Ne velti saka, ka karogs ir valsts vizītkarte. Šodien, kad svinam 106. Latvijas dzimšanas dienu, sarkanbaltsarkanais karogs plīvo augstu, simbolizējot brīvību un neatkarību. Lai šodien katrā mājā karogs ienes gaismu un piederības sajūtu Tēvzemei!
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā. Tas radīts 19. gadsimtā un uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantotajiem valsts karogiem pasaulē.
PSRS okupācijas laikā Latvijas karogs bija aizliegts, taču tas tika izmantots kā protesta zīme pret valsts neatkarības zaudēšanu. Karogu plaši lietoja Atmodas laikā, un tas no jauna kļuva par valsts karogu 1990. gada 27. februārī.
Karogs radīts, iedvesmojoties no Atskaņu hronikā pieminētā Cēsu zemes Autines karoga. Sakarā ar zemgaļu vadoņa Nameja uzbrukumu Rīgai 1279. gadā Cēsu komturejas vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu. Redzēts, ka tas bija karmīnsarkans un pa vidu bijusi balta josta.
Karogu pirmo reizi ieraudzīja pie Cēsīm, tur tas zināms nācis un letu zemē plīvot sācis, kur sievas braši zirgos jāj un vīriem darbos līdzās stāj.
Latvijas karogs ir viens no pirmajiem simboliem, ko ģimenē, bērnudārzos un skolās māca par Latviju. Karoga vēstījumu māca kopš mazotnes. Cienīt, sargāt un lolot mūsu zemi, Latviju. Būt lepniem un pacelt augstu sarkanbaltsarkano karogu. Karogs simbolizē Latvijas vēsturi, tradīcijas un tautu.
Mastā uzvilkta karoga augšējā mala jānostiprina ne zemāk par sešiem metriem no zemes, un arī šajā gadījumā karoga apakšējam stūrim nevajadzētu atrasties par 2,5 metriem tuvāk zemei.
Karogu aizliegts lietot pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī vai kuru fasāde tiek remontēta, kā arī citās nepiemērotās vietās un apstākļos.
Tāpat aizliegts lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu Latvijas valsts karogu un tādu, uz kura attēloti jebkādi simboli, zīmes vai uzraksti, kurš papildināts ar bārkstīm vai jebkādiem citiem dekoratīviem vai informatīviem elementiem. Lietošanai nederīgs karogs jāiznīcina diskrētā veidā, sadalot to pa krāsu lentēm.