12.lapa
No 13. līdz 30. aprīlim kinoteātrī “Splendid Palace” būs iespēja noskatīties visas Larsa fon Trīra 15 pilnmetrāžas filmas un ar lektoru palīdzību detalizēti iepazīt režisora unikālo rokrakstu, filozofisko ideju un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu attīstību. Filmas tiks demonstrētas to veidošanas hronoloģiskā secībā.
Visi Larsa fon Trīra kino darbi šobrīd ir restaurēti un digitalizēti, līdz ar to ir piemērots laiks, lai iepazīstinātu Latvijas publiku ar Larsa fon Trīra pilnu daiļrades spektru. Dažas no filmām Latvijā tiks izrādītas pirmo reizi.
Lars fon Trīrs (1956) savā daiļradē un personības izpausmēs tiek uzskatīts par vienu no skandalozākajiem un kontraversālākajiem Eiropas kino režisoriem. Viņš ir viens no pūristiskās filmu kustības “Dogma 95” autoriem, “automavision” kinematogrāfijas principu izgudrotājs, saņēmis vairāk nekā 100 balvas un strādājis ar pasaules slaveniem aktieriem: Šarlote Geinsbūra, Bjorka, Vilems Defo, Šarlote Remplinga u.c.
“Mēs esam pagodināti kinoteātra simtgades programmā iekļaut nebijuša mēroga kino notikumu: parādīt visas Larsa fon Trīra filmas. Trīrs ir kino valodas novators, strādājis dažādos filmu žanros, tos interpretējot un pat dekonstruējot. Viņš ir atstājis milzīgu ietekmi uz Eiropas kino kopumā, tostarp uz katru kino skatītāju, iekaitot mani. Jebkurā Trīra filmā tu gribi vismaz divas reizes iziet no kino zāles, bet nespēj novērsties,” komentē kino kritiķe un kinoteātra “Splendid Palace” mākslinieciskā vadītāja Daira Āboliņa.
Teoloģijas, filozofijas, mākslas un mūzikas sinerģija ir daļa no konceptuāli sarežģītā Larsa fon Trīra mākslinieciskā rokraksta. Režisors kino valodā pēta vecās Eiropas bojāeju (Eiropas triloģijas filmas), reliģiju un ticību (“Šķeļot viļņus”, 1996), sabiedrības ētiskās robežas un brīvības izpratni (“Idioti”, 1998). Dāņu kino režisora radošais spektrs ir ārkārtīgi plašs, sākot no komēdijas “Tā visa priekšnieks” (2006) līdz filmai “Melanholija” (2011), ko pats Larss fon Trīrs raksturo kā skaistu filmu par pasaules galu. Savos darbos Lars fon Trīrs izaicina skatītājus ielūkoties cilvēka iekšējā traģismā un absurdumā, bailēs un dzīvnieciskajās tieksmēs - cilvēka eksistences kataklizmā. Viņa kino tēlu dzīves un personības ir psiholoģiski izaicinošas, bieži vien vardarbīgas, tomēr jutekliskas un vājumā spēcīgi atkailinošas.
Retrospekcijas cikls tiks atklāts 13. aprīlī kinoteātri “Splendid Palace” ar 1984. gada filmu “Nozieguma elements”". Pirmā vakara lektore būs kinokritiķe Daira Āboliņa.
“Larsa fon Trīra kino estētika ir fascinējoši intelektuāla. Retrospekcija dos iespēju izsekot Trīra vizuālās valodas evolūcijai cauri gadiem un filmām. Lekcijās profesionālo analīzi papildinās personiskais pārdzīvojums, kas raksturo cieņpilnās, pat pielūgsmes pilnās un vienlaikus komplicētās attiecības ar Larsa fon Trīra daiļradi,” saka Daira Āboliņa, atklājot, ka prezentētais saturs būs plašs - no feminisma, mākslas vēstures, filozofijas un psiholoģijas, līdz vizuālajai komunikācijai, darbam ar aktieriem un sociālajiem skandāliem kino pasaulē.
Lektoru/filmu saraksts:
- 13. aprīlis - Dāvis Sīmanis - “Nozieguma elements” (1984)
- 14. aprīlis - Aiks Karapetjans - “Epidēmija” (1987)
- 15. aprīlis - Daira Āboliņa - “Eiropa” (1991); Sonora Broka - “Šķeļot viļņus” (1996)
- 16. aprīlis - Ivars Austers - “Idioti” (1998); Dita Rietuma - “Dejotāja tumsā” (2000, attēlā)
- 20. aprīlis - Dita Rietuma - “Dogvila” (2003)
- 21. aprīlis - Jānis Putniņš - “Pieci ierobežojumi” (2003)
- 22. aprīlis - Dita Rietuma - “Manderleja” (2005); Aleksandrs Grebņevs - “Tā visa priekšnieks” (2006)
- 23. aprīlis - Kristians Brekte - “Antikrists” (2009); Elita Kļaviņa - “Melanholija” (2011)
- 29. aprīlis - Alise Zariņa - “Nimfomāne I” (2013), “Nimfomāne II” (2013)
- 30. aprīlis - Dārta Ceriņa “Māja, ko uzcēla Džeks” (2018)
Daļu no filmām plānots izrādīt arī Talsos un Cēsīs. Filmas tiks izrādītas oriģinālvalodā ar angļu un latviešu subtitriem.
