Zenta Sokolova / Autori

Nesen mediji vēstīja, ka, ņemot vērā savāktos 10 000 iedzīvotāju parakstus, sākotnējo atbalstu no atbildīgās Saeimas komisijas deputātiem saņēmusi iniciatīva par ķīmiskās vielas bisfenola A (BPA) aizliegšanu pārtikas produktu iepakojumā. Vai un kad tas kļūs par likumu – laiks rādīs, jo pārkārtojumi iepakojuma ražošanā solās būt dārgi. Tikmēr katram pašam jācenšas būt informētam un jādomā par to, cik tālu ielaist BPA savā ikdienā un kā izvairīties no varbūtējās kaitīgās ietekmes.

Dzīves ritmam kļūstot arvien drudžainākam, cilvēki cenšas ietaupīt laiku uz miega rēķina un gulēšanu uzlūko pat par lieku greznību. Arvien vairāk kļūst to, kuri apzināti plāno sev īsāku naktsmieru, mēģinot patvaļīgi regulēt lietas, kas ir dabas kompetencē.

Dismorfija ir situācija, kad cilvēks ieciklējas uz sava ķermeņa izskatu, akcentējot tā trūkumus vai īpatnības, un sevišķi strauji šī tendence aug mileniāļu paaudzē, informē FOX News.

Gados jaunu donoru asins plazmas pārliešana veciem cilvēkiem neaizkavē novecošanu, kā arī nepasargā no sirds slimībām, Alcheimera slimības un citām izplatītām vecuma kaitēm, norāda Men'sHealth.

Ja cilvēks naktī guļ mazāk par septiņām stundām, tas, iespējams, var novest pie neatgriezeniska DNS bojājuma un palielināt vēža risku, vēsta Daily Mail.

Statistika rāda, ka optimisti parasti labāk patīk sev un citiem, ir laimīgāki, apmierinātāki ar dzīvi, darbu un ģimeni. Pesimists vairāk redz mākoni, bet optimists – zelta maliņu. Optimists redz kliņģeri, pesimists – caurumu. Optimists teic, ka glāze līdz pusei piepildīta, pesimists apgalvo, kā tā ir pustukša.

Dzirdes pasliktināšanās, gadiem ejot, ir tipiska parādība, kuru ir vērts laikus atklāt, lai varētu saņemt palīdzību. Statistika liecina, ka 50–60 gadu vecumā pavājināta dzirde ir aptuveni 20% cilvēku, 60–70 gadu vecumā – ap 30%, bet, pārkāpjot 70 gadu slieksni, šī problēma ir jau 40% cilvēku.

Klāt 14. februāris. Vai tā ir visu mīlētāju diena vai nejēdzīgu banālu izdarību čempionāts? Uzskatiet, kā gribat, bet pieredze liecina: ja tev ir kāds, ko mīli, tad apgarots kļūst arī tavs skats uz visām šīm sarkanajām rozēm, šokolādes sirsniņām, mīkstajām mantiņām un citām lietām, kas mūsdienu komercializētajā pasaulē tiek piedēvētas Valentīna dienai. Un droši vien piekritīsi arī populārajam sakāmvārdam, ka mīlestība iet caur vēderu.

Ja cilvēkam ir spēku izsīkums, kļūst grūti piecelties no rītiem, viņš sajūt vājumu un sāpes muskuļos, bet ārsts neatrod nekādas veselības problēmas, tā varētu būt selēna trūkuma pazīme.

Aukstajā gadalaikā, kad saules starojums zaudē savu piesātinātību, ieteicams īpaši domāt par pietiekamu D vitamīna uzņemšanu. Ilgu laiku valdīja uzskats, ka D vitamīns pārsvarā nepieciešams tikai stipriem kauliem, taču tā darbības spektrs ir daudz plašāks, tostarp ir pētījumi, kas pierāda, ka cilvēki ar pietiekamu D vitamīna līmeni retāk slimo ar augšējo elpceļu vīrusu infekcijām.

