3.lapa
Sestdien, 17. februārī, pulksten 18.00 koncertzālē “Lielais dzintars” pianists Reinis Zariņš (attēlā) kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņos Ludviga van Bēthovena Ceturto klavierkoncertu.
Pirmatskaņojumu šajā vakarā piedzīvos Andra Vecumnieka Piektā simfonija “Sinfonia E”, turklāt ar pašu komponistu pie diriģenta pults.
“Izteikti dzejiska domas tīrība, skaidrība, šķīsts skaistums - pirmie vārdi, kas man ienāk prātā, domājot par Bēthovena Ceturto klavierkoncertu,” saka Reinis Zariņš.
“Dzejiski pausto domu var viegli saprast; tā ir dodoša, atvērta un atpazīstami cilvēciska. Bija pagājis pusgads, kopš es spēlēju Bēthovenu, un man jāatzīst, ka visas tās mūzikas vidū, kuru tikmēr biju izlaidis caur sevi, Bēthovena skaidrība mirdz kā bāka, kas ļauj atkal noorientēties.”
Reinis Zariņš ir pateicīgs komponistam, diriģentam un šī gada jubilāram Andrim Vecumniekam, kurš 17. februāra koncerta programmā vēlējās savas jaunās simfonijas pirmatskaņojumam līdzās likt tieši Bēthovenu, un pianists bez minstināšanās izvēlējies tieši Ceturto klavierkoncertu.
“Laikam dzejiskā skaistuma dēļ, kas šo opusu atšķir no pārējiem Bēthovena klavierkoncertiem,” skaidro Reinis Zariņš.
“Un vispār - šī programma ir skaisti uzzīmēta.”
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, diriģents un komponists Andris Vecumnieks (attēlā) koncerta pirmajā daļā publikai nodos savu jaundarbu - Piekto simfoniju ar nosaukumu “Sinfonia E”.
“Tāpat kā” Sinfonia C”, arī “Sinfonia E” tapusi pēc Liepājas Simfoniskā orķestra ierosmes un šoreiz iecerēta kā topošais manas sešdesmitgades pašveltījums,” stāsta Andris Vecumnieks.
“Jūras un Kurzemes tematiskais koncepts kontekstā ar pasaules mūzikas šedevru paralēlo skatījumu un sazobi iezīmē latviešu mūzikas nozīmību un vietu mūzikas kultūrā.
Pirms tās skanēs organiski iederošā Jāzepa Vītola Viļņu dziesmas versija Gaita Jāņa Pujāta instrumentācijā.”
Bēthovena šedevrs skanēs koncerta otrajā daļā, kas savukārt, vispirms uzburot kosmiskas ainavas, iesāksies ar amerikāņu modernista Čārlza Aivsa simfonisko miniatūra “Jautājums bez atbildes”. Šis opuss tiek uzskatīts par vienu no pravietiskākajiem un populārākajiem komponista skaņdarbiem, jo tas paredz tādus mūzikas paņēmienus kā kolāža, telpiskums un politonalitāte jeb dažādu tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
