Lai zied un priecē līdz rudenim

Gan lielā, gan mazā dārzā noteikti ir augi, kuri domāti vienkārši košumam un acu priekam. Nevar noliegt, ka savs skaistums piemīt arī glīti izravētai sīpolu rindai, kruzuļainai salātu galviņai vai briestošam tomātam, un pat kartupeļu ziedi patiesībā ir dekoratīvi – senos laikos franču galmadāmas tos esot spraudušas matos. Tomēr vislielāko skaistumu dārzam piešķir puķes, košumkrūmi, dzīvžogs un mauriņš. Ja šī šķietami nepraktiskā dārza daļa nav atstāta novārtā, tad šobrīd viss tur ir sakuplojis, skaists un ziedošs – pats var acis pamielot un lepni citiem savu veikumu parādīt. Un, protams, padomā jau kārtējie darbi, kas darāmi, lai dārzs labi izskatītos līdz pat rudenim.

Aprūpē rozes

Lai rozes skaisti un bagātīgi ziedētu, regulāri jāapgriež noziedējušie ziedi, neļaujot tiem sākt briedināt sēklas, jo šis process tērē daudz barības vielu. Ja ziedi būs laikus apgriezti, rozes uzsāks nākamo ziedēšanas vilni. Noziedējušo ziedu rozei apgriež kopā ar dzinuma galu (līdz trim augšējām lapām). Ja galotnīti atstāj, augs veido ziedus ar īsiem kātiņiem un apakšējās lapas ir vārgas. Izgriež arī sakņu atvases un dzinumus, kas neveido ziedus. Rozes ir bagātīgi jālaista un jāmēslo, sausā laikā vienam krūmam laistīšanas reizē iesaka atvēlēt pat 20–30 litrus ūdens. Rožu dārzs vai dobe arī čakli jāravē un jāirdina. Ja laiks ir mitrs, jāuzmanās no īstās un neīstās miltrasas. Īstās miltrasas gadījumā lapas, dzimumi un pumpuri patiešām izskatās kā apbārstīti ar miltiem – tur veidojas balti plankumi. Neīstā miltrasa izpaužas ar sarkanīgiem plankumiem uz lapām, veidojas tāds kā balts apsarmojums, lapas sačokurojas un nobirst. Šīs slimības ir svarīgi laikus pamanīt un sākt apkarot ar dārzkopības veikalos nopērkamiem preparātiem vai pašu gatavotiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Laiks apcirpt dzīvžogu

Ja dzīvžogu grib absolūti perfektu kā labākajos daiļdārzos vai rūpīgi koptā pils parkā, tad tas jāapcērp pat piecas reizes sezonā. Ja krūmiņus cērp vienu vai divas reizes gadā, tad jūlijs un augusts ir īstais brīdis šim darbam. (Divreizējā režīmā pirmā apgriešana bija jāveic pavasarī.) Dārzkopības speciālisti norāda, ka ikvienam krūmam vai dzīvžogā izmantotam kokam ir savs optimālais apcirpšanas laiks, kas jāievēro, ja grib, lai nākamajā gadā tas skaisti ziedētu, saglabātu vēlamo formu un veidotu spēcīgus jaunos sānu dzinumus. Par šīm niansēm vēlams tikt skaidrībā, lai nenodarītu dzīvžogam pāri. Lapu krūmiem, kas auguši vienu, divus vai trīs gadus, mēdz veidoties gari jaunie dzinumi bez zariem. Tos ieteicams kārtīgi apgriezt, lai krūms veidotos proporcionāls un sazarots. Šī īpatnība raksturīga forsītijām, spirejām, klintenēm, grimoņiem u. c. Izgriezt krūmu un koku sausos un vārgos zarus var jebkurā laikā, tad veidosies glītāks vainags un augs veselīgāki jaunie zari. Ar panīkušu un vecu krūmu radikālu apgriešanu gan jāpagaida līdz agram pavasarim.

Zāliens jāpļauj un jāmēslo

Labi kopts, lekns zāliens pašlaik ir lielisks fons, uz kura izceļas viss, kas dārzā skaisti sakuplojis un uzziedējis. Zāliens joprojām regulāri jāpļauj un jāmēslo – šim nolūkam labi noder specializētais zāliena mēslojums. Tam ir ļoti smalkas granulas, kas tūlīt izbirst cauri zālei un nonāk uz augsnes, līdz ar to nerada vizuālu defektu un netraucē zālienu tūlīt lietot. Nemēslots zāliens gan bojā neaizies, bet tur iznīks prasīgākās graudzāles un tukšās vietas ieņems āboliņš, pienenes un citi maura augi, kādi redzami parastā lauku sētā. Dažus dārzkopjus nelūgtie augi netraucē, bet daži uzskata tos par negodu un cenšas ravēt vai citādi iznīdēt. Ja negrib pieļaut, lai nezāles pamazām pārņem visu zālienu, tas ir regulāri un bieži jāpļauj, lai nevēlamie augi nepagūtu nogatavināt un izsēt sēklas.

