Māris Krūmiņš / Autori

Pasaules Veselības organizācijas (WHO) ārkārtas komisija vakar rīkoja apspriedi, lai izlemtu, vai Zikas vīrusa uzliesmojums Dienvidamerikā un Centrālamerikā būtu klasificējams kā globāla ārkārtas situācija veselības aizsardzības jomā. Uz to uzstāj daudzi speciālisti, jo vīruss izplatījies jau 23 valstīs un pastāv nopietnas bažas, ka grūtnieču inficēšanās un saslimšana noved pie jaundzimušo mikrocefālijas un, iespējams, arī reti sastopamas nervu slimības.

10. janvārī mirušās rokzvaigznes Deivida Bovija beidzamā vēlēšanās bijusi, lai viņš tiktu kremēts saskaņā ar budistu tradīcijām, bet pelnus izkaisītu virs Bali salas Indonēzijā. Testamentā, kas iesniegts Ņujorkas tiesā, arī norādīts, ka lielāko daļu īpašuma, kura kopējā vērtība sasniedz aptuveni 100 miljonus dolāru, D. Bovijs novēlējis savai otrajai sievai Imanai un abiem bērniem.

Vakar, vizītē Londonā ierodoties Eiropas Padomes prezidentam Donaldam Tuskam, sācies izšķirošais posms Londonas un Briseles sarunās par nosacījumiem, ar kādiem Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons būtu gatavs atbalstīt savas valsts turpmāku atrašanos Eiropas Savienības sastāvā.

Pasaule jau ir pieradusi pie ziņām, ka kārtējo reizi smoga mākonī ietinušās Indijas un Ķīnas lielpilsētas un šo pilsētu iedzīvotājiem ikdienā nākas valkāt medicīniskās sejas maskas, kas paredzētas epidēmiju gadījumiem. Taču šoziem trauksmes zvani skandināti arī daudzviet Eiropā – sākot ar Sarajevu un Milānu, beidzot ar Bergenu un Zakopani. Pagājušonedēļ par bīstamu gaisa piesārņojuma līmeni brīdināti Vācijas pilsētas Štutgartes iedzīvotāji, kurus mudina brīvprātīgi pārsēsties sabiedriskajā transportā, taču vides aizsardzības speciālisti uzskata, ka šādā veidā problēmu nevar atrisināt.

Ceļotājiem, kuri pieraduši pa Eiropu pārvietoties bez liekām formalitātēm, nāksies rēķināties ar to, ka, šķērsojot Šengenas zonas valstu robežas, viņiem var nākties uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Dažas valstis jau ieviesušas pagaidu robežkontroli, un viss liecina, ka februārī Eiropas Komisija būs spiesta atzīt, ka tas ir vienīgais veids, kā ierobežot nelegālās migrācijas radīto haosu.

Dānijas parlaments vakar pieņēmis daudz kritizēto likumu, kura mērķis ir padarīt Dāniju par mazāk pievilcīgu valsti migrantiem. Skaļākās diskusijas izraisījis lēmums konfiscēt iebraucējiem personīgās lietas, kuru vērtība pārsniedz 10 000 kronu jeb 1340 eiro, taču no cilvēktiesību ievērošanas viedokļa daudz slidenāks ir punkts, kas paredz, ka bēgļiem trīs gadus pēc patvēruma saņemšanas nebūs iespēju aicināt uz Dāniju savus ģimenes locekļus.

Nākamos piecus gadus Portugāles prezidenta pienākumus pildīs bijušais sociāldemokrātu partijas līderis Marselu Rebelu de Souza, kurš samērā pārliecinoši uzvarējis vēlēšanu pirmajā kārtā.

Pagājis jau vairāk nekā mēnesis kopš parlamenta vēlēšanām Spānijā, taču valdošās koalīcijas veidošanā nekāds progress nav novērojams, un trešdien vadošo partiju pārstāvji atkal dosies pie karaļa Felipes VI, lai apspriestu iespējamos rīcības variantus.

Amerikas Kinoakadēmiju, kas lemj par prestižās Oskara balvas laureātiem, tuvāko gadu laikā gaida lielas pārmaiņas – daudziem vecajiem zauriem (lielākoties baltajiem vīriešiem) nāksies noiet no skatuves, dodot vietu sievietēm, kā arī etnisko un seksuālo minoritāšu pārstāvjiem.

Miljoniem cilvēku ASV austrumu štatos vakar sāka atgūties pēc beidzamajos gados spēcīgākās sniega vētras, kas prasījusi vismaz 19 cilvēku dzīvības. Vēl vakar darbu nebija atsākušas galvaspilsētas Vašingtonas lidostas un metro, daudzviet ceļi nebija attīrīti no vēja sadzītajām kupenām, vairākos štatos bez elektrības bija tūkstošiem mājsaimniecību, bet Ņūdžersijas piekrastes salās vētra un spēcīgais paisums bija izraisījuši plūdus.

Jau tāpat sliktās attiecības starp Lielbritāniju un Krieviju varētu pasliktināties pēc tam, kad ilgi gaidītajā tiesneša Roberta Ouvena ziņojumā par 2006. gada novembrī notikušo Aleksandra Ļitviņenko slepkavību sacīts – nav šaubu, ka to pastrādājuši Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieki, turklāt ļoti ticams, ka šo operāciju sankcionējis ne tikai FSB vadītājs Nikolajs Patruševs, bet arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Britu valdība gan pagaidām nesteidzas sodīt Krieviju, savukārt Maskava cenšas radīt iespaidu, ka tiesas lēmums ir maznozīmīgs un politizēts.

Vismaz 40 pasaules valstu prezidentu un premjeri, desmitiem starptautisku organizāciju līderi, vairāk nekā 1000 lielu transnacionālo kompāniju vadītāji un vēl kāds pusotrs tūkstotis lūgto viesu – visa šī raibā publika Šveices kalnu kūrortā Davosā šodien sāk dalību tradicionālajā Pasaules ekonomikas forumā, kas notiek jau 46. reizi.

Jaungada nakts uzbrukumi sievietēm Ķelnē un citās Vācijas pilsētās, par kuru veikšanu aizdomās tiek turēti lielākoties ieceļotāji no Ziemeļāfrikas valstīm, likuši Vācijas valdībai asāk vērsties pret Maroku un Alžīriju.

Pagājušās nedēļas nogalē Austrija pievienojusies tām Eiropas Savienības valstīm (Zviedrijai, Dānijai, zināmā mērā arī Vācijai), kas uz laiku atteikušās no Šengenas vienošanās ievērošanas un atsākušas pilnīgu vai daļēju dokumentu kontroli uz savām robežām.

Aktieris Šons Penns kategoriski noliedzis, ka viņa pērn veiktā intervija ar vienu no pasaules varenākajiem narkotiku kontrabandistiem Hoakinu Gusmanu jeb Īso (El Chapo) būtu varējusi Meksikas varasiestādēm kaut kā palīdzēt šā narkobarona sagūstīšanā. Meksikas amatpersonu paziņojumus viņš vērtē kā mēģinājumu uzrīdīt sev Sinaloas karteli, kuru vada H. Gusmans, taču vienlaikus bijis spiests atzīt, ka uz interviju balstītais raksts, kas publicēts žurnālā Rolling Stone, diemžēl nav sasniedzis savu mērķi.

Pagājušovasar panāktā vienošanās, kuras mērķis ir nepieļaut kodolieroču nonākšanu Irānas rokās, ir stājusies spēkā, un cita starpā tas nozīmē arī lielas daļas pret Irānu noteikto ekonomisko un finansiālo sankciju atcelšanu. Vakar šīs valsts prezidents Hasans Rouhani paudis pārliecību, ka Irāna tuvākajā laikā piedzīvos strauju uzplaukumu, bet gaidāmā naftas eksporta palielināšana jau izraisījusi kārtējo naftas cenu kritumu.

Grūti sasniedzamā džungļu rajonā Hondurasas austrumos uzsākti vērienīgi arheoloģiskās izpētes darbi senpilsētā, kuras pastāvēšanu pagājušā gada martā apstiprināja ar ASV Nacionālās ģeogrāfijas biedrības atbalstu sarīkotā ekspedīcija. To, cik nozīmīgs šis atradums ir Hondurasai, apliecina fakts, ka ekspedīcijā uz džungļiem devies pat šīs valsts prezidents Huans Orlando Ernandess, bet senpilsētu, kuras precīzas koordinātas joprojām netiek izpaustas, apsargā armijas vienības.

Šodien Eiropas Komisija sāks spriest, kā oficiāli reaģēt uz Polijā nesen pieņemtajiem likumiem, kas Briseles izpratnē ierobežo mediju un tieslietu sistēmas neatkarību.

Pirmo reizi Spānijas karaļnama vēsturē tiesas priekšā nācies stāties kriminālnoziegumos apsūdzētai karaliskās ģimenes pārstāvei – vakar monarha Felipes VI māsu princesi Kristīnu līdz ar vēl 17 cilvēkiem sāka tiesāt par līdzdalību afērā, kuras rezultātā no valsts izkrāpti miljoniem eiro.

Katalonijas reģionālā parlamenta deputātiem izdevies izvairīties no nepieciešamības rīkot jaunas vēlēšanas, dažas stundas pirms noteiktā termiņa beigām vienojoties par premjera kandidatūru.

2016. gads solās būt gana interesants gan no profesionālu astronomu, gan šīs zinātnes entuziastu skatu punkta. Diemžēl Latvijā nebūs iespējams vērot nevienu pilnu Saules vai Mēness aptumsumu, taču cerams, ka to kompensēs mākoņu trūkums gada intensīvāko meteoru plūsmu naktīs. Papildus tam gaidāmas arī divas misijas uz Marsu un viena uz Jupiteru, kas noteikti ļaus uzzināt daudz vairāk par Zemes tuvākajiem un tālākajiem kaimiņiem, kuri joprojām ir gana noslēpumaini.

Vairāk nekā 280 000 cilvēku interneta vietnes YouTube tiešraidē vērojuši sestdienas pēcpusdienā Losandželosā notikušo sēru ceremoniju – pēdējā gaitā tika pavadīts grupas Motörhead līderis Lemijs Kilmisters.