“Kad ir laba dramaturģija, kas aktierim burtiski “guļ mutē” un kad izrāde trāpa skatītājam tieši sirdī, raisot dzīvas emocijas, enerģijas apmaiņa ir tik liela, ka no tās ieguvēji ir visi – gan skatītāji, gan aktieri,” saka Liepājas teātra aktieris Sandis Pēcis.
Liepājas teātris arī šogad turpina vasaras viesizrāžu tradīciju un jaunnedēļ uz Rīgu ved izrādi „Pilnīgi svešinieki” un atkārtoti mūziklu „Purva bridējs ugunī”. Sandis Pēcis spēlē abās izrādēs.
Otrdien, 8. augustā, plkst. 19.00 Rīgas skatītājiem pirmo reizi tiks piedāvāta komēdija - mēness aptumsums „Pilnīgi svešinieki”, ko 2020. gadā Liepājā iestudējis pazīstamais lietuviešu režisors Rolands Atkočūns.
2016. gadā dienas gaismu ieraudzīja Paolo Dženovēzes filma ar šādu pašu nosaukumu. Tā iekļauta Ginesa rekordu grāmatā, jo kļuvusi par filmu, kurai izveidoti visvairāk rimeiku kino vēsturē. Liepājas teātra iestudējums veidots pēc lugas, kuru skatuvei radījis pats filmas autors.
Šīs bija plānotas kā vienkāršas vakariņas draugu starpā, līdz viens no viņiem paziņoja: “Noliksim šeit visi savus telefonus un tad visu vakaru īsziņas, ziņas “mesindžerī”, zvanus, pilnīgi visu, kas pienāks, lasīsim un klausīsimies kopā. Galu galā, mums taču nav nekādu noslēpumu...”
Cik patiesi viens pret otru ir tuvākie cilvēki un vai iespējams un vajadzīgs par otru zināt visu? Atbildes uz šiem jautājumiem izrādē meklē Roberts (Edgars Pujāts), Eva (Inese Kučinska), Leo (Sandis Pēcis), Šarlote (Signe Dancīte), Kazimirs (Kaspars Gods), Beāte (Karīna Tatarinova), Alberts (Leons Leščinskis vai Viktors Ellers) un Sofija (Madara Kalna).
Izrādes scenogrāfs ir Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece - Jolanta Rimkute, gaismu mākslinieks - Mārtiņš Feldmanis. Izrādē smēķē!
“Izrāde “Pilnīgi svešinieki” ir ļoti mūsdienīgs gabals, ļoti laba dramaturģija - valoda, kas aktierim “guļ mutē”. To ir bauda spēlēt un tāpēc tā iet “uz urrā”. Ir izrādes, ko ir grūti spēlēt, bet, gatavojoties šai izrādei, nekad nav sajūta, ka jāiet uz darbu. Visu izrādi ir ļoti viegli spēlēt,” atzīst Leo lomas atveidotājs Sandis Pēcis, piebilstot, ka pēc izrādes ir sajūta, ka visi - gan skatītāji, gan skatuves kolēģi - ir uzlādējušies ar enerģiju, jo, acīmredzot, apdomājuši, kā paši justos līdzīgā situācijā. “Nav brīnums, kāpēc šī luga pasaulē ir tik slavena,” aktieris piebilst.
Lai saglabātu izrādes intrigu, Sandis Pēcis neatklāj, kas notiek, kad draugi, satiekoties uz vienkāršām vakariņām, noliek savus telefonus un visu vakaru kopā lasa īsziņas un klausās zvanus.
“Mūsdienās telefons ir katram sava “melnā kaste”, noslēpumu kambaris, “Pandoras lāde”. Un - kas notiek, kad to atver..? Ļoti mūsdienīga situācija un mūsdienīgas tēmas. Nu, protams, arī par attiecībām,” saka Leo lomas atveidotājs. Dzīvē viņš šādu “spēli” gan nekad nav spēlējis.
