Ar miljardiera Džordža Sorosa atbalstu tapusī sabiedriskā organizācija «Latvijas Pilsoniskā alianse» grasās īpaši cildināt spiegošanā ārvalstīm pieķerto bijušo Latvijas iekšlietu ministru Miķeli Valteru jeb aģentu Maksu.
Pasaules ekonomikas forums Davosā ir vieta, kurā satiekas pasaules bagātāko korporāciju pārstāvji, politiķi liberāļi; to izmanto arī miljardieris Džordžs Soross, lai tiktos ar savu Austrumeiropā dislocēto struktūrvienību aktīvistiem, vēsta Ukrainas plašsaziņas līdzekļi.
Prokurora Aivja Zalužinska lūgums Rīgas apgabaltiesai piemērot procesuālas sankcijas Aivaram Lembergam par ierašanos tiesā kopā ar jaunāko dēlu Artūru uzjundīja emocijas. Tiesa prokurora lūgumu noraidīja, bet tā vietā piemēroja sankciju – mutveida brīdinājumu – par uzvedības normu neievērošanu.
T.s. Lemberga prāvā viss noritot atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam Nr. 103 – tiesāties Covid-19 izplatības laikā Rīgas apgabaltiesā 146 kvadrātmetru telpā deviņiem cilvēkiem nav bīstami, atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem, norāda Veselības ministrija.
T.s. Lemberga prāvā lietas iztiesāšana balstās nevis uz likumā noteikto pušu vienlīdzības principu ievērošanu, bet gan uz izteiktu nevienlīdzību: kas ļauts prokuroriem, liegts apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem, savā debašu runā teica advokāts Māris Grudulis.
Aivars Lembergs jātiesā vesels vai slims, tiesas zālē vai tiešsaistē no mājām – uzstāj ģenerālprokurora amata kandidāts Juris Juriss, un viņa viedokli atbalsta arī Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija t.s. Lemberga lietā.
Pirmoreiz visai nopietnu triecienu saņēmušas «arestētas mantas glabātāja» Šveices advokāta Rudolfa Meroni pozīcijas Latvijā – Administratīvā apgabaltiesa noraidījusi R. Meroni kontrolētās SIA Media Support prasību pret Latvijas valsti, kas tika iesniegta, lai varētu iegūt būtisku ietekmi AS Radio SWH.
Neraugoties uz ārkārtas stāvokli, 30. martā t. s. Lemberga prāvas procesa dalībnieki (desmit Rīgas apgabaltiesas zālē un trīs Ventspils tiesas zālē) bija spiesti klausīties tiesas uzsākto strīdu par to, kāpēc uzņēmējs Anrijs Lembergs pie tiesas nama sarga nav parakstījis papīru par kontaktiem ar Covid-19 skartajām personām.
Pagājušo pirmdien t.s. Lemberga prāvas tiesas sēde aizsākās ar lūgumiem un viedokļu apmaiņu par tiesas sēžu atlikšanu līdz valstī izsludinātās ārkārtas situācijas beigām.
T.s. Lemberga prāvu ierindot «objektīvās steidzamības» lietu sarakstā lēmusi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja; atbildība par to, ja kāds tiesas telpās inficēsies, būs jāuzņemas Tiesu administrācijai – secināms no Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones uzdevumā sagatavotājām atbildēm uz Neatkarīgās jautājumiem.
Pirmdien un otrdien Rīgas apgabaltiesā «objektīvās steidzamības» kārtībā tika skatīta t. s. Lemberga krimināllieta, kurā patlaban piedalās 13 procesa dalībnieku.
Lai arī Rīgas apgabaltiesas grafikā pirmdien ieplānotā tiesas sēde t.s. Lemberga prāvā bija izsludināta kā atklāta, Neatkarīgā tur netika ielaista. Pretēji svētdien pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem vienā telpā piespiedu kārtā tika pulcināti desmit cilvēki.
Jura Juraša un Allas Jurašas firmā SIA Immunitas, kas savulaik sniedza juridiskos pakalpojumus nu jau slēgtajai PNB bankai, ir strādājis ne tikai pats J. Jurašs, bet arī pašreizējā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole, liecina oficiāla informācija Iekšlietu ministrijas mājaslapā.
Saeimā virzītie Kriminālprocesa likuma grozījumi, ar kuriem plānots tiesai piešķirt tiesības ierobežot debates un pēdējo vārdu, ir pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, sarunā ar Neatkarīgo pauda bijušais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ar 32 gadu tieneša stāžu Pāvels Gruziņš.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz ierobežot tiesu debates un pēdējā vārda laiku, saistāmi ar vienu sabiedrībā konkrētu zināmu skandalozu lietu; arī līdzšinējā likuma ietvaros tiesai ir iespējas ierobežot procesa dalībniekus; pēdējā vārda ierobežošana ir antidemokrātiska – atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem, teica bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Koalīcija piektdien ir beigusi pastāvēt, tās darbība ir pretvalstiska, tās vienīgais mērķis ir OIK saglabāšana un OIK-2 ieviešana, jāveido jauna koalīcija bez bordānistiem un viņu sabiedrotajiem – šādu viedokli Neatkarīgajai pauda ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks Pāvels Rebenoks.
Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas tiesnesis Ivars Bičkovičs intervijā Neatkarīgajai analizē politiķu un tiesu varas dažādos redzējumus, kā pilnveidot tiesu sistēmu, atskatās uz savu 12 gadu veikumu augstajā amatā un pauž nožēlu par politiķu nevēlēšanos ieklausīties tiesu varas pārstāvjos.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera tieslietu ministra Jāņa Bordāna regulārā lielīšanās ar to, ka viņš bijis galvenais, kurš panācis Ventspils mēra Aivara Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā, demonstrē pasaulei, kā NATO dalībvalstī Latvijā valdošā vara izrēķinās ar politisko opozīciju, izmantojot ASV, – komentējot sistemātiskos J. Bordāna izteikumus par nopelniem sankciju saraksta papildināšanā, pauda A. Lembergs.
Visiem Aivara Lemberga advokātiem Rīgas apgabaltiesā ir nācies cīnīties par tiesībām aizstāvēt savu klientu – izņēmums nav arī advokāts Māris Grudulis, kurš aizstāvību uzņēmās nesen.
Visai augstos toņos novadītajā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kongresā, kurā tika sarunātas daudzas trakas lietas, kongresa delegāte Juta Strīķe savā runā publiski apvainoja Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) Krievijas interešu realizēšanā Latvijā; ZZS atbildi parādā nepalika, norādot, ka tieši J. Strīķe un viņas pārstāvētā partija ir nopietns drauds Latvijas valsts drošībai, par ko Saeimas deputāti jau brīdinājuši drošības iestādes.
Ekonomikas ministra padomnieks, kopš vakardienas Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Rebenoks intervijā Neatkarīgajai analizē iemeslus, kādēļ koalīcijā sacēlusies jezga ap Latvenergo padomes locekļu kandidatūrām; bez aplinkiem vērtē tieslietu ministra Jāņa Bordāna darbību un viņa saistību ar «oligarhiem», norāda uz personām varas ešelonā, kuras ir ieinteresētas OIK saglabāšanā.
T.s. Lemberga lietas iztiesāšanas vienpadsmitajā gadā (t.i., laika posmā no pirmās tiesas sēdes 2009. gada 16. februārī līdz 2020. gada 16. februārim) apogeju sasniedza cīņa par to, lai tomēr tiktu ievērotas Satversmē, starptautiskajās konvencijās un likumos teorētiski garantētās tiesības uz aizstāvību.