9.lapa
No 2. marta līdz 19. maijam Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) galvenās ēkas 4. un 5. stāva zālēs piedāvās izstādi “Karalienes virtuves”, kas daudzpusīgi iepazīstinās ar mākslinieces Aijas Jurjānes radošo mantojumu.
Ekspozīcijas konceptuālo rāmi veido septiņas dažādas virtuves - ideju un fiziskās telpas, kas harmoniski transformējas viena otrā, risinot stāstu par Aiju Jurjāni (1944-2015) kā trīs bērnu mammu, kā skolotāju un mācekli, kā sievu un sievieti, kura nenovērsās no novecošanas procesa, bet tieši pretēji - iekļāva to mākslas darbos.
Aija Jurjāne ir mūsdienām neparasti jauneklīga, asprātīga māksliniece, kura ir gleznojusi tā, it kā būtu apzinājusies, ka līdz galam viņu sapratīs vien kāds nākotnes skatītājs - mēs.
Aiju Jurjāni varētu dēvēt par vienu no pirmajām, maigajām balsīm feminisma ideju laukā Latvijas mākslā.
Visu mūžu Aijas glezniecības virstēma bija viņas ģimene un ar ģimenes dzīvi saistītā ikdiena. Kādā 20. gadsimta 90. gadu intervijā žurnālam “Sieviete” māksliniece atzinās, ka, viņasprāt, “netikšana glezniecībā tālāk par savu ģimeni ir kaut kas nenormāls”. Tas apliecina, ka tā saucamā ģimenes, bērnu un “sieviešu tēma” Latvijas mākslā ilgu laiku pēc noklusējuma tikusi vērtēta kā nenopietnā, ne-lielā, