Māris Krūmiņš / Autori

Politiķi visā pasaule turpina slavēt ASV un Krievijas panākto vienošanos, kurai, sākot ar sestdienu, vajadzētu nodrošināt pamieru Sīrijā, bet ANO amatpersonas pat sākušas gatavoties jaunam miera sarunu raundam Ženēvā. Tomēr eksperti uzsvēruši, ka pamiers var palikt tikai uz papīra, jo Sīrijā ir liels skaits karojošo pušu un katrai no tām ir savas intereses, kas pašlaik netiek ņemtas vērā.

Grieķija vakar bijusi spiesta uz valsts dienvidiem pārvietot vairākus simtus nelegālo migrantu, lielākoties Afganistānas pilsoņu, kuriem Maķedonija nav ļāvusi šķērsot robežu un doties uz ziemeļiem pa tā saukto migrantu Balkānu maršrutu.

Eiropā notikušajā kaujā gūti zināmi panākumi, taču īstā cīņa notiks Lielbritānijā, un tā tikai tagad sākas – tā britu politologi un laikraksti vērtē premjera Deivida Kamerona lēmumu 23. jūnijā izsludināt referendumu par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienības sastāvā ar jaunajiem nosacījumiem, kas izkaulēti pagājušonedēļ notikušajā ES samitā Briselē. Eiroskeptiķi uzskata, ka premjeram nav izdevies sasniegt cerēto, un 6 no 30 viņa konservatīvās valdības ministriem jau paziņojuši, ka mudinās vēlētājus balsot pret Lielbritānijas palikšanu ES, bet virkne analītiķu domā, ka neatkarīgi no balsojuma rezultātiem galvenais zaudētājs būs tieši D. Kamerons.

Šajās dienās aprit 60. gadskārta kopš bijušās Padomju Savienības komunistiskās partijas (PSKP) XX kongresa, kura slēgtajā sēdē naktī uz 25. februāri partijas vadītājs Ņikita Hruščovs uzstājās ar daudziem komunistiem negaidītu ziņojumu, kritizējot Josifa Staļina personības kultu un pirmo reizi publiski paziņojot to, ka viņa valdīšanas gados represēti miljoniem cilvēku.

Eiropas Savienības līderu samits, kas šodien sāksies Briselē, būtībā būs veltīts tikai diviem jautājumiem – nosacījumiem, ar kādiem Lielbritānija gatava palikt ES sastāvā, un migrācijas krīzei, kas ne tuvu nerimstas.

Eiropas Savienības lēmums no 1. marta atcelt gandrīz visas pret Baltkrieviju noteiktās sankcijas izraisījis neizpratni cilvēktiesību aizstāvjos, kuri uzskata, ka ES vadījusies tikai no ģeopolitiskiem apsvērumiem, cerot iedzīt ķīli Maskavas un Minskas attiecībās.

Ceturtdien un piektdien paredzētā Eiropas Savienības samita darba kārtības galvenais jautājums būs Lielbritānijas un ES vienošanās par savienības reformām, kas ļautu premjeram Deividam Kameronam izsludināt referendumu par valsts palikšanu ES sastāvā un aicināt britus to atbalstīt.

Turcijas artilērija vakar trešo dienu pēc kārtas turpināja Sīrijas kurdu pozīciju apšaudi, bet amatpersonas paziņoja, ka darīs visu iespējamo, lai kurdi nepārņemtu savā kontrolē pierobežas pilsētu Azāzu. Turcija tā arī nav ieklausījusies savu NATO sabiedroto, to skaitā ASV, brīdinājumos pārtraukt uzbrukumus Sīrijas kurdu spēkiem, kas tiek uzskatīti par noderīgiem sabiedrotajiem cīņā pret teroristu grupējumu Islāma valsts, jo kurdi vienlaikus karo arī pret Turcijas atbalstītajiem tā sauktās mērenās Sīrijas opozīcijas spēkiem.

Mediju magnāta Ruperta Mērdoka un bijušās modeles Džerijas Holas laulību ceremonija notiks februāra nogalē vai, vēlākais, marta sākumā. Tas kļuvis skaidrs pēc tam, kad paziņots, ka 5. martā Sentbraidas baznīcā Londonā tiks organizēts laulībām veltīts dievkalpojums.

Atsaucot atmiņā Krievijas prezidenta Vladimira Putina bēdīgi slaveno runu 2007. gada Minhenes Drošības konferencē (MSC), šīs valsts amatpersonas atkal izmantojušas foruma tribīni, lai demonstrētu savu nepiekāpību attiecībās ar rietumvalstīm, vienlaikus uzveļot tām vainu par domstarpībām.

Sākumā sirsnīgi apskāvieni un simboliski skūpsti, bet pēc aptuveni divarpus stundu ilgas sarunas – arī kopīga deklarācija, kurā uzsvērta reliģiskā vienotība un nepieciešamība pasargāt kristiešus, kuri tiek vajāti Tuvajos Austrumos un Āfrikas ziemeļos. Tā piektdien Kubas galvaspilsētā Havanā noritēja Romas pāvesta Franciska un Krievijas pareizticīgo baznīcas galvas Kirila tikšanās, pirmā kopš 1054. gadā notikušās kristīgās baznīcas sašķelšanās rietumu un austrumu atzaros.

