Kopš rudens notiek Latvijas puses darba grupas un skandināvu telekomunikāciju kompānijas TELIA sarunas par to, ko darīt ar “Latvijas mobilo telefonu” un TET. Dažādus scenārijus sagatavoja Ekonomikas ministrijas un aktīvu pārvaldītāja POSSESOR izvēlētie konsultanti. Pirms nedēļas aiz slēgtām durvīm ar tiem pirmo reiz iepazīstināta Valdība. Un faktiski vienlaikus Latvija no TELIA saņēmusi ziņu, ka skandināvi no amata vēlētos noņemt LMT vadītāju Juri Bindi. Uzņēmējs Normunds Bergs intervijā “Nekā Personīga” šādu soli raksturo īsi - tas ir reiderisms.
19.novembrī Valdība slēgtā sēdē uzklausīja ekonomikas ministru Viktoru Valaini un darba grupu, kas runāja ar TELIA. Skandināvu vēlme līdz šim bijusi mehāniski LMT un TET apvienot. Nodalīt nost viņuprāt bezjēdzīgos un peļņu nenesošos biznesus. Tas nozīmētu arī aizliegumu darboties militārajā sfērā un jaunu preču ražošanā. Un liegums apvienotajam uzņēmumam dibināt kompānijas ārvalstīs, lai savus pakalpojumus eksportētu. Jo tas varētu radīt konkurenci TELIA interesēm.
Valdības plāns varētu būt cits - atrast veidu kā akcijas no TELIA atpirkt. Rīcības modeļi ir vairāki. Bet premjere ekonomikas ministram likusi 3 nedēļās tos izstrādāt precīzāk.
Kamēr valdībā gala lēmuma pieņemšana gaidāma pavisam drīz, skandināvu TELIA pagājušajā nedēļā nosūtījusi pārējiem "Latvijas mobilā telefona" akcionāriem publisko aktīvu pārvaldītājam POSSESOR, Latvijas valsts radio un televīzijas centram un TET piedāvājumu sasaukt akcionāru sapulci un tajā apspriest jautājumu par uzticību līdzšinējam LMT valdes priekšsēdētājam Jurim Bindem. Citiem vārdiem - piedāvā viņu no amata noņemt.
Šonedēļ par šo faktu informētas valsts augstākās amatpersonas. Aizvakar visi trīs Latvijas puses akcionāri LVRTC, TET un POSSESOR sasauca sanāksmi, lai spriestu, kā rīkoties tālāk. Nolemts ar juristu palīdzību padziļināti izpētīt dalībnieku līgumu, lai izvērtētu, cik ātri šāda sanāksme būtu jāsasauc. Neoficiāli zināms, ka procedūra ļauj Latvijas pusei pieprasīt vēl padziļināto skaidrojumu no TELIA puses, kas ļautu iegūt laiku, lai valdība pagūtu spert izšķirošo soli un izlemt TET un LMT nākotni.
Savukārt ackiju sabiedrības “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs situāciju raksturo sekojoši:
Nu, tādā korporatīvajā praksē es teiktu, ka tas ir tāds kaut kur uz robežas ar reiderismu. Tur var atrast visāda veida biznesa terminus, bet kopumā cienījami un godājami partneri tā parasti nerīkojas gan. Tas ir tāds ļoti, ļoti atklāts kara pieteikums Latvijas valdībai - otram akcionāram.
Ekonomikas ministrs apgalvo, ka šādu rīcību esot paredzējis. Ņemot vērā, ka TET vadītājs vairākkārt publiski mudinājis valstij izvēlēties TELIA ieteikto mehānisko LMT un TET apvienošanas modeli, Valainis aizliedzis valsts pārstāvjiem atbalstīt TELIA piedāvājumu.
“Viņi tur nepārstāv sevi, viņi pārstāv Latvijas valsti. Un mēs šobrīd vedam sarunas ar otru akcionāru. Un šajās sarunās šajā sarunu procesā, ja kāds grib mainīt kaut kur dalībniekus ar dažāda veida motivācijām, šajā gadījumā Latvijas valsts uzstāj uz to, ka neko mēs nemainām, kamēr sarunas nav noslēgušās,” sacīja Valainis.
“Spriedze ir ārkārtīgi augsta. Nu, es teiktu, ka šis ir viens no augstākajiem punktiem, kas vispār attiecībās ir bijis. Uzņēmumu vērtības ir ārkārtīgi augstas, katram - Latvijas valstij ir savas intereses, viņiem ir savas intereses. Mēs katrs aizstāvam savu pozīciju, un tas, ka šobrīd nāk ārā šādi piedāvājumi, tas nav nekas tāds, kam mēs iepriekš neesam gatavojušies,” apgalvo Ekonomikas ministrs.