Mārtiņdiena, kas jau izsenis tiek uzskatīta par rudens beigām un ziemas sākumu, tiek atzīmēta 10. novembrī, kad kalendārā arī svinam Mārtiņus. Izrādās, ka līdz šai dienai jāpabeidz visi rudens darbi - jānokuļ labība un jāapar zeme, jo zeme dodas atpūtā. Tāpat Mārtiņdiena ir saistīta ar veļu laika beigām.
Mārtiņdienas leģenda
Leģenda vēsta, ka Mārtiņdiena tiek svinēta par godu romiešu karavīram Mārtiņam, kurš kā vēsta hronikas - kādam salstošam ubagam atdevis savu apmetnis, taču vēlāk nosapņojis, ka tas bijis Jēzus Kristus.
Mārtiņš nevēlējās kļūt par garīdznieku, tāpēc paslēpās putnu kūtī, taču draudzes pārstāvji, kuri viņu visur meklēja, sadzirdot putnu klaigas - atrada bēgli. Šis atgadījums latviešu ticējumos atspoguļo gaiļa kaušanu un Mārtiņbērnu gājienus.
Jāteic, ka šie svētki mūsdienās nav aizmirsti un katru gadu tiek atzīmēti - gan bērnudārzos, gan skolās, gan folkloras kopās un citur.
Mārtiņdienas paražas:
- Mārtiņos iet čigānos un ēd zosi vai gaili.
- Mārtiņdienas vakarā vīrieši apvilka kažokus uz otru pusi, apjoza tos ar pītām salmu jostām un gāja pa ciemu bērnus baidīt, lai tie klausītu savus vecākus.
- Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā notiesā.
- Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav iespējams nokļūt.
Mārtiņdienas ticējumi:
- Ja Mārtiņdiena iekrīt vecā mēnesī, tad lopu barība nav sātīga un lopi ļoti daudz ēd.
- No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāstāsta pasakas un jāmin mīklas, tad labi barojas cūkas.
- Mārtiņdienā kalējs nedrīkst dzelzi kalt, citādi visu ziemu plēšas labi nepūtīs.
- Mārtiņa un Katrīnas dienās jāmin mīklas, lai aug gari lini.
- Mārtiņos jātaisa desas, tad cūkas labi barojas.
- Cik ilgi pēc Mārtiņiem kokiem vēl turas lapas, tik ilgi pēc Jurģiem nebūs vēl zāles.
- Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs.
- Prusaki iznīkst, ja tiem Mārtiņos atsaka vietu šādiem vārdiem: “Sarkani kundziņi, uz priekšu vietas jums nav!”
Mārtiņdienas laika pareģojumi:
- Ja Mārtiņdienā salst, tad Ziemassvētkos būs silts laiks.
- Ja Mārtiņdiena saulaina un skaidra, tad ziemā gaidāms liels sals.
- Ja Mārtiņa diena ir miglaina, tad ziema būs silta un slapja.
- Ja Mārtiņos uz kokiem ir sarma, tad nākamgad būs laba augļu raža.
- Ja ap Mārtiņiem kokiem vēl zaļas lapas, tad uz Vasarsvētkiem to būs maz.
- Ja Mārtiņdienā snieg, tad būs gara ziema.
- Ja ap Mārtiņiem ir skaidras naktis, tad tādas pašas tās būs vasarā apsiena laiku.
- Ja līdz Mārtiņiem var art - nākamgad tikai pēc Vasarsvētkiem varēs sēt.
- Ja Mārtiņdienā zosis staigā pa dubļiem, tad Lieldienās tās ies pa ledu.
- Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi, tad visa ziema būs ar atkušņiem.
Mārtiņdienas zīlēšana:
- Mārtiņdienas vakarā, ejot gulēt, meitām brunči janomet istabas vidū - kas sapnī nāks tos pacelt, tas tad arī būs īstais precinieks.
- Mārtiņdienas vakarā vajag trīs reizes skaitīt: “Svētais Mārtiņ, atminies, ko es šonakt vēlējos, redzēt savu mīļāko, paša Dieva izredzēto.”
- Mārtiņa vakarā pirms gulētiešanas jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam vairs nedrīkst runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
- Mārtiņdienas vakarā katra meita nober zemē sauju graudu, ienes istabā gaili un palaiž vaļā, pie kuras čupiņas tas sāks ēst, tā meita pirmā apprecēsies.
- Mārtiņa vakarā meitas ar aizsietām acīm un izplestām rokām skrien uz sētu un ķer sētas mietus. Cik roku starpā paliek sētas mietu, tik gadu vēl jāgaidot uz preciniekiem.