Ja skatāmies uz fotogrāfijām, kurās redzamas divas pēdējās divās nedēļās notikušās aviokatastrofas, teiciens par to, ka sēdēt lidmašīnas aizmugurē ir drošāk, nekā priekšā, apstiprinās - to pierāda gan “Azerbaijan Airlines” reisa 8243, gan “Jeju Air” reisa 2216 atlūzas, raksta “CNN”.
Visi 29 Azerbaidžānas katastrofā izdzīvojušie sēdēja lidmašīnas aizmugurē, kas sadalījās divās daļās, atstājot gandrīz neskartu aizmugurējo daļu. Tikmēr Dienvidkorejas katastrofā vienīgie izdzīvojušie bija divi stjuarti, kas sēdēja savās sēdekļos lidmašīnas pašā aizmugurē.
Žurnāla “TIME” žurnālisti 2015. gadā rakstīja, ka ir izpētījuši ierakstus par visām ASV aviokatastrofām, kurās no 1985. līdz 2000. gadam bija bojāgājušie un izdzīvojušie, un metaanalīzē atklāja, ka lidmašīnas aizmugurējā trešdaļā sēdvietās bojāgājušo skaits ir 32%, salīdzinot ar 38% pirmajā trešdaļā un 39% vidējā trešdaļā.
Bet vai tas joprojām ir spēkā 2024. gadā? Pēc aviācijas drošības ekspertu domām, tā nav.
"Nav datu, kas liecinātu par sēdvietu saistību ar izdzīvošanu," saka Hasans Šahidi, Lidojumu drošības fonda prezidents. "Katrs negadījums ir atšķirīgs."
"Ja mēs runājam par nāvējošu avāriju, tad nav gandrīz nekādas atšķirības, kur sēdēt," saka Cheng-Lung Wu, Jaundienvidvelsas Universitātes Aviācijas skolas asociētais profesors Sidnejā.
Arī Eds Galea, Londonas Griničas universitātes ugunsdrošības inženieru profesors, kurš ir veicis nozīmīgus pētījumus par evakuāciju lidmašīnas avārijās, brīdina: "Nav maģiski drošākā sēdekļa."
"Tas ir atkarīgs no negadījuma rakstura, kurā esat iekļuvis. Dažreiz ir labāk būt priekšā, dažreiz - aizmugurē."
Lielākajā daļā aviokatastrofu ir iespējams izdzīvot
"Lielākajā daļā gaisa kuģu negadījumu ir iespējams izdzīvot, un lielākā daļa negadījumos cietušo cilvēku izdzīvo," saka Galea. Kopš 1988. gada lidmašīnām un tajos esošajiem sēdekļiem jābūt konstruētiem tā, lai tie izturētu triecienu līdz 16G vai g-spēku, kas līdz 16 reizēm pārsniedz gravitācijas spēku. Viņš saka, ka tas nozīmē, ka vairumā gadījumu "ir iespējams pārdzīvot avārijas trieciena traumu".
Piemēram, viņš klasificē sākotnējo “Jeju Air” incidentu kā izdzīvojamu:"Ja tā nebūtu ietriekusies betona armētajā šķērslī skrejceļa galā, ļoti iespējams, ka lielākā daļa, ja ne visi, būtu izdzīvojuši," viņš saka.
No otras puses, “Azerbaijan Airlines” avāriju viņš klasificē kā negadījumu, kurā nevar izdzīvot, un nosauc to par "brīnumu", ka kāds no tās izkļuva dzīvs.
Ar modernām lidmašīnām, kas konstruētas tā, lai izturētu triecienus un palēninātu uguns izplatīšanos, Galea apgalvo, ka izredzes izdzīvot negadījumā ir vismaz 90%.
Viņš saka, ka lielākajā daļā mūsdienu negadījumu atšķirība starp dzīvību un nāvi ir tāda, cik ātri pasažieri var evakuēties.
Lidmašīnām mūsdienās ir jāpierāda, ka tās var evakuēt 90 sekundēs, lai iegūtu sertifikātu. Taču teorētiskā evakuācija, ko praktizē kopā ar brīvprātīgajiem ražotāju telpās, ļoti atšķiras no realitātes, kad tajā atrodas panikā nonākuši pasažieri.
