Kultūras ministrija izsludinājusi ideju konkursu par kultūras un radošā kvartāla attīstību bijušajā Tabakas fabrikā jeb Rīgā, Miera ielā 58.
Konkursā iecerēts iegūt iespējami labāko radošā kvartāla saturisko redzējumu, arhitektoniski telpisko vīziju un apsaimniekošanas modeļa priekšlikumu, kas vislabāk atbilst Kultūras ministrijas iecerei bijušajā Tabakas fabrikā izveidot daudzfunkcionālu un inovatīvu kultūras un radošo industriju kvartālu.
Konkursā var piedalīties juridiska vai fiziska persona vai to grupas, iesniedzot nolikuma prasībām atbilstošu ideju konkursa priekšlikumu. Konkursa pieteikums Kultūras ministrijā jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 16.septembra plkst.11. Atklāta ideju priekšlikumu atvēršanas sēde notiks 19.septembrī plkst.13 Kultūras ministrijā.
Iesniegtās idejas izvērtēs žūrijas komisija, kuras priekšsēdētājs ir arhitekts Jānis Dripe. Žūrijas komisijas darbā piedalīsies kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars un valdes locekle Inese Odiņa - Laizāne, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Projektu investīciju nodaļas vadītājs Viesturs Zeps, nodibinājuma "Rīga 2014" vadītāja Diāna Čivle, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis. Konkursa komisija plāno pieaicināt ārvalstu ekspertus.
Ideju konkursā naudas godalgas saņems pirmās trīs vietas, turklāt žūrijas komisijai būs tiesības lemt par veicināšanas balvas piešķiršanu un tās apmēru. Pirmā vieta tiks apbalvota ar 3000 latiem, otrā - ar 2000 latiem, bet trešā labākā ideja saņems 1000 latus.
Pēc ideju konkursa notiks biznesa modeļa izstrāde uz labākā piedāvājuma bāzes. Iespējams, vēl vienā konkursā Kultūras ministrijai būs jāmeklē labākais menedžeris.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V), izsludinot ideju konkursu par kvartāla attīstību, norādīja, ka ir jābūt vietai, kur radošā iniciatīva sastopas ar uzņēmējdarbību. Pēc Sarmītes Ēlertes teiktā, doma par bijušās Tabakas fabrikas izmantošanu radošām iniciatīvām aprīlī nākusi no kinorežisora Jura Poškus puses.
Topošais kvartāls starp citām līdzīgām vietām būs īpašs ar daudzveidību un sinerģiju. Tajā vienuviet pulcēsies gan radošā industrija ar savām aktivitātēm, gan uzņēmēji, kas tur varēs rast idejas un piedāvājumus, iecerējusi kultūras ministre.
Radošais kvartāls būs atvērts sabiedrībai, tur būs vieta kino, mākslai, koncertiem, teātrim, amatnieku tirdziņiem, grāmatu tirdziņiem un kafejnīcām. Viena no iecerēm ir radošajā kvartālā piedāvāt izglītības iespējas - organizēt seminārus, veidot centrus, kas savienos radošo industriju ar zinātni.
Kultūras ministre uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt veiksmīgu teritorijas apsaimniekošanas modeli. Kvartāla attīstība ir ilgtermiņa projekts, tāpēc notiek konsultācijas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par Eiropas Savienības finansējuma piesaisti šīs teritorijas attīstībai (radošai uzņēmējdarbībai).
Radošajā kvartālā, kas aizņem nepilnu hektāru teritorijas, ietilpst 27 dažāda lieluma un funkcionalitātes ēkas. Vienīgā ieeja radošajā kvartālā ved no Miera ielas. Kopējā telpu platība ir 11 000 kvadrātmetru, un no tiem 7000 kvadrātmetru aizņem galvenā ēka - 1912.gadā būvētais rūpnieciskais korpuss, žurnālistiem stāstīja arhitekts un konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Dripe.
Kompleksa ēkām nav arhitektoniskas vērtības, tāpēc ir pieļaujama to pārveide.
Viena no iniciatīvām, kas varētu atrasties bijušajā "Tabakas fabrikā", ir Vizuālo mediju muzejs. Muzeja koncepcijas autore Elīna Reitere pastāstīja, ka muzejs taps, apvienojot Vecrīgā esošos Kinomuzeju un Fotogrāfijas muzeju, kā arī piesaistot jauno mediju kultūras centru "RIXC" un citus sadarbības partnerus.
Jāatzīmē, ka turpat netālu Miera ielā 50 atrodas dizaina biroja "PUKA dizains" telpas , savukārt Miera ielā 10 atrodas kafejnīca "Taka",bet Miera ielā 39 ir visai radošās brigādes "Mājas svētība" telpas, tā kā Miera iela nākotnē var kļūt par visai radošu ielu ne tikai viena kvartāla ietvaros
