Santa Raita / Autori

«Snikerīši mājas gaumē gatavi, grūti noturēties un visus neapēst vienā rāvienā,» tā savā profilā sociālajā vietnē facebook.com, ievietojusi kārdinošu pašas pagatavotu saldo našķu bildi, raksta studiju tīkla Figura Line uztura speciāliste Ilze Justamente.

«Godīgi sakot, pirms man piedāvāja piedalīties Eduarda Rozenštrauha simtgades jubilejas koncertprogrammā, es neko par viņu nezināju. Taču, kad sāku tai gatavoties, sapratu, cik daudz viņam jauku un skaistu dziesmu! Ļoti gaišas melodijas ar dziļu saturu un domu,» saka dziedātāja Kristīna Zaharova (28).

«Tas ir stāsts par cilvēku vajadzību sarunāties vienam ar otru, un tā ir ļoti sarežģīta lieta – jo nereti pat ļoti tuvi cilvēki nezina, ko teikt un kā izturēties vienam pret otru,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kaspars Zvīgulis (36).

Tādi sastrēgumi Rīgā sen nav bijuši – tā precīzi pirms gada secināja rīdzinieki, steidzoties Arēnas Rīga virzienā. Šovakar, visticamāk, gaidāms tas pats, jo – pulksten 20 ar lielkoncertu Pa ceļam tur atgriežas populārais un tūkstošiem meiteņu mīlētais dziedātājs Dons (33).

«Vēl neviens manu mūziku nav atskaņojis tā, kā to dara Xylem Trio. Tas ir izcili! Pateicoties šiem jaunās paaudzes pārstāvjiem, mana mūzika ieguvusi jaunas un nebijušas šķautnes. Par to esmu viņiem bezgala pateicīgs,» ir teicis pasaulslavenais gruzīnu komponists Gija Kančeli.

«Es esmu optimists un gribu tāds būt. Protams, arī man kādreiz uznāk reizītes, kad gribas domāt citādāk un citādāk skatīties uz lietām, jo liekas: nu, kāpēc tā, pasaulē tomēr nav taisnības... Bet tad ir vērtīgi pajautāt sev, ko pats esmu darījis, lai vismaz sajūtu līmenī pašam kaut kas būtu citādāk. Jā, ir jāsāk ar sevi,» sapratis Dailes teātra aktieris Gints Grāvelis.

«Vēl pirms trim četriem gadiem man likās, ka visu zinu un par visu varu izteikties, tikai ļaujiet, bet tagad esmu drusciņ nomierinājies. No vienas puses – es vairāk apzinos savu vērtību, bet no otras – esmu kļuvis piezemētāks,» atzīst Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks.

Februāra pirmajā dienā klajā ir nākusi mākslinieces Indras Sproģes un populārā mūziķa Renāra Kaupera kopīgi veidotā grāmata Awesome Beetle’s Colors, kas ir inovatīvs palīgs angļu valodas alfabēta apgūšanai. Tā tapusi pēc slavenās multfilmas un tūkstošiem bērnu jau pazīstamās un iemīļotās dziesmas Joka pēc alfabēts.

«Tā bija mana diplomdarba izrāde, absolvējot Amsterdamas Mākslas augstskolas Das Arts teātra mākslas maģistrantūras nodaļu,» saka režisore Elīna Cērpa. Viņai svētdien pulksten 13 pirmizrāde Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) – dokumentālā teātra iestudējums Fotosalons «Bagdāde». Izrāde ir angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā.

«Mīlestības dēļ nevienu neesmu nogalinājusi, bet tās dēļ es esmu spējīga darīt trakas lietas. Patiešām trakas. Es zinu, ko nozīmē rozā brilles, es zinu, kā ir, kad sāp. Un es zinu, ka tikai mīlestības dēļ ir vērts dzīvot,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Cīrule.

«Es skatos uz Latvijas dabu, un man rodas mūzika. Man patiešām cilvēki ir nākuši klāt un teikuši, ka, klausoties šo mūziku, viņi redz to bildi. Un tas ir skaisti,» saka akustiskās ģitāras meistars Kaspars Zemītis. Rītvakar pulksten 19 Mūzikas namā Daile viņš prezentēs savu otro soloalbumu Vētra klusumā, bet februārī gaidīs uz koncertiem Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē un savā dzimtajā pilsētā Cēsīs.

