Zenta Sokolova / Autori

Cīņa ar liekajiem kilogramiem ir ilglaicīgs un reizēm, ko tur liegties, arī garlaicīgs pasākums. Labi, ja izdevies atrast savu uztura speciālistu, kurš sniedz ieteikumus, palīdz uzturēt apņemšanos un kritiski vērtēt informācijas gūzmu un pieredzes stāstus, kas gāžas virsū no dažādiem avotiem.

Krākšana pati par sevi cilvēkam ļaunumu nenodara, ja vien tās iemesls nav elpošanas traucējumi miegā jeb miega apnoja – pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā, kas var radīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas, tostarp sirds un asinsvadu slimības, var veidoties asins trombi, palielinot miokarda infarkta risku, skaidro miega apnojas speciālists Jānis Labucis. Izteikta pazīme, kas var palīdzēt atšķirt miega apnoju no nekaitīgas iekrākšanās, ir elpošanas pauzes miegā, to dēļ slimnieki nereti nemierīgi guļ un miegā daudz grozās. Nereti pacienti paši nejūt un neapzinās, ka cieš no miega apnojas, visbiežāk šīs veselības problēmas novēro līdzcilvēki.

Kad dzīvē viss neiet tik gludi, kā gribētos, sevi nepārtraukti liek manīt stress vai pastāvīgi nomāc kāda problēma, gribas iet vieglāko ceļu, lai atgūtu labu noskaņojumu – apēst kaut ko garšīgu. Tas noteikti ir labāk nekā iedzert vai uzsmēķēt.

Divi galvenie ieteikumi, lai atbrīvotos no liekā svara, ir visiem zināmi: lietot pareizu uzturu un vingrot. Ja, neraugoties uz šiem pasākumiem, tievēšana tomēr nesokas, ieteicams sākt ar vairogdziedzera veselības padziļinātu pārbaudi.

Ņem vērā! Vislabāk svaru zaudēt palīdz stingras diētas, kuras strikti ierobežo kaloriju daudzumu vai liek izslēgt no ēdienkartes kādas produktu grupas. Efekts parasti ir īslaicīgs, diēta nogurdina, beidzas ar pārēšanos, un svars drīz atgriežas ar uzviju. Ja ievēro šādu diētu ilgstoši, tas kaitē veselībai, jo veselīgā diētā jābūt iekļautām visām uzturvielu grupām.

Apspriežot kādas diētas efektivitāti, pirmais jautājums parasti ir par to, cik kilogramus un cik ilgā laikā tā palīdz «nomest». Šķiet, katram diētu fanam jāiziet cauri brīnumu gaidīšanas, svara zaudēšanas un drīzas atgūšanas fāzei, lai saprastu, ka nedrīkst ignorēt diētas ietekmi uz veselību un tās spēju vai nespēju dot organismam visas vajadzīgās uzturvielas.

Graudaugu pārslas brokastīs jau kļuvušas par tradīciju daudziem cilvēkiem. Bet – cik labi mēs orientējamies sortimentā un vai protam izvēlēties veselīgākos variantus?

No katra cilvēka, kurš pārkāpis 50 vai 60 gadu slieksni, sabiedrība šodien gaida produktīvu darbu un aktīvu dzīves pozīciju. Daudzi cilvēki diendienā pierāda, ka, atbildīgi izturoties pret sava organisma resursiem, tas ir iespējams.

Rīdziniekus aicina apmeklēt Pasaules Tuberkulozes dienai veltītos bezmaksas izglītojošos pasākumus, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pat ja ziema pavadīta, gandrīz neizejot no mājas, drīz jau sāksies ceļošana, dārza darbi, braucieni ar velosipēdu un citas fiziskas aktivitātes. Vienlaikus tas būs arī pārbaudījums locītavām – vai viss kārtībā, vai tās ir pietiekami lokanas vai varbūt sāk ierūsēt? Jo gadās, ka ikdienā cilvēks nekādas traucējošas pazīmes nemana, bet, dodoties ilgi gaidītajā ceļojumā, staigājot pa kalnu kūrortpilsētiņas ielām vai muzeju zālēm, tās pēkšņi sāk izpausties.

Plaši izplatītais uzskats, ka, klausoties mūziku, cilvēks spēj domāt radošāk, ne vienmēr atbilst patiesībai, informē Newsweek.

Ir dažas raksturīgas valodas iezīmes, kas uzmanīgam vērotājam varētu likt nojaust, ka līdzcilvēks cieš no depresijas, raksta BestLife.

Labā ziņa ir tā, ka pavasara nogurums nav slimība, bet vienkārši organisma veģetatīva reakcija uz pārmaiņām dabā, pārkārtošanās no ziemas uz vasaras periodu. Sevišķi izteikta šī parādība ir ziemeļu puslodes iedzīvotājiem, jo šeit pastāv krasas atšķirības starp laika apstākļiem vasarā un ziemā.

Gavēņa ēdieniem raksturīga pieticība un vienkāršība, tomēr tas nenozīmē vienveidību. Cilvēki, kuri pieder konfesijām, kam raksturīgs ilgstošs un stingrs gavēnis, laika gaitā radījuši tādas ēdienu receptes, kuras ir vērts izmēģināt arī citiem un, iespējams, iekļaut savā ikdienas ēdienkartē.

Ir vesela virkne pozitīvu efektu, ko sniedz dušošanās aukstā ūdenī no rīta un vakarā, raksta Medical Daily, atsaucoties uz dažādiem informācijas avotiem.

Pat ja cilvēks kļuvis fiziski aktīvs, tikai pārkāpjot 40–50 gadu robežu, tas viņa veselībai nāk par labu, secinājusi Amerikas Nacionālā vēža institūta pētnieku grupa, informē Time.

Lietojot augsti jutīgu aparatūru, iespējams acs tīklenē atklāt izmaiņas, kas raksturīgas Alcheimera slimības pacientiem, atklājuši Djūka universitātes pētnieki, vēsta Reuters.

Pieaugot dzīves ilgumam, arvien vairāk līdzekļu cilvēki tērē par uztura bagātinātājiem un smadzeņu treniņu metodikām, tomēr lētākais un vieglākais laika pārbaudi izturējušais līdzeklis šim nolūkam ir lasīšana, norāda Reader's Digest.

Cīņā ar lieko svaru ir nozīme ne tikai veselīgam uzturam, vingrošanai, pietiekamam naktsmieram un stresa mazināšanai, bet arī citām aktivitātēm, ko apzīmē ar saīsinājumu NEAT (nonexercise activity thermogenesis – angļu val.).

Ja kāds mileniālis nezina, kas ir tējas sēne, tad viņš gan jau zina, ka ir tāda kombuča, no kuras top stilīgi dzērieni, ko var iegādāties jau gatavus, pudelēs pildītus, ar dažādām piedevām. Nemaz nesaistās ar gļotaino «medūzu», ko vecvecmāmiņa esot turējusi trīslitru burkā virtuves plauktā.

Iešana gulēt ar slapjiem matiem nav tik liels grēks, kā daudzi domā, atzīst Time.

Pavasaris rosina vērīgāk ieskatīties spogulī un cita starpā pievērst lielāku uzmanību arī ādas stāvoklim. Viena no izplatītākajām problēmām ir sausa āda, ko dažam devusi daba, bet dažam – nepārdomāti ikdienas paradumi, reizēm vainīga var būt slimība.