Katra sekunde ir svarīga
Evakuācijas eksperts Galea ir veicis pētījumu Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas pārvaldei (CAA), meklējot "izdzīvojamākās" sēdvietas lidmašīnā. Viņa nozīmīgais pētījums, kas tika veikts vairākus gadus 2000. gadu sākumā, pētīja, kā pasažieri un apkalpe uzvedās evakuācijas laikā pēc avārijas, nevis aplūkoja pašas avārijas. Apkopojot datus no 1917 pasažieriem un 155 apkalpes locekļiem, kas iesaistīti 105 negadījumos no 1977. līdz 1999. gadam, viņa komanda izveidoja datubāzi par cilvēku uzvedību lidmašīnu avārijās.
Viņa analīze par to, kuras izejas pasažieri faktiski izmantoja, "sagrauj daudzus mītus par lidmašīnu evakuāciju", viņš saka. “Pirms mana pētījuma tika uzskatīts, ka pasažieri mēdz izmantot savu iekāpšanas izeju, jo tā bija vispazīstamākā, un ka pasažieri mēdz doties uz priekšu. Mana datu analīze parādīja, ka neviens no šiem mītiem netika pamatots ar pierādījumiem.”
Tā vietā Galea pētījumi parādīja, ka pasažieriem, kas sēdēja piecās rindās tuvāk no jebkuras avārijas izejas jebkurā lidmašīnas daļā, ir vislabākās iespējas izkļūt dzīviem.
Turklāt tiem, kas atrodas ejas sēdekļos, ir lielāka iespēja droši evakuēties nekā tiem, kas atrodas vidū vai pie loga, jo viņiem ir mazāk cilvēku, kam tikt garām, lai izkļūtu.
"Galvenais, kas jāsaprot, ir tas, ka aviācijas negadījumā katra sekunde ir svarīga - katra sekunde var nošķirt dzīvību un nāvi," viņš saka.
Protams, ne katra izeja, visticamāk, būs izmantojama incidentā - kad “Japan Airlines” reiss 516 pagājušā gada janvārī Tokijas Hanedā ietriecās krasta apsardzes lidmašīnā, tikai trīs no astoņiem evakuācijas slīdkalniņiem bija izmantojami. Un tomēr apkalpes un pasažieru priekšzīmīgās uzvedības dēļ, kas nekavējoties evakuējās, visi 379 cilvēki, kas atradās “Airbus A350”, izdzīvoja.
Kas notiek, ja izejas rinda - vai vietas piecās rindās no tās - nav pieejamas jūsu izvēlētajā lidojumā? "Es meklētu citu lidojumu," viņš saka. "Es vēlos būt tik tuvu izejai, cik vien iespējams. Ja esmu deviņu, desmit sēdvietu attālumā, es neesmu laimīgs.”
Jūsu prātam jābūt sagatavotam
Jūs esat rezervējis lidojumu un izvēlējies sēdvietu piecās rindās no izejas. Tagad ir laiks sēdēt, atpūsties un paļauties uz pilotiem un apkalpi, vai ne?
Tā nebūt nav, saskaņā ar Galea, kurš saka, ka ir lietas, ko mēs varam darīt uz gaida kuģa, kas dod mums vislabākās iespējas izdzīvot incidentā.
“Iespēja dod priekšroku sagatavotam prātam,” ir viņa mantra. "Ja apzināsieties, kas jums jādara, lai uzlabotu savas izredzes, jūs vēl vairāk palielināsit savas izredzes izdzīvot. Padomājiet par to, kā jūs tiksiet ārā."
Viņš saka, ka ir svarīgi, pat ja jūs bieži lidojat, noklausīties salona apkalpes instruktāžu pirms lidojuma un saprast - patiešām saprast - kā darbojas jūsu drošības josta.