“Esmu tāds cilvēks, kurš nekad nelien otra cilvēka telefonā. Es to vienkārši nedaru, jo, pirmkārt, es uzticos, un otrkārt, es apzināti nemeklēju problēmu. Jo, ja nu es izlasu ko tādu, ko negribētu izlasīt..? Tas ir līdzīgi kā neuzdot otram jautājumu, ja neesi pārliecināts, ka zini, ko iesāksi ar atbildi… Katra informācija ir jāsagremo un ar to, ko esi uzzinājis, turpmāk būs jāsadzīvo. Un tas attiecas uz visu,” saka Sandis Pēcis.
Piemēram, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, viņš lasīja un meklēja visu pieejamo informāciju par netālajā kaimiņvalstī notiekošo, līdz aptvēra, cik ļoti emocionāli šī informācija viņu ietekmē. “Sapratu, ka man jāsāk sevi ierobežot, izlasīt aktuālo un nemeklēt arvien jaunus faktus, nelasīt gluži visu, kas atrodams.”
Divus vakarus pēc kārtas - trešdien un ceturtdien, 9. un 10. augustā - uz Dailes teātra skatuves tiks izdziedātas Edgara, Kristīnes un Akmentiņa kaislības Kārļa Lāča un Regnāra Vaivara mūziklā „Purva bridējs ugunī”. Tas jau pirms gada pulcēja pilnu Dailes teātri divās pilnībā izpārdotās izrādēs, tāpēc šogad mūziklu nolemts rādīt atkārtoti.
“Rūdolfa Blaumaņa stāsts par Edgaru un Kristīni, manuprāt, ir latviešiem vislabāk zināmais no visiem stāstiem. Iespējams vienīgais, ko īsumā var izstāstīt jebkurš latvietis. Gribēju šo stāstu pastāstīt cilvēcīgāk,” tā 2019. gadā, veidojot iestudējumu, teica režisors Regnārs Vaivars. „Šis nav stāsts par dzeršanas postu un aklu mīlestību. Tas ir stāsts par neremdināmam slāpēm. Un slāpstošie šeit ir visi, bez izņēmuma. Šī ir izrāde par tiem nelaimīgajiem, kuriem ir palaimējies satikt vienam otru,” režisors papildināja.
Edgaru mūziklā spēlē Dailes teātra aktieris Gints Grāvelis, Kristīni - Agnese Jēkabsone, Akmentiņu atveido Sandis Pēcis, Kristīnes māti - Karīna Tatarinova, Madi - Signe Dancīte, Baronu - Edgars Pujāts, Fišvagaru - Kaspars Kārkliņš, Mācītāju - Viktors Ellers.
Mūzika izrādē skan dzīvā izpildījumā, tās skanējumu nodrošina seši mūziķi - Ērika Hrustaļova (vijole), Sarma Gabrēna vai Krišjānis Gaiķis (čells), Rustams Bagirovs (akordeons), Miks Akots (ģitāra), Raitis Eleris (bass) un Māris Zīlmanis (sitaminstrumenti) - Liepājas teātra muzikālā vadītāja Normunda Kalniņa (taustiņinstrumenti) vadībā.
Librets un dzeja - Regnārs Vaivars, mūzika - Kārlis Lācis, scenogrāfija - Regnārs Vaivars, Toms Grīnbergs, horeogrāfija - Regnārs Vaivars (sadarbībā ar Ingu Raudingu), kostīmi - Madara Botmane, gaisma - Mārtiņš Feldmanis
Izrāde nominēta 2019./2020. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai trīs nominācijās: “Gada kostīmu māksliniece” (balva!), “Gada kustību mākslinieks” un “Gada gaismu mākslinieks”. Izrādē smēķē!
“Arī mūzikls “Purva bridējs ugunī” ir man ļoti mīļa izrāde, bet - tas man ir milzīgs izaicinājums. Jo, lai arī es dziedu, nekad sevi neesmu uzskatījis par dziedošo aktieri. Pārkāpt sevī šo robežu, apzināties, ka es to varu un uzņemties šo atbildību dziedāt mūziklā - tas katru reizi ir milzīgs izaicinājums,” atzīst Akmentiņa lomas atveidotājs Sandis Pēcis.
