Cilvēki jau gadsimtiem ilgi ir rakstījuši un attēlojuši erotiku. Izpaust mūsu seksualitāti ir bijusi neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa jau kopš pirmsākumiem un senie gleznojumi kalpo kā pierādījums tam.
Jau saprātīgas civilizācijas sākumos cilvēki ir iesaistījuši dzimumaktu mākslā, ikdienas dzīvē un pat savā reliģijā. Protams, tas atšķiras no kultūras, jo dažas no tām ir bijušas konservatīvākas vai tieši otrādi - atvērtākas eksperimentiem.
Pirmie erotiskie mākslas darbi datēti jau Akmens laikmetā, daudzus mākslas darbus var atrast arī 18. gadsimta japāņu koka drukā. Tomēr erotisko mākslas darbu attīstību viduslaikos traucēja katoļu baznīca, kad seksualitāte tika uzskatīta par nepieņemamu un vulgāru.
Tas iesakņojās līdz pat Viktorijas laika ērai, kad rietumu pasaule jau bija kļuvusi “neatgriezeniski” konservatīva un pieņēma, ka cilvēks nekādā veidā nedrīkst atklāt savu “iekšējo zvēru”.
Daudzi no mums gan jau domā, ka pagātnē sekss bija tabū, vismaz līdz 1960.-70. gadiem. Taču patiesībā agrīnajā pagātnē erotika un seksualitāte bija tikpat ikdienišķa lieta, kā ēst vai elpot.
Pirms apmēram 37 000 gadiem kāds Akmens laikmeta cilvēks Dienvidfrancijas alā iegreba vulvu. 2007. gadā pētnieki no Abri Castanet arheoloģiskajiem izrakumiem Dorgoņā, Francijā atrada kādus senus erotiskus grebumus. Tie ir uzskatāmi ne tikai par pirmo erotisko mākslu, bet var būt arī pasaulē vissenākie atrastie grebumi.
Pēc apmēram 10 000 gadiem (pirms 27 000 gadiem) pēc revolucionārā vulvas grebuma kāds cits Paleolīta ērā no kaļķakmens Eiropā izgreba kailu sievietes ķermeni, tā radot slaveno Villendorfas Veneras figūru. Sievietes figūrai ir milzīgas krūtis un izteiktas kaunuma lūpas, eksperti uzskata to par agrīnu auglības simbolu.
Figūriņa tika atrasta 1908. gadā Villendorfā, Austrijā, taču pētnieki uzskata, ka tā tikusi izgrebta, vai nu Ziemeļitālijas vai tagadējās Ukrainas teritorijā, spriežot pēc kaļķakmens veida.
Skaidrs, ka cilvēki veidoja erotisku mākslu ilgi pirms sākās vēsture. Līdz ko attīstījās mākslas tehnikas, attīstījās arī paši mākslas darbi.
Erotiskā māksla nav tikai kādas vienas kultūras iezīme. Eksemplāri ir atrasti Ķīnā, Japānā, Indijā, Ēģiptē, Grieķijā, Peru u.c.. Pirmie “modernās” erotiskās mākslas paraugi tika atrasti Ķīnā ap 206.p.m.ē (Haņa dinastijas periodā) un tas kļuva par populāru mākslas veidu. 18. un 19. gadsimtā vispieprasītākie bija mākslas darbi ar sievietēm vannā vai ar pāri, kas nodarbojas ar dzimumaktu. Eksperti atzīst, ka ķīnieši tolaik to uzskatīja gan par skaistu, gan erotisku vienlaikus.
Turpat Japānā pat radās novirziens shunga - tie bija uz koka uzdrukāti attēli ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar seksu. Japānas valdība to pat aizliedza ar likumu 1722. gadā, taču tas neapstādināja shungas izplatību.
Indijas vispopulārākais erotiskās mākslas piemērs varētu būt Kama Sutra - Sanskrita ceļvedis par seksu, erotismu un dzīves baudīšanu, kas tika uzrakstīts apmēram 400 gadus p.m.ē.
Teksts sākotnēji netika ilustrēts, taču vēlākās versijās tika piesaistīti mākslinieki ilustrāciju izveidei. Kad 950. - 1050. gadam Centrālindijā tika uzbūvēti Khajuraho tempļi, kur uz sienām bija attēlotas daudzas dzimumakta ainas starp vīriešiem, sievietēm un pat dzīvniekiem. Daudzi vēsturnieki domā, ka cilvēki brauca uz šiem tempļiem, lai mācītos par seksu.
Senajā Ēģiptē bija 2,5 metrus garš erotiskais papiruss, kur 12 vinjetes attēloja daudzas un dažādas mīlēšanās ainas. Šis papiruss ir datēts ar 1150. gadu p.m.ē.
Peru Mošu civilizācija 100. m. ē. gadā ir izveidojusi māla podniecības komplektu, uz kura ir attēloti cilvēki, kas nodarbojas ar anālo seksu.
Tomēr visslavenākie erotiskie mākslas darbi nāk tieši no Senās Romas un Grieķijas, it īpaši, pēc Pompejas izrakumiem.
Kad 19. gadsimta sākumā arheologi sāka izrakumus senajās Romas pilsētās Pompejā un Heraculaneumā, viņi bija izbrīnīti un apmulsuši no lielajiem erotiskās mākslas daudzumiem, ko viņi atraka.
79. mūsu ēras gadā Vesuviusa izvirdumā tika apraktas un perfekti saglabājušās gan freskas, gan gleznas. Sicīlijas karalis Francis I uzskatīja antīko mākslu par pārāk vulgāru un pavēlēja to noslēpt no publikas telpā, kur varēja tikt tikai medicīnas studenti vai cilvēki, kas pietiekami samaksāja sargiem.
Daži no visslavenākajiem mākslas darbiem ir skulptūra ar grieķu dievību Panu, kurš mīlējas ar kazu, erotiskas freskas ar vairākām seksa pozīcijām, kas rotāja Pompejas bordeļu sienas, un glezna ar mītisko dievību Ledu un* gulbi.
Gleznā attēlota Leda, Spartas karaliene, kuru izvaro Zevs, kurš maskējies par gulbi. Leģenda vēsta, ka Leda pēc tam izdēja divas olas un no vienas izšķīlās Helēna, kuras seja bija uz kuģiem un kas vadīja Trojas karu.
Tikai no 16. gadsimta šādi mākslas darbi tika uzskatīti ar pornogrāfisku saturu. Valdība sāka daudzu objektu, pasākumu un gleznu cenzūru vēstures grāmatās, lai “nesaindētu” un pasargātu jauno un nevainīgo sieviešu prātus.
Taču normas krasi mainījās 20. gadsimta laikā, vēstures grāmatas atkal sākušas atainot īsto vēstures gaitu. Daudzas civilizācijas svinēja seksualitāti veidos, kā mūsdienās nebūtu pieņemams. Šāda veida māksla vairs netika uzskatīta par zaimojošu vai nepiedienīgu - tāds bija vēsturisko cilvēku dzīvesveids.