Iespējams, ka gada aukstajos mēnešos vīriešiem ir labāka spermas kvalitāte, norāda Men’s Health.

Nekādā gadījumā nevajag sekot «sojas mērces detoksa» modei, kas kļuvusi populāra sociālajos medijos, brīdina Health.

Ienākumu krituma izraisīta trauksme un nemiers var negatīvi ietekmēt sirds veselību gan gados jauniem, gan vecākiem cilvēkiem, vēsta Time.

Ēdot sarkano gaļu, organismam kaitē ne tikai piesātinātie tauki, bet arī trimetilamīna N-oksīds (TMAO), kas arī tiek saistīts ar sirds slimību attīstību, raksta Popsugar.

Reizēm ārsti, cenšoties pacientam visu izklāstīt maksimāli vienkārši, salīdzina cilvēka sirdi ar mašīnas motoru. Primitīvs, taču iedarbīgs skaidrojums. Tomēr mašīnas motors laiku pa laikam tiek izslēgts, kamēr sirdij jādarbojas nepārtrauktā režīmā.

Noskaņojums tāds saīdzis, spēki izsmelti, politiķu izdarības krīt uz nerviem, laiks auksts. Gribas dramatizēt sīkas ķibeles: garāmbraucoša mašīna apšļāc ar pelēku sniega putru – un teju vai jāraud. Dzirdīgu atbalsi sirdī atrod teksti par sezonālajiem garastāvokļa traucējumiem – bija rudens depresija, tagad ir ziemas nomāktība un tuvojas pavasara nogurums, kas atkal būs pamats justies nelaimīgam.

Viens no biežāk dzirdētajiem veselīga dzīvesveida ieteikumiem ir ierobežot cukura daudzumu uzturā. Viegli pateikt, bet grūti izdarīt. Nepārvarama kāre pēc vienkāršajiem ogļhidrātiem rodas tad, kad asinīs krītas cukura līmenis. Smadzenēm nepietiek «degvielas», tās automātiski pārslēdzas uz gribasspēka trūkuma režīmu un izmisīgi sāk meklēt kādu enerģijas avotu.

Pat vislabākā zobu pasta neatsver pāridarījumus, ko cilvēks aiz nezināšanas vai ieraduma pēc ikdienā nodara saviem zobiem, tāpat arī ir faktori, kuru ietekmi uz mutes veselību mēs pietiekami neapzināmies.

Laiku pa laikam atbrīvoties no liekiem mantu uzkrājumiem ir ļoti labs paradums, kas pozitīvi ietekmē gan fizisko, gan garīgo veselību, jo sakārtotā vidē ir labāka pašsajūta, vairāk telpas un laika sev, toties mazāk stresa, arī putekļu un alerģijas.

Mode jau tāpēc ir mode, ka tā nāk un iet, taču ir tendences, kas noturas apritē ilgāku laiku un kāda reizēm pat saglabājas un kļūst par klasiku. Tā tas notiek arī veselīga dzīvesveida jomā. Dažas lietas jau sasniegušas arī mūs un saņēmušas arī saprātīgus uztura speciālistu komentārus, citas vēl nav tik labi pazīstamas, un nevar zināt, vai tās šeit iekaros popularitāti.

Ko darīt, ja, strādājot birojā, jāmokās ar šķaudīšanu, aizliktu degunu, deguna tecēšanu, acu asarošanu un citām nejaukām parādībām – ja nu tā ir alerģija? Lai to noteiktu, jādodas pie ārsta, bet vienmēr arī pašiem ir lietderīgi pavērot situāciju, lai redzētu, kādi faktori šīs parādības ietekmē.

Ja spriedzes situācijā jūtat vēlēšanos kārtot mājokli – uz priekšu! Tas patiešām var nākt par labu cilvēka garīgajai veselībai, raksta VIX.