2.lapa
Pirmsjāņu gaisotnē Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv atkal sākas tradicionālais tiešsaistes festivāls - filmu izlase, kas bez maksas pieejama jebkurā laikā un jebkurā vietā pasaulē.
Šogad festivāls apvieno Latvijai svarīgākos vasaras svētkus un nosaukts „No Jāņiem līdz Dziesmu svētkiem”, piedāvājot 12 filmu programmu plašā hronoloģiskajā amplitūdā, sākot jau no 1938. gada; skatītājiem filmas būs pieejamas līdz Dziesmu svētku noslēgumam - no 21. jūnija līdz 10. jūlijam.
Šovasar Latvijas un pasaules tautiešu uzmanības centrā ir Dziesmu svētku 150. gadadienas svinēšana, tāpēc arī vasaras tiešsaistes festivāls piedāvā plaša spektra skatu uz šiem svētkiem - gan vēsturiskas liecības no dažādiem laikmetiem, dažādām politiskajām un ekonomiskajām situācijām, gan arī kinematogrāfiski nozīmīgus darbus, kas atspoguļo Dziesmu svētkus kā emocionālu, poētisku un kultūrvēsturisku fenomenu.
Vispamatīgāko vēsturisko priekšstatu par Dziesmu svētku kustību no pašiem pirmsākumiem var iegūt režisora Askolda Saulīša un scenārija autora Daiņa Īvāna filmā “Dziesmuvara” (2018), kas balstīta latviešu kara lidotāja, rakstnieka, kordiriģenta un daudzu svētku dalībnieka Jāņa Osvalda Muižnieka (1911-1990) atmiņu stāstā “Putnu ceļš” (1988); aktiera Andra Keiša ierunātais aizkadra teksts un bagātīgi arhīvu materiāli izved skatītāju cauri visai Dziesmu svētku vēsturei.
Dziesmu svētki kalpojuši par iedvesmas avotu vairākām Latvijas kinovēsturē nozīmīgām filmām - piemēram, Jura Podnieka “Krustceļš” (1990, attēlā) ir spilgta Atmodas laika liecība, emocionāls stāsts par triju Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - centieniem atjaunot politisko neatkarību. Filmas caurviju pavediens ir 1990.gada Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kad pirmoreiz pēc 50 okupācijas gadiem Rīgā satiekas dzimtenes un trimdas tautieši.
Izlasē iekļauta arī Jura Podnieka pirmā filma režisora statusā - dokumentālā īsfilma “Brāļi Kokari” (1978), spilgtu personību dubultportrets, kas stāsta par kordiriģentiem dvīņu brāļiem, Imantu un Gido Kokariem.
XX Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki 1990. gadā atkal brīvā Latvijā bija milzīgs emocionāls pacēlums, kas iedvesmoja daudzus kinematogrāfistus - arī režisori Dzintru Geku, kura savā filmā “Dziedot dzimu” (1990) akcentē atkalsatikšanos ar pasaulē izkaisītajiem un varmācīgi izsūtītajiem tautiešiem, filmas telpā savedot kopā arī tos, kas uz dzimteni nevar atbraukt.
1990.gada vasarā notika vēl vieni simboliski dziesmu svētki - jūnijā Latgalē, Daugavpilī, tieši 50 gadus pēc pēdējiem Latgales Dziesmu svētkiem, kuru noslēgumā 1940.gada Latvijā ienāca padomju tanki. Latgalē dzimušais režisors Jānis Streičs šim svarīgajam notikumam veltījis vienīgo kinohroniku savā plašajā filmogrāfijā - kinožurnālu “Latvijas hronika” 21/1990 ar nosaukumu “Mēs esam un būsim”.
Portāla svētku programmā iekļautas arī vairākas filmas, kas kinematogrāfiskās kvalitātēs atspoguļo dažādu gadu svētku norises - Dziesmu svētku simtgadei veltīta LTV režisoru Marutas Jurjānes un Egila Ermansona filma “Prieks” (1973), bet 1985. gada „pēdējos padomju svētkos” uzņemta režisora Anša Epnera un operatora Kalvja Zalcmaņa īsfilma “Virsdiriģenti” (1985), talantīgi notverts vispārināta Diriģenta tēls, kuru veido katra atsevišķa svētku virsdiriģenta žesta spēks, temperaments un raksturs. Režisors un operators Ivars Zviedris XXIII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos radījis glezniecisku eseju neparastā rakursā, īsfilmā “Dziesmusvētki” (2003) kolekcionējot mirkļus un tuvplānus, bet filmas noslēgumā kopkoncerta vadītāji nosauc 294 Latvijas un pasaules vietvārdus - pilsētas, pagastus un ciemus, no kuriem sabraukuši svētku dalībnieki.
No jaunākas paaudzes rakursa uz svētku tematiku savulaik paskatījies režisors Dzintars Dreibergs - viņš savu filmu “Nāc ar mani padejot” (2014) veidojis X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, ieskatoties norisēs ārpus skatuvēm un stadioniem, vidusskolēnu kolektīva “Vizbulīte” ceļā uz svētkiem, deju kopmēģinājumos un nakts ballītēs, jauniešu sajūtās un pārdzīvojumos.
Programmā iekļautas arī trīs autentiskas vēsturiskas liecības par dažādiem laikmetiem - 1938. gadā režisors Vilis Lapenieks veidojis nacionālromantisku pārskatu “Kam drosme ir” ar apakšvirsrakstu “No I līdz IX Dziesmu svētkiem”, desmit gadus vēlāk tapis īstens padomju ideoloģijas koncentrāts par „Padomju Latvijas 8. gadadienas” dziesmu svētkiem - kinožurnāls “Padomju Latvija” 29/1948 -, bet 1964. gadā Vācijā dokumentēti “Pirmie Eiropas latviešu dziesmu svētki Hamburgā”.