Šodien Kubas galvaspilsētā Havanā pirmo reizi vēsturē oficiāli tikās Romas katoļu baznīcas pāvests un Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs. Pāvestam Franciskam un patriarham Kirilam bija ieplānota aptuveni divu stundu ilgu saruna, kurā lielākā uzmanība tika pievērsta kristiešu vajāšanām Āfrikā un Tuvajos Austrumos, kā arī pasaules pakāpeniskai sekularizācijai, kas dara bažīgas abas baznīcas. Kristietības rietumu un austrumu atzaru attiecības joprojām ietekmē 1054. gadā notikusī kristīgās baznīcas šķelšanās jeb Lielā Shizma.

Eiropas Savienības sešu dibinātājvalstu ārlietu ministri pēc neformālas tikšanās Romā nākuši klajā ar paziņojumu, ka ES kodolam, lai gan atsevišķas valstis, piemēram, Lielbritānija, var atteikties no ciešākas integrācijas, tā ir absolūti nepieciešama, lai risinātu pašlaik samilzušās problēmas. Šis paziņojums sasaucas ar kuluāros cirkulējošajām baumām par tā dēvēto mini Šengenas zonu.

Eiropas valstis un ASV pauž aizvien skaļākas bažas par situāciju Lībijā, kur, izmantojot varas vakuumu, turpina nostiprināties radikālie džihādisti no grupējuma Islāma valsts.

Vismaz deviņi cilvēki gājuši bojā un gandrīz simts ievainoti (vairāki no viņiem ļoti smagi) divu pasažieru vilcienu sadursmē Bavārijas federālajā zemē.

Pašu piemērotāko brīdi savas jaunās koncertturnejas izsludināšanai (pie viena apklusinot baumas par grūtniecību) izvēlējusies Bejonse – attiecīgu reklāmu svētdien notikušās amerikāņu futbola finālspēles jeb Super Bowl pārtraukumā redzējuši vairāk nekā 100 miljoni skatītāju. Bet pašas dziedātājas uguņošana šajā pasākumā aizēnojusi formāli galveno zvaigžņu – grupas Coldplay – uzstāšanos.

Pēc pērnā gada 13. novembra Parīzes terora aktiem ieviestais ārkārtas stāvoklis Francijā, ko kritizējuši cilvēktiesību aizstāvji, visticamāk, tiks pagarināts vēl uz trim mēnešiem.

Krievijas gaisa kara spēku atbalstītā Sīrijas armijas ofensīva beidzamajās dienās likusi desmitiem tūkstošiem Sīrijas civiliedzīvotāju no Alepo pilsētas un tās apkaimes doties bēgļu gaitās, taču Turcija jau labu laiku slēgusi robežu un patvēruma meklētājus neielaiž. Prezidents Redžeps Tajips Erdogans vakar paziņojis, ka «nepieciešamības gadījumā» kara bēgļus Turcijā tomēr ielaidīs, lai gan valsts iespējas uzturēt cilvēku lielo skaitu faktiski esot izsmeltas.

Dažādās interneta vietnēs nereti tiek publicēti saraksti ar cilvēkiem bīstamākajiem dzīvniekiem, starp kuriem parasti tiek pieminētas haizivis, nīlzirgi, tīģeri vai ziloņi. Taču zinātnieki par pašu bīstamāko homo sapiens ienaidnieku uzskata pat ne dzīvniekus, bet kukaiņus – odus. Šo insektu pārnēsātās slimības ik gadus prasa aptuveni miljona cilvēku dzīvību. Odu pārnēsātā Zikas vīrusa straujā izplatība kārtējo reizi likusi uzvirmot runām par nepieciešamību iznīdēt kaitīgos kukaiņus, taču grūti prognozēt, kādu iespaidu tas atstās uz visas planētas dzīvo dabu.

Šovakar Ķelnē sāksies tradicionālais karnevāls, kurā ik gadu piedalās vairāk nekā miljons cilvēku. Ņemot vērā Jaungada nakts notikumus, kad gados jauni ieceļotāji no Ziemeļāfrikas pašā pilsētas centrā aplaupīja, pazemoja un seksuāli aizskāra simtiem sieviešu, varas iestādes pastiprinājušas drošības pasākumus, bet patvēruma meklētājiem, kuru Ziemeļreinā-Vestfālenē netrūkst, tiek dalītas īpašas skrejlapas, kurās arī arābu valodā skaidrots, kas ir karnevāls un kā tajā pieņemts uzvesties.

Patvēruma meklētājiem, kuri Vācijā pastrādājuši kādus likumpārkāpumus, jau drīz vien būs jārēķinās ar to, ka viņiem draud izraidīšana – ja ne uz savu dzimteni, tad to valsti, no kuras viņiem izdevies iekļūt Eiropas Savienībā. Par šāda likuma nepieciešamību principiāla vienošanās starp Vācijas valdošajām partijām jau panākta, un atliek vien izstrādāt detaļas.

Ar pārsteigumiem Aiovas štata priekšvēlēšanu sapulcēs sākusies cīņa par ASV abu lielāko partiju nominācijām novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.