«Es diezgan daudz jau esmu runājis par mīlestību, bet man pašam tas šķiet mazliet smieklīgi, jo – ko tad es par to daudz zinu?! Es jau vēl tikai pieredzu dzīvi,» saka Valmieras drāmas teātra (VDT) aktieris Mārtiņš Meiers. Viņam piektdien pirmizrāde teātra Apaļajā zālē – galvenā loma režisora Georgija Surkova debijas izrādē VDT – Edvarda Radzinska zinātniski populārajā drāmā 104 lappuses par mīlestību.

«Tā ir liela lieta – izdarīt dzīvē pareizās izvēles. Un, ja man jāsaka pavisam godīgi, tā ļoti pret sirdi es tomēr savā dzīvē neesmu gājusi,» atklāj Dailes teātra aktrise Vita Vārpiņa. Viņai svētdien pirmizrāde teātra Mazajā zālē – Megas loma režisora Rolanda Atkočūna jauniestudējumā amerikāņu dramaturģes Betas Henlijas lugā Sirds noziegumi, kas Latvijā iestudēta pirmo reizi.

«Godīgi sakot, ir mazliet bailīgi, ka viss notiek tik ātri – mani uzreiz paņēma teātrī, jau pirmajā sezonā bija galvenā loma, tai sekoja Spēlmaņu nakts nominācija un – arī balva,» saka Daugavpils teātra jaunā aktrise Zanda Mankopa. Viņai ceturtdien, 25. janvārī, pulksten 18.30 pirmizrāde – režisora Dž. Dž. Džilindžera jauniestudējumā Hantele killeram, kas ir režisora otrais iestudējums Daugavpils teātrī.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) jau otro gadu pēc kārtas ir izsludinājusi akciju Ziņo par putniem dārzā. Tā norisināsies nedēļas nogalē – no 26. līdz 28. janvārim – no pulksten 8 līdz 20. Akcijas mērķis ir vienas stundas laikā saskaitīt, cik un kādu sugu putni uzturas dārzā vai pie putnu barotavas.

Imanta Ziedoņa fonds Viegli jau piekto gadu pēc kārtas izsludinājis pieteikšanos apbalvojumam Laiks Ziedonim.

Galerijā Istaba vakar atklāta mākslinieka Aivara Vilipsōna personālizstāde Ārprātija piedzīvojumi.

«Tādā laikā, kāds ir šobrīd, kad nav gaismas un kur nu vēl saules, ir pašiem jāmēģina radīt papildu siltumu un gaismu. Man tā ir saule! Tādēļ esmu pateicīga par iespēju gleznot sauli, kuru tik ļoti mīlu,» saka māksliniece Ieva Bondare.

«Neatkarīgi no mērķauditorijas es savās izrādēs vienmēr runāju par to, kas konkrētajā brīdī satrauc mani pašu,» saka režisore Gaļina Poliščuka. Viņai svētdien pirmizrāde Liepājas teātrī – izrāde bērniem Smaragda pils@ta. Enter.

Par to, ka pazīstamā māksliniece Ilze Bindemane jau vairāk nekā desmit gadu neatlaidīgi cīnās ar vēzi, plašāka sabiedrība uzzināja pērnā gada rudenī, kad viņas brālis multimākslinieks Kaspars Bindemanis sociālajā vietnē Facebook uzrunāja savus draugus, aicinot uz labdarības koncertu Mazās Bindžas lielā cīņa. Saziedotie līdzekļi ļauj ar jaunu sparu stāties pretī slimībai un dod cerību, ka Mazā Bindža, kā viņu mīļi dēvē draugi, jau drīz izveseļošanās virzienā ies arvien platākiem soļiem.

«Tas ir prātam neaptverams, kam latviešu tauta ir gājusi cauri. To nekad nedrīkst aizmirst, un par to ir jārunā. Mēs nedrīkstam nogriezt savas saknes, mums ir jāapzinās: ja mūsu tēvi, vectēvi un vecmāmiņas nebūtu tā cīnījušies, mēs jau arī šeit nemaz nevarētu būt,» saka Valmieras teātra aktrise Māra Mennika.

«Vārdu «apsolu» es cenšos lietot ļoti reti. Un pat tad, kad to lietoju, manī ir mazliet trauksmes sajūta – par to, vai patiesi, patiesi varēšu turēt doto vārdu. Jo apstākļi dzīvē mēdz iegrozīties dažādi,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktrise un režisore Daiga Kažociņa. Viņa iestudējusi trilleri – jaunā autora Andra Ūdra lugu Apsolu, kas Nacionālā teātra simtgades lugu konkursā ieguva trešo vietu. Pirmizrāde – piektdien.