Tiesas sastāva priekšsēdētāja t.s. Lemberga prāvā Irīna Jansone aprāva advokāta Māra Gruduļa debašu runu, dodot vārdu prokuroram Jurim Jurisam, lai viņš varētu kritizēt advokāta runu un pieprasīt piemērot advokātam sankcijas.
Tiesa t.s. Lemberga prāvā mēģina advokātam aizliegt runāt par Ventspilī reģistrēto biedrību Biznesa attīstības asociācija, kuru savukārt prokurori savās debatēs pieminēja vairāk nekā mēnesi.
Pēdējā tiesas sēdē pirms vasaras atvaļinājuma tiesa paziņoja, ka ierobežos aizstāvībai debašu laiku, bet Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis tiesai bija spiests atgādināt, ka likuma grozījumi, kas varbūt ļautu tiesai šādi rīkoties, vēl nav stājušies spēkā. Turklāt vienlīdzības un sacīkstes principus kriminālprocesā vismaz pagaidām neviens vēl pat nav ieplānojis atcelt.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša lēmums, pilnvarot savu partijas biedru Jāni Butānu doties balsot uz Tieslietu padomi, bija nepareiza likuma interpretācija, sarunā ar Neatkarīgo skaidroja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kurš arī pats bija viens no kandidātiem uz ģenerālprokurora amatu.
Ģenerālprokurora amata kandidāta izvēles procedūru apēno šaubas par Jura Juraša lēmuma likumību deleģēt savā vietā uz Tieslietu padomi partijas biedru.
"Delnas" biedrs un tās bijušais jurists, tagad iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide ir saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, Neatkarīgo informēja ministra Sanda Ģirģena padomniece Beata Jonīte.
Džordža Sorosa finansētajai starptautiskajai organizācijai “Transparency International” būtu jāpārskata ״Delnas˝ atrašanās viņu tīklā, jo ״Delna˝ noklusē par apšaubāmiem valdošās koalīcijas lēmumiem, kuru pieņemšanā piedalās paši ״Delnas˝ biedri, sarunā ar Neatkarīgo norādīja bijušais ״Delnas˝ direktors Gundars Jankovs.
Lai arī caur Saeimu dzītie grozījumi Kriminālprocesa likumā vēl nav pieņemti un līdz ar to tiesai pagaidām vēl nav tiesību ierobežot debašu runas laiku kriminālprocesā, t.s. Lemberga prāvā tiesa advokātam jau piedraudēja, ka tiks pieņemts lēmums aizstāvības runu ierobežot vai to pārtraukt.
Ilggadējais valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) galvenais drošībnieks Lainis Kamaldiņš amatu pametis jau aprīlī – viņa vietā stājies atvaļinātais policijas ģenerālis Aivars Grigulis.
Kārtējās izmaiņas drošības pasākumos saistībā ar Covid-19 raisīja spraigas diskusijas arī t.s. Lemberga prāvā. Atklājās, ka vienus un tos pašus valdības izdotos noteikumus vienkāršie cilvēki un tiesa izprot dažādi.
Tiesa nesniegs informāciju par lēmumiem saistībā ar arestētās mantas glabātāju krētieti Rudolfu Meroni, kurš ir zaudējis Šveices advokāta statusu, ‒ izriet no Rīgas apgabaltiesas atbildēm uz Neatkarīgās jautājumiem.
Darbībai Aizsardzības ministrijā (AM) ar tās dokumentiem ārvalstu finansētai biedrībai “Delna” pielaide valsts noslēpumam neesot vajadzīga, savukārt Satversmes Aizsardzības birojs (SAB) pielaides noslēpumam nevalstisko organizāciju pārstāvjiem nemaz neizsniedzot – Neatkarīgajai apgalvoja iepriekšminēto resoru oficiālās amatpersonas.
Kārtējā strīdā par to, ko drīkst un ko nedrīkst teikt Aivara Lemberga aizstāvības runā, tiesa faktiski atzina, ka advokātu sagatavoto Aivara Lemberga aizstāvības argumentāciju nemaz nevēlas dzirdēt – pietiekot vien pateikt, ir vai nav viņu klients vainojams izvirzītājās apsūdzībās.
Francijas nacionālās ziņu aģentūras “Agence France-Presse” (AFP) ziņu korektors-redaktors (pēdējais redaktors, pēc kura AFP sagatavotā ziņa tiek publiskota un kļūst pieejama AFP abonentiem), bijušais AFP žurnālists Latvijā Ričards Leins (Richard Lein) sarunā ar Neatkarīgo stāsta par savu un kolēģu darbu Parīzē Covid-19 apstākļos, mediju un citu biznesu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.
No Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) un biedrības “Delna” parakstītā līguma izriet, ka šī ārvalstu finansētā biedrība kļuvusi par bargu uzraugu ministrijai ar tiesībām zibenīgi saņemt informāciju par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādēm. Turklāt līgumā nav precīzi atrunāti liegumi saņemt arī citu informāciju.
Prokurors, šobrīd arī ģenerālprokurora amata kandidāts Juris Juriss cīņā par uzvaru t.s. Lemberga prāvā acīmredzot piesaistījis arī draugus politikā, kuri virza grozījumus Kriminālprocesa likumā, bet pats J. Juriss par šiem grozījumiem pauž atbalstošu viedokli Saeimas komisijā.
Jauno ģenerālprokuroru amatā negaida vieglas dienas; prokuratūras viedokli Saeimā var pārstāvēt tikai prokurors ar deleģējumu; Ralfs Nemiro pielaides atņemšanu nav pārsūdzējis; Jutas Strīķes noslēpumi guļ slepenā mapē SAB ‒ par šīm un citām tēmām pēdējā intervijā ģenerālprokurora amatā “Neatkarīgajai” stāsta Ēriks Kalnmeiers.
Tiesa t.s. Lemberga prāvā aizstāvja debašu runā nevēlas neko dzirdēt par pašas pieļautajiem aizstāvības tiesību ierobežojumiem, liecina šā gada 27. aprīļa sēdes audioieraksts.
Valsts prezidenta Ordeņu kapituls tās kancleres un prezidenta padomnieces Sarmītes Ēlertes vadībā piešķīris augstākos Latvijas valsts apbalvojumus ‒ Triju Zvaigžņu ordeņus ‒ arī vismaz pieciem miljardiera Džordža Sorosa finansēto struktūru bijušajiem un esošajiem pārstāvjiem.
Vai Finanšu izlūkošanas dienestā (FID) nobriedušas nesaskaņas? Kāpēc dienesta priekšnieces Ilzes Znotiņas vietnieks jau ilgstoši nevēlas atgriezties darbā? Par to pēdējo nedēļu laikā dažādās «nometnēs» neoficiālas runas izskanējušas vairākkārtīgi.