieslodzījums.
Tuvojoties 16. aprīlī Turcijā paredzētajam referendumam par pāreju uz prezidentālu republiku, aizvien asākas kļūst Ankaras attiecības ar Rietumeiropas valstīm, kuras nevēlas pieļaut Turcijas politiskās kampaņas pasākumus savā teritorijā.
Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem, kuri šodien pulcēsies uz divu dienu samitu Briselē, var rasties zināmi sarežģījumi ar Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska apstiprināšanu amatā uz nākamo divarpus gadu termiņu. Polija nav atkāpusies no nodoma sava bijušā premjera vietā šim amatam virzīt pieredzējušo eiroparlamentārieti Jaceku SarjušuVoļski, turklāt uzstāj, lai Eiropadomes locekļi šo kandidātu uzklausītu.
Vairākas Eiropas Savienības valstis, kurās dzīvo lielas Turcijas pilsoņu diasporas, ir neapmierinātas ar to, ka tiek ierautas šīs valsts iekšpolitiskajā cīņā pirms 16. aprīlī gaidāmā referenduma par pāreju uz prezidentālu republiku.
Līdz Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajai kārtai atlikušas mazāk nekā septiņas nedēļas, taču nav īstas pārliecības, ka konservatīvo Republikāņu partiju tajā pārstāvēs ekspremjers Fransuā Fijons.
Apvienotās Karalistes Lordu palāta pretēji valdības aicinājumam papildinājusi likumprojektu par Brexit uzsākšanu ar labojumu, kas paredz sniegt valstī dzīvojošajiem citu ES valstu pilsoņiem garantijas, ka arī pēc izstāšanās no ES viņu tiesības un statuss paliks līdzšinējie.
No faktiska status quo saglabāšanas līdz gandrīz pilnībā federālai Eiropai – tik plašā amplitūdā svārstās Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera izstrādātie Eiropas Savienības turpmākās attīstības scenāriji.
ASV prezidents Donalds Tramps joprojām ir apņēmības pilns realizēt savus pretrunīgi vērtētos priekšvēlēšanu solījumus, tomēr pirmajā uzrunā Kongresam izticis bez ierastā kareivīguma, atzīstot, ka viņam būs nepieciešama daudz kritizētās Vašingtonas elites – gan republikāņu, gan demokrātu – palīdzība.
Demonstranti vairākās Vācijas pilsētās vakar pauduši sašutumu par laikraksta Die Welt korespondenta Turcijā Deniza Judžela (viņam ir gan Turcijas, gan Vācijas pilsonība) apcietināšanu un apvainošanu terorisma propagandā. Turcijas tiesas lēmumu kritizējušas arī Vācijas augstākās amatpersonas, un, kā uzsver politologi, kārtējās Ankaras un Berlīnes domstarpības īpaši sāpīgas ir kanclerei Angelai Merkelei.
Apvienotās Karalistes Lordu palāta vakar atsākusi vētīt likumprojektu, kas ļaus premjerei Terēzai Mejai oficiāli uzsākt izstāšanās procesu no Eiropas Savienības. Pretēji valdības aicinājumam lordi plāno pavisam īsajā likumprojektā veikt būtiskus labojumus, garantējot citu ES valstu pilsoņiem tiesības palikt Apvienotajā Karalistē un nosakot, ka izšķirošais lēmums par Brexit nosacījumiem pieņemams parlamentā.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas vadošo amatpersonu vizīte Meksikā nav atrisinājusi domstarpības starp abām valstīm. Jaunais ASV līderis joprojām ir apņēmības pilns pēc iespējas ātrāk uzsākt žoga celtniecību uz abu valstu robežas, turklāt nav zaudējis cerību, ka par to tādā vai citādā veidā nāksies samaksāt Meksikai, piemēram, uzliekot muitas tarifus no Meksikas importētajām precēm.
Malaizija vakar paziņojusi, ka saistībā ar Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna pusbrāļa Kima Čennama nāves apstākļu izmeklēšanu vēlas nopratināt Ziemeļkorejas vēstniecības otro sekretāru un kādu šīs valsts lidsabiedrības Air Koryo darbinieku.
Militārā tiesa Telavivā pēc vairāku nedēļu ilgas vilcināšanās pasludinājusi spriedumu lietā, kas nopietni sašķēlusi Izraēlas sabiedrību. 20 gadu vecajam aizsardzības spēku seržantam Eloram Azarijam, kurš apzināti nošāva jau ievainotu un neitralizētu palestīniešu kaujinieku, piespriests 18 mēnešu ieslodzījums.
ASV viceprezidenta Maika Pensa, valsts sekretāra Reksa Tilersona un aizsardzības ministra Džeimsa Matisa pagājušonedēļ Eiropā notikušo vizīšu mērķis bija apliecināt, ka vecā kontinenta valstis joprojām var rēķināties ar ASV kā ar savu galveno stratēģisko sabiedroto.
Līdz Nīderlandē paredzētajām parlamenta vēlēšanām, kas ievadīs Eiropas Savienībai tik nozīmīgo balsošanas periodu (šogad vēlēšanas notiks arī Bulgārijā, Francijā, Vācijā, Čehijā un, iespējams, Itālijā), palicis tikai mēnesis, un vakar oficiāli sākās priekšvēlēšanu kampaņa.
Lai apturētu tumšādaino jauniešu sarīkotās nekārtības, kas jau vairāk nekā desmit naktis pārņēmušas Parīzes priekšpilsētas, bet nu sākušas pārsviesties uz citām Francijas apdzīvotajām vietām, prezidents Fransuā Olands solījis objektīvi izmeklēt apsūdzības, ka policijas darbinieks kādu aizturētu tumšādainu vīrieti izvarojis ar steku, bet viņa kolēģi šādu rīcību atbalstījuši.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu vakar ieradies Vašingtonā, kur šodien tiksies ar Donaldu Trampu – pirmo reizi, kopš viņš stājies ASV prezidenta amatā.