“Bet izrāde ir lieliska, tā tiešām ir izdevusies, jo gan skatītāji par to ir sajūsmā, gan aktieriem to patīk spēlēt. Pie vainas, acīmredzot, ir stāsts, kas trāpa tieši sirdī, raisot dzīvas emocijas. Enerģijas apmaiņa ar skatītājiem šīs izrādes laikā ir tik spēcīga, ka no tās ieguvēji esam mēs visi,” uzskata Sandis Pēcis, piebilstot, ka tāpēc šis iestudējums atkal tiek vests uz Rīgu - lai to varētu piedzīvot arī tie, kuri to neredzēja pagājušovasar un kuriem nav laika/iespēju aizbraukt līdz Liepājai.
Liepājā “Purva bridējs ugunī” nospēlēts jau vairāk nekā 30 reižu, ikreiz saņemot skatītāju stāvovācijas.
“Šī izrāde, tāpat kā savulaik režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudētais mūzikls “Pūt, vējiņi” (2011), ir tik ļoti “iespēlēta”, ka, šķiet, mēs to varētu nospēlēt arī nakts vidū, aizvērtām acīm un atpakaļgaitā…” smaidot piebilst Akmentiņa lomas atveidotājs.
Ar viesizrādēm Rīgā Liepājas teātris atgriežas no vasaras atvaļinājuma, lai no 18. līdz 20. augustam liepājniekiem un pilsētas viesiem piedāvātu arī režisora Herberta Laukšteina iestudēto “Latviešu rokenrolu” - trīs koncertus, kas tapuši cikla “Vasaras vakari Liepājas teātrī” ietvaros, “Atvērtā teātra dienā “ 26. augustā aicinātu noskatīties režisora Elmāra Seņkova iestudēto mītisko spēli “Grieķi”, kas nominēta 2022./2023. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai 4 kategorijās (“Gada lielās formas izrāde”, “Gada scenogrāfs”, “Gada jaundarbs mūzikā” un “Gada gaismu vai video mākslinieks”) un 27. augustā aicinātu uz režisores Kristīnes Brīniņas pastaigu izrādi “Upe”.
Savu jauno, 117., sezonu Liepājas teātris sāks 22. septembrī ar pirmizrādi Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē “Lielais dzintars” - ar režisores Ingas Krasovskas jauniestudējumu “Svešā āda”, kura dramatizējums tapis pēc Daces Rukšānes populārā romāna “Krieva āda” motīviem.
Sandim Pēcim jaunajā sezonā gaidāms darbs divos jauniestudējumos un koncertā, bet vēl pirms tam viņam būs brīnišķīga iespēja “pagarināt vasaru” Amerikā, jo Liepājas teātris ar režisora Toma Treiņa iestudējumu “Vilki” (2021) no 4. līdz 27. septembrim ir aicināts viesizrādēs pie Amerikas latviešiem.
“Vilki” ir dramaturģes un aktiera dzīvesbiedres Rasas Bugavičutes-Pēces radīts stāsts par ģimeni, kurai, saskaroties ar neplānotiem sarežģījumiem, nākas dziļi un patiesi izvērtēt savstarpējās attiecības un skart arvien dziļākas tēmas, kuras vienmēr tikušas noklusētas un nekad nav risinātas. Sandim Pēcim tajā ir Eināra (Edgars Pujāts) dēla Ervīna loma. Viņa jaunāko brāli Klāvu spēlē aktieris Artūrs Irbe.
“Šo izrādi spēlēsim Amerikas latviešiem desmit pilsētās. Ļoti gaidu šo braucienu, nekad neesmu bijis “štatos”. Varēšu pārliecināties, vai taisnība teicienam, ka Everything is bigger in Texas - ka Amerikā tiešām viss ir lielāks,” aktieris smaidot nosaka, piebilstot, ka jebkurā gadījumā būs feini satikt latviešus tur, sapazīties, pakomunicēt, gūt jaunus iespaidus un parādīt labu izrādi.
“Viesizrādes Amerikā būs mans lielais vasaras izbraukums,” saka Sandis Pēcis, atklājot, ka šo vasaru viņš pavadījis lielākoties mājās kopā ar bērniem - septiņgadīgajiem dvīņiem Rūdolfu un Sofiju, un mazo Sāru, kurai ir gadiņš.
“Kopā ar ģimeni izbraucām tikai uz Igauniju, uz Tallinu, kur dzīvo mans sievastēvs. Ir ļoti iedvesmojoši tur būt, jo katru reizi, kad tur esam, es redzu, cik strauji Tallina attīstās, tā kļūst aizvien mūsdienīgāka, kamēr mūsu galvaspilsētas stūrmaņi tirgojas ap mēra krēslu un liek paši sev un cits citam šķēršļus tādu mērķu sasniegšanai, kuru dēļ ieguvēji būtu Rīgas un Latvijas iedzīvotāji,” apgalvo Sandis Pēcis.
“Tā kā Sāra vēl ir ļoti maza, negribam viņu mocīt tālos ceļojumos, vismazāk jau uz Rietumeiropu, kur šovasar viss deg. Man pašam nepatīk četrdesmit grādu karstums, kur nu vēl tam pakļaut mazu bērnu,” nosaka trīs bērnu tētis.
Viņš stāsta, ka Rasai gads iesākās ar dalību starptautiskā literatūras festivālā Indijā, pavasaris un vasara pagāja XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku zīmē, paralēli ir darbs pie filmas, kas top, līdz ar to viņa salīdzinoši daudz bijusi prom no mājām. “Nu pienākusi mana kārta kaut kur izbraukt,” aktieris nosaka, piebilstot, ka kādam ir jāpaliek pie bērniem, jo, kamēr viņi ir mazi, mājās tomēr ir visērtāk un labāk.
Bet visa ģimene būs kopā 1. septembrī, kad dvīņiem Rūdolfam un Sofijai būs pirmā skolas diena.
“Atceros, kad pats gāju sagatavošanas klasē, mani vecāki teica, ka viņi vēlreiz gribētu iet skolā. Toreiz biju neizpratnē, kāpēc, kādā sakarā?! Tagad, kad bērniem bija iepazīšanās ar skolotāju, pirmās kopīgās darbošanās, mājas darbiņi, tas bija tik iedvesmojoši! Vismaz man,” Sandis sirsnīgi nosmej un atzīst, ka tagad pats sevi pieķēris pie domas: ak, kā tagad atkal gribētu iet skolā!
Aktieris apzinās, ka, sākoties skolas gaitām, jauns posms dzīvē sākas arī vecākiem. “Domāju, mums būs interesanti,” viņš pasmaida, sakot, ka septiņgadīgie ir jau “riktīgi sakarīgi, gatavi cilvēki”.
“Kad ģimenē pirmie ienāk dvīņi un pēc tam trešais, es nesaprotu, kā jaunie vecāki var nogurt no viena bērna… Nu, kā? Ar vienu taču vispār nav nekādu problēmu! Tu viņu vari staipīt visur līdzi un būt kā cimdiņš ar rociņu,” spriež trīs bērnu tētis. Tikai ar Sāras piedzimšanu viņš reāli sapratis, ko nozīmē “klēpja bērns” - kad mazulis pie viena ir “opā”, pie otra. Ar dvīņiem tas nebija iespējams.
“Un vispār es esmu sapratis, ka ģimene tomēr ir “štelle”. Tā ir liela vērtība. Izrādi tu nospēlē un viss. Tā bija un izbija. Bet, kad būsim veci, būs forši bērniem piezvanīt un teikt: “Krāmē mantiņas, savāc bērnus un brauc šurp!” Jā, ģimene ir pats vērtīgākais, tāda ir mana atziņa. Un, lai arī dažkārt nepavisam nav viegli, tas ir tā vērts!” sapratis Rūdolfa, Sofijas un Sāras tētis.
