Daudziem bridžs saistās ar veciem detektīvstāstiem Agatas Kristi garā, smalkām tējas dzeršanas pēcpusdienām vai bagātnieku un aristokrātu izklaidēm. Taču Latvijas bridža kopienas biedri ir pārliecināti – tā ir aizraujoša kāršu sporta spēle, kas trenē daudz noderīgu prasmju. Kāpēc bridžs nav tikai izklaide un kāpēc to ir vērts apgūt jau skolā, stāsta bridža spēles skolotāja Ikšķiles vidusskolā, bridža spēlētāja ar 40 gadu stāžu Antra Ilziņa.
“Spēlēju jau 40 gadus, kopā ar vīru savulaik sākām mācīties un esam iemācījuši šo spēli arī saviem trim bērniem; mūsu dēls ir Eiropas junioru čempions. Skaistums šajā spēlē ir tas, ka iemācies to bērnībā, bet spēlē visu mūžu, pat sirmā vecumā, kamēr vien galva strādā. Bez loģiskās domāšanas un labas atmiņas bridžā neiztikt, tāpēc bridžs palīdz trenēt šīs prasmes un “spicēt” mentālo veselību,” stāsta Antra Ilziņa.
Viņa piebilst - tas, ka bridžā liela nozīme ir matemātikas pamatiem, nebūt nenozīmē, ka bridžu var spēlēt tikai cilvēki ar eksaktu ievirzi, arī mākslinieciski noskaņotiem cilvēkiem šī spēle padodas lieliski.
Pats galvenais ir spēles process un iespēja nemitīgi uzlabot savas prasmes, visu laiku apgūt kaut ko jaunu. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc bridžs neapnīk un kāpēc to labprāt apgūst bērni.
“Spēle ir gana sarežģīta, tāpēc sākam pamazām, ar vienkāršām lietām. Pie manis uz bridža pulciņu nāk gan tādi bērni, kuri pat nepazīst kāršu simbolus, gan tādi, kuri mājās ar vecākiem vai vecvecākiem labprāt spēlē vienkāršākas kāršu spēles. Kopumā labākais laiks, kad sākt apgūt šo spēli, ir. 4.-5. klase, taču manā pieredzē ir bijuši arī septiņgadīgi ķipari, kuriem kājas no krēsla lāgā nesniedzas līdz zemei, taču viņi ļoti veiksmīgi koncentrējas un spēlē. Galvenais, lai bērns jau prastu gana brīvi skaitīt,” stāsta bridža eksperte.
Tas, cik viegli vai grūti šī spēle padodas, ir dziļi individuāli. Ir bērni, kuriem vajag vairāk laika, lai izprastu noteikumus un iemācītos skaitīt kāršu lielumus, un ir arī tādi, kuriem ir ļoti spēcīga loģiskā domāšana, taču grūti pieņemt zaudējumu.
“Šī spēle māca dažādas prasmes - jā, arī prasmi zaudēt un izrādīt cieņu spēles partnerim un pretiniekiem, tāpat komunikācijas prasmes un pieklājību, jo te valda savi noteikumi un labās manieres,” atklāj Antra Ilziņa. “Taču tas arī paver plašas iespējas satikt jaunus draugus: pulciņu apmeklē bērni no 5. līdz 12. klasei, un mazākajiem patīk, ka var ar lielajiem kopā kaut ko darīt un viņus nopietni uztver. Arī pieaugot ar bridžu ir kā ar tango - ja to māki, tad jebkur pasaulē, jebkurā valstī un pilsētā, kur spēlē bridžu, jebkurā bridža klubā vienmēr būsi mīļi gaidīts ciemiņš. Mūsdienās netrūkst iespēju spēlēt arī tiešsaistē ar spēlētājiem no visas pasaules, trenējot angļu valodas prasmes un atrodot jaunus draugus.”
Par bridža lielvalstīm šobrīd Antra Ilziņa uzskata Lielbritāniju, ASV, Ķīnu, Izraēlu, Franciju un Itāliju, tāpēc atrast domubiedrus nudien var katrs.
Bridžs ir ne tikai spēle, tas ir arī sporta veids, kurā Latvija piedalās starptautiskā līmenī. Arī Latvijas skolēni dodas uz starptautiskiem turnīriem Somijā un Igaunijā, piedalās vasaras nometnēs. “Visi, kas nodarbojas ar sportu, zina, cik daudz darba jāieliek un cik smagi jātrenējas, lai nokļūtu tajā elitē, kam paveras starptautiskas iespējas. Bridžā līdz Eiropas līmeņa sacensībām var izaugt diezgan ātri un salīdzinoši viegli. Tāpēc tas ir sulīgs “burkāns”, sevišķi tad, ja stipras bridža tradīcijas ir jau ģimenē,” stāsta Antra Ilziņa.
Latvijā spēcīgas bridža tradīcijas ir vairākās skolās: it īpaši Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, bet arī Ikšķilē, Ogrē, Siguldā - lielākoties pilsētās, kur darbojas bridža klubi. Šobrīd Latvijā ir četri bridža klubi - Rīgā, Siguldā, Ogrē un Saldū.
“Bridžs ir brīnišķīga alternatīva spēlēm mobilajās ierīcēs - tas liek būt šeit un tagad, kontaktā ar komandas biedriem un citiem spēlētājiem, trenē loģisko domāšanu, atmiņu un uzmanības noturību. Tomēr mūsdienu jauniešiem, kuriem ir grūti savu dzīvi iztēloties bez viedierīcēm, ir pieejamas arī dažādas interneta vietnes un mobilās lietotnes, kur spēlēt un trenēties ar robotu vai reāliem partneriem no visas pasaules. Šajos laikos, kad cilvēkiem ir tik grūti koncentrēties uz vienu nodarbi un ilgstoši noturēt uzmanību, tas ir lielisks treniņš. Bridžu apvij daudz mītu, taču tā nav aristokrātu, diplomātu un bagātnieku spēle, bet gan spēle cilvēkiem, kuri grib domāt, nevis vienkārši plūst pa straumi. Elitārisms ir mīts,” rezumē Antra Ilziņa.
Ikvienam interesentam iespēja iepazīt bridža spēli visās tās izpausmēs būs 1. jūnijā, kad Mākslas centrā ZUZEUM pirmo reizi notiks bridža forums “Bridžs kā māksla”. Tajā profesionālu bridža mentoru vadībā gan pieaugušajiem, gan bērniem būs izdevība apgūt bridža spēles iemaņas.