Ja vairāk gaismas (un labāki laikapstākļi) liek justies "tumšam", iespējams, cīnāties ar pavasara depresiju. Tas, iespējams, ir saistīts ar apkārtējo spiedienu būt laimīgākiem un sociālākiem, kad ziema ir beigusies.
Sezonālie afektīvie traucējumi parasti ir saistīti ar ziemu, jo aukstās, īsās dienas ļauj vieglāk izvairīties no steigas un enerģijas, kas valda ārpus mājas. Kad ārā ir nožēlojami, pavadot dienu zem segām, skatoties televizoru, ir mazāk vainas sajūtas.
Taču ir daudz pierādījumu, kas liecina, ka siltākas, garākas dienas nav panaceja. Patiesībā dažiem cilvēkiem pāreja no ziemas uz pavasari izraisa garīgās veselības problēmas, raksta psycom.net.
Kāpēc pavasarī jūtos slikti, vai labāki laikapstākļi izraisa sociālo trauksmi un ko varat darīt? Vai tā ir taisnība, kā rakstīja dzejnieks Tomass Stērns Eliots, ka aprīlis ir visnežēlīgākais mēnesis?
Desmitiem gadu dati no Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) un citiem pētniekiem liecina, ka pašnāvību līmenis (ASV) katru gadu sasniedz augstāko punktu no marta līdz augustam.
Siltākā laika ietekmi ir grūti noteikt, taču eksperti norāda uz tādiem faktoriem kā saule, gaisa temperatūra, mitrums, gaisa piesārņotāji, vīrusi, parazīti un alergēni.
Jā, ziedputekšņi no zāles, kokiem un ziediem izraisa ne tikai acu niezi un deguna tecēšanu, bet arī garastāvokļa pasliktināšanos. Ziedputekšņi izraisa iekaisumu organismā, un ir virkne pētījumu, kas saista iekaisumu ar garastāvokļa pasliktināšanos, kā arī depresiju.
Pavasara depresijas cēloņi var būt daudzi, atšķirībā no parasti skaidrākiem sezonālajiem afektīvajiem traucējumiem. Tomēr tā ir reāla parādība. Tas nav kaut kas, kas atrodas diagnostikas rokasgrāmatā, tas ir reāli. Viens no pavasara depresijas faktoriem ir vides un laikapstākļu izmaiņas. Kopumā gadalaiku pārejās cilvēkiem ir ļoti grūti, tāpēc, lai gan daudzi no mums atzinīgi novērtē pāreju no sniegotām ainavām uz zaļumiem, tā var citādi ietekmēt citus.
Vasaras laiks. Daži pavasara depresijas cēloņi ir fiziski, piemēram, stress ķermenim, ko izraisa pulksteņu pārgriešana. Katru martu pabīdām pulksteņus par stundu uz priekšu uz vasaras laiku.
Miega modeļi. Atbrīvoties no laika maiņas uz visiem laikiem ir ideja ar atbalstītājiem un nelabvēļiem. Miega eksperti un tie, kam darba dēļ agri jāceļas, saka, ka tā ir šausmīga ideja. Tas patīk cilvēkiem, kuri meklē papildu gaismu, lai labāk izbaudītu skriešanu vai pastaigu pēc vakariņām.
Laika maiņa var būtiski mainīt miega ciklu un vispārējo noskaņojumu. Nevar par zemu novērtēt tā ietekmi.
Vides faktori. Var būt iesaistīti arī vides faktori. 2012. gadā publicētajā pētījumu žurnālā Bipolar Disorder konstatēts, ka depresijas simptomu pieaugums ir cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem un kuri bija pozitīvi pret noteikta veida anti-alergēnu antivielām. Depresīvie simptomi daudzās pavasara dienās pieauga, kad palielinājās ziedputekšņu skaits.
Papildus pavasara fizioloģiskajai ietekmei, kas rodas, pārejot no ziemas, var būt ļoti reālas psiholoģiskas saknes. Ja esat kāds, kurš jūtas mierīgs, atrodoties iekštelpās aukstajos ziemas mēnešos, bet līdz ar laikapstākļu maiņu un ar saistītā aizsargājošā vairoga zaudēšana nozīmē stāties pretī sabiedrības reālām vai iedomātām cerībām.
Persona, kas pēkšņi tiek ielūgta uz bārbekjū, kāzām vai vakariņām ārā, var nebūt sagatavots, it īpaši, ja jau cieš no sociālās trauksmes. Skatoties Instagram vai Facebook un redzot visu citu cilvēku jautrību, šīs Var būt grūti pārslēgties uz “spēles” režīmu, ja uztraucaties par pasauli — COVID-19 pandēmiju, karu Ukrainā, klimata krīzi — vai esat piedzīvojis ekonomiskas un finansiālas neveiksmes, kas nozīmē, ka nevar atļauties darīt to, ko dara citi. Tas viss var negatīvi ietekmēt arī garīgo veselību.
Lai gan daži jūtas pilnībā iztukšoti, ziemai pārejot uz pavasari, daudziem, protams, ir pretēja pieredze. Bet paradoksālā kārtā cilvēkiem, kuriem ir augsts pašnāvības risks, motivācijas pazemināšanās var radīt draudīgas sekas.
Ja aukstākajos mēnešos esat bijis savaldīgs un motivācijas trūkuma dēļ bija grūti pat piecelties no gultas, vitalitāte pavasara mēnešos nozīmē, ka vienkārši varat iegrimt vēl lielākā depresijā.
Ja jūtaties nestabils un slikti sagatavots stāties pretī pasaulei, kad temperatūra paaugstinās, izkļūt no ziemas aukstuma, ziniet, ka neesat viens.
Strādājiet pie tā, lai normalizētu faktu, ka pārmaiņas ir smagas. Ķermenim nepatīk pārejas. Pat labas pārmaiņas rada stresu. Piemēram, pārcelšanās uz jaunu pilsētu un jauna darba uzsākšana ir iespējas, ko vēlas daudzi cilvēki, taču pierast pie nepazīstamas vides ir grūti. Dodiet atpūtu, kad jūtaties apmulsuši no ainavas un vides izmaiņām, ko sniedz pavasaris.
Mums ir labas un sliktas dienas; labas nedēļas un sliktas. Tas, ka jūtaties nomākts tagad, kad ir pienācis pavasaris, nenozīmē, ka sajūta noteikti turpināsies visas sezonas garumā.
Ir daudz pētījumu, kas parāda dabiskā apgaismojuma nozīmi, it īpaši no rīta, un atrašanās dabā. Var nākties piespiest sevi atstāt māju, bet koncentrējieties uz ilgtermiņa atdevi: iespējamību, ka pēc tam jutīsities labāk.
Gaismas lampa vai spuldzītes var ieslēgt katru rītu, lai atdarinātu saules ietekmi. Ja nevar iziet ārā, lai noķertu dažus saules starus, lampiņu izmantošana katru rītu 30 minūtes vai ilgāk var palīdzēt novērst skumjas.
