Santa Raita / Autori

Viņa tēvs Kārlis Lipors ir etnogrāfisko kokļu meistars, kura kontā ir ap 2000 kokļu. Viņa dēls Dzintars (17) ir apguvis koncertkokles spēli Babītes Mūzikas skolā un šobrīd muzicē koklētāju ansamblī Balti. Viņš pats ir profesionāls leļļu teātra aktieris, ar pamatīgu pieredzi tradicionālās kultūras apzināšanā un popularizēšanā. Bet albums Zīlīt’ skaisti padziedāja ir Edgara Lipora un koklētāju ansambļa Balti radošās sadarbības rezultāts.

Par savu jauno nodarbi mūziķis Lauris Reiniks ir sajūsmā, un viņam patīk šis process – būt taksometra vadītājam.

Skaisti jaunumi šajā pavasarī ir bērnu modes blogeres Santas Pīlēnas un arhitekta Mārtiņa Pīlēna ģimenē – viņiem gaidāms pieaugums.

«Kad bija jābeidz dejot, bija ļoti sāpīgi. Visiem baletdejotājiem tas ir sāpīgi, jo tā nav profesija – tā ir visa dzīve. Kad man tā beidzās, vienā dienā visas savas baleta kurpes un drēbes aizvedu uz dārzu un sadedzināju. Pēc tam, protams, bija žēl,» atzīst horeogrāfe, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV) pedagoģe un Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) pedagoģe-repetitore Zane Lieldidža-Kolbina. Viņai piešķirta Helēnas Tangijevas-Birznieces balva – par izciliem panākumiem baleta izrāžu izpildītājmākslā, kā arī par aktīvu darbību baleta pedagoģijā.

Vieniem ceļošana ir dzīves lielākā bauda un neatņemama tās sastāvdaļa, citiem tā ir statusa un savu iespēju apliecināšana, bet vēl daļa, nespējot pārvarēt psiholoģisko barjeru, labprātāk nebrauc nekur un paliek savā komforta zonā. Kāds ir ceļošanas spēks, ko tā dod un ar ko ir bīstama, skaidro psihoterapeite Aina Poiša.

«Šī programma ir saistīta ar Vīni, jo šī pilsēta ir gan klavieru trio, gan vispār visas kamermūzikas šūpulis. Sākot ar Haidnu, kurš uzrakstījis ap piecdesmit klavieru trio, un turpinot ar Mocartu, Bēthovenu, Šūbertu un Brāmsu, kuri visi ir radījuši klavieru trio žanra šedevrus,» saka vijolniece Magdalēna Geka.

«Šobrīd teātrī ir milzīga konkurence. Man nav tādu lielu notikumu un skaļu nosaukumu, ar ko žilbināt šajā sarunā, jo man vairāk sanāk spēlēt Kamerzālē un Mazajā zālē, un es arī šajās kamerizrādēs labi jūtos,» saka Dailes teātra aktrise Aija Dzērve. Viņai šovakar pirmizrāde Kamerzālē, kur režisors Dmitrijs Petrenko iestudējis jaunās dramaturģes Justīnes Kļavas oriģināldarbu Atzīšanās.

«Dēliņš vēl ir pavisam mazs, un es no visas sirds izbaudu pilnvērtīgi pavadīto laiku kopā ar viņu mājās, apzinoties, ka koncerti nāk un iet, bet tik mazs kā pašlaik mans bērniņš vairs nebūs nekad,» saka operdziedātāja Elīna Šimkus.

«Operetei Latvijā ir zināma vēsture, un šis koncertuzvedums gan ataino šī muzikālā teātra attīstību, gan apliecina, cik tuvi ir teātra, kino, mūzikla un operetes žanri, gan parāda, cik talantīgi ir mūsu dziedātāji, kuri spēj izpildīt ļoti daudzveidīgu repertuāru,» saka Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska.

«Ar ēdienu mēs savu veselību varam vai nu uzlabot, vai pilnībā samaitāt,» apgalvo makrobiotikas eksperts un biedrības Lācīša skola dibinātājs Roberts Lācītis. Šodien pulksten 10 slēdziet iekšā televizoru, kanālu RīgaTV24, lai pirmie uzzinātu, Kas Lācītim vēderā?