"Ticiet vai nē, viena lieta, ar ko cilvēki cīnās avārijas laikā, ir drošības jostas atlaišana. Jūs esat potenciāli dzīvības un nāves situācijā, un jūsu smadzenes pāriet uz autopilotu,” viņš saka. “Lielākā daļa cilvēku drošības jostas cenšas atvērt kā automašīnās, kur nospiež pogu, nevis velk aizbīdni. Daudziem cilvēkiem, kurus intervējām - kuri izdzīvoja lidmašīnas avārijās -, sākotnēji bija grūtības atlaist drošības jostas. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību pirmslidojuma instruktāžai. Visi šie padomi ir patiešām vērtīgi.”
Viņš arī iesaka pilnībā izpētīt evakuācijas kartes jūsu sēdekļa kabatā un, ja jūs sēžat pie avārijas izejas, uzmanīgi apskatīt, kā to atver.
"Šī izeja ir diezgan smaga un, iespējams, uzkritīs jums virsū," viņš saka.
Paturiet apavus kājās, kad lidmašīna sāk pēdējo nolaišanos, viņš saka. Ja esat ģimene vai ceļojat kopā ar citiem cilvēkiem, sēdiet kopā, pat ja jums ir jāmaksā - ārkārtas gadījumā nošķiršanās jūs palēninās, jo cilvēki neizbēgami cenšas viens otru atrast.
Un, lai kur jūs sēdētu, saskaitiet rindu skaitu starp jums un avārijas izeju - gan priekšā, gan aizmugurē. Tādā veidā, ja kabīne ir pilna ar dūmiem - "viens no galvenajiem slepkavām" mūsdienu avārijās, jūs joprojām varat sajust ceļu uz tuvāko izeju.
Atstājiet visu - pilnīgi visu - aiz muguras
Arī Džefrijs Tomass zina dažas lietas par gaisa kuģu drošību. Tagad viņš ir aviācijas ziņu vietnes “42 000 Feet” redaktors, bet iepriekš viņš 12 gadus pavadīja kā “AirlineRatings” dibinātājs, kas ir pirmā vietne, kurā aviokompānijas tika sarindotas pēc drošības.
"Katra avārija ir atšķirīga, taču parasti konstrukcijas kļūmes gadījumā lidmašīna salūzīs priekšpusē un aiz spārniem," viņš saka. Tas attiecas arī uz “Azerbaijan Airlines” avāriju, kas sadalījās uzreiz pie spārniem.
Galvenās briesmas pēc sākotnējās trieciena ir ugunsgrēka izcelšanās un dūmu iekļūšana salonā. Un, lai gan mūsdienu kompozītmateriāli, no kuriem tiek izgatavotas mūsdienu fizelāžas, var palēnināt uguns izplatīšanos labāk nekā alumīnijs, tie nevar palēnināt to uz visiem laikiem - tas nozīmē, ka evakuācija ir izdzīvošanas atslēga.
Un tomēr šķiet, ka pasažieri to nesaprot vai nevēlas saprast.
"Arvien biežāk mēs redzam, ka pasažieri neatstās savas somas, palēninot lidmašīnas izkāpšanu,” saka Tomass.
“Otra problēma ir tā, ka sociālajos tīklos parādās daudz video ar lidmašīnas salona iekšpusi ar liesmām ārpusē un cilvēkiem, kas kliedz. Cilvēki uzņem video, nevis izkāpj no lidmašīnas.”
Viņš uzskata, ka evakuācijas filmēšana jeb evakuācija ar rokas bagāžu būtu jāpadara par kriminālpārkāpumu. "Jūs apdraudat cilvēku dzīvības," viņš nepārprotami saka.
Viņš min pagājušā gada “Japan Airlines” avāriju kā "ideālu piemēru" tam, kas ir iespējams - apkalpe saglabāja mieru un efektīvi evakuēja pasažierus - un pasažieri paklausīja apkalpei. Neviena persona nebija paņēmusi līdzi savu rokas bagāžu - un visi izdzīvoja.
"Cilvēki ir fatālisti, viņi domā, ka, ja viņi nonāks avārijā, tas ir viss, tāpēc viņi var arī neuztraukties, jo visi mirs," saka Galea. "Bet tas ir tieši pretējs tam, kas notiek.
Tikai atcerieties - katra sekunde ir svarīga."