Pļaušanu vēlams veikt tad, kad ir nožuvusi rasa un nelīst lietus. Taču ļoti sausā laikā izkaltušu, novārgušu zālīti labāk nepļaut dienas vidū, bet pagaidīt vakaru, kad kļūst vēsāks. Lai pļaujot nesavainotu zālienā augošos kokus, nopērkamas speciālas uzlikas.

Ja vien iespējams, zālienu vajadzētu arī laistīt, kaut vai reti, bet pamatīgi. Vietās, kur zālīte pakļauta biežākai nomīdīšanai, nepieciešama augsnes aerācija. Ja augsne ir sablīvēta, zālienam trūkst gaisa, un tas apgrūtina augšanu un barības vielu uzņemšanu, veicina sūnu un nezāļu ieviešanos. Aerācija vajadzīga, lai gaiss atkal varētu piekļūt graudzāļu saknēm. Nelielā platībā velēnu var vienkārši sadurstīt ar dārza dakšām, bet lielākai teritorijai vēlams izmantot speciālu aeratoru. Jūlijā var arī ierīkot jaunu zālienu, iesējot sēklas vai ieklājot paklāja veida zālienu, kam jānodrošina īpaši rūpīga laistīšana.

Krāšņām puķu dobēm

Lai vasaras puķes ziedētu skaisti un ilgi, tām vajadzīga regulāra ravēšana, mēslošana, augsnes irdināšana, laistīšana, noziedējušo ziedu un nokaltušo lapu apgriešana, kā arī saslimušo un kaitēkļu apsēsto augu iznīcināšana. Viengadīgajām puķēm nedrīkst trūkt mitruma, jo to sakņu sistēma parasti ir sekla.

Jāravē arī ziemcietes. Pastāvīgā vietā, kur zeme netiek katru gadu uzarta, uzrakta vai citādi radikāli iztraucēta, augošajām ziemcietēm vēlas uzkundzēties vārpatas un gārsas. To nedrīkst pieļaut. Arī daudzgadīgās puķes regulāri jāatbrīvo no pārziedējušajiem ziediem un kaitēkļu bojātām lapām un dzinumiem, jālaista pēc vajadzības un jāmēslo, kā arī jāapgriež dzinumi tām, kuras stādījumos ir pārāk iepletušās. Ja augi sastādīti par tuvu, jāsāk plānot, kā un kad tos pārstādīt. Daļa augu mitrā un vējainā laikā mēdz nolīkt vai pavisam nogāzties, bojājot dārza kopējo iespaidu. Viens no risinājumiem ir dekoratīvi augu balsti, kas nopērkami dārzkopības veikalos vai pagatavojami pašu spēkiem. Taču jāmēģina arī izprast, kāpēc augi gāžas: varbūt tie iestādīti par seklu, varbūt laiks iegadījies ļoti mitrs un vējains, varbūt nepieciešams kalcija papildmēslojums.

Domājot par nākamo sezonu

Ja pavasara sīpolpuķēm – narcisēm, tulpēm, hiacintēm – ir nokaltuši laksti, tas liecina, ka sīpoli jau nobrieduši un tos var izrakt. Tulpju un hiacinšu sīpolus apžāvē un novieto siltā, labi vēdināmā telpā, lai gaida stādīšanu. Narcises iesaka pārstādīt tūlīt pēc izrakšanas. Šis ir optimāls laiks īrisu pārstādīšanai, ja kopš noziedēšanas pagājušas divas līdz četras nedēļas. Tiem, kuri īrisus nekad nav stādījuši, ļoti derētu vispirms atrast informāciju, kā tas pareizi darāms, jo jāievēro daži specifiski nosacījumi, piemēram, nedrīkst stādīt par dziļu. Jūlijā var sēt arī divgadīgās un daudzgadīgās puķes, piemēram, atraitnītes, kas uzziedēs agri nākamajā pavasarī, studentu neļķes, kāršrozes u. c.