«Tā nav mana biogrāfija, bet izrādē atainotās sajūtas, tostarp vientulība, kas var piemeklēt, pat esot kopā ar kādu, man ir ļoti pazīstamas. Protams, es šo stāstu laižu caur sevi – ja tas nenāktu no manis, būtu grūti to izstāstīt un izdejot,» atzīst horeogrāfe, dejotāja un Spēlmaņu nakts laureāte Liene Grava.

Ceturtdien, 15. martā, ar vērienīgu koncertu VEF Kultūras pilī populārie tenori Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs svinēs savas radošās trijotnes 20 gadu jubileju.

«Man katru gadu jautā, ar ko šis festivāls atšķirsies no iepriekšējiem. Un es katru gadu atbildu, ka ar visu. Gandrīz nekad nekas neatkārtojas,» saka 23. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla (BBF) direktore Lita Beiris.

«Tas būtu dīvaini, ja savā lugā pats negribētu nospēlēt nevienu lomu. Es apzinos, ka galvenā loma nepavisam nav viegla, bet man liekas, ka forša gan. Ja man tādu piedāvātu, es gribētu to nospēlēt,» saka Dailes teātra aktieris Artūrs Dīcis (32). Rītvakar, 8. martā, viņam pirmizrāde Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē – viņa sarakstīto lugu Arī vaļiem ir bail tur iestudējis režisors Elmārs Seņkovs.

Holivudas zvaigznes arvien vairāk novērtē un atzīst dabiski skaistu sejas ādu, kas nav jāslēpj zem biezas dekoratīvās kosmētikas kārtas, un arī dermatoloģe Anda Apine aicina sievietes vismaz pāris reizes mēnesī ļaut sejas ādai atpūsties no dekoratīvās kosmētikas.

«Man ir ļoti paveicies – es piedzimu 1981. gadā un padomju laiku, par laimi, tā īsti nepieredzēju. Bet tas ir atstājis lielu nospiedumu mūzikā, jo tajā sistēmā bija savi noteikumi, un tie bija jāievēro arī estrādes māksliniekiem,» secina mūziķis Raimonds Gusarevs.

«Festivāla laikā cenšamies parādīt gan sava orķestra daudzveidību, gan aktuālāko, kas šobrīd ir pasaules pūtēju orķestru mūzikā. Turklāt atskaņojam tādu mūziku, ko Latvijā varam piedāvāt tikai mēs – jo neviens cits tāda līmeņa un tāda tipa mūziku nevar nospēlēt,» saka orķestra Rīga diriģents un mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

«Es jau smejos, ka vienmēr, kad esmu prom no Latvijas, šeit kaut kas notiek – vai kāds demisionējis, vai valdība mainījusies... Tikko atgriezos no viesizrādēm Īrijā un esmu satriekta par to, kas noticis Latvijā. Man gan nav bijis laika iedziļināties, tāpēc neatļaušos komentēt, bet – tas atstāj iespaidu...» saka tautā mīlētā teātra un kino aktrise Olga Dreģe.

«Nekādu īpašu inovāciju un modernu interpretāciju nebūs – šī būs ļoti klasiska leļļu izrāde,» saka Latvijas Leļļu teātra režisors Māris Koristins. Svētdien pulksten 11 pirmizrāde viņa jauniestudējumam Pasaka par Diegabiksi.

Pašmāju radošā komanda EDART.TV, kas iepriekš veidojusi provokatīvo un atklāto dokumentālo filmu Caur adatu – par jaunieša Edija cīņu ar heroīna atkarību, kas vienā acumirklī atklāja to, par ko mūsu sabiedrībā nerunā, nupat pieteikusi savu jauno skaļo projektu Profesija – prostitūta, nododot sabiedrības vērtējumam pirmos filmas kadrus.

«Jau četrus gadus ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem dzīvoju un strādāju Anglijā. Tur mani neviens nepazīst, un tādā ziņā ir vieglāk darīt ikdienišķu darbu, turklāt darbs tur ir labāk apmaksāts,» saka dziedātājs Dzintars Čīča (25).

«Es dzīvoju pēc principa: dod laikam laiku. Ir pagājis tikai pusgads, un es vēl mēģinu saprast, kas ir mans jaunais «es»... Jo puse dzīves ir pagājusi teātrī – šī man būtu bijusi divdesmitā sezona –, un patiesībā es jau neko citu neesmu darījis,» atzīst aktieris Ģirts Rāviņš. Kopš pagājušā rudens viņš vairs nav Valmieras drāmas teātra (VDT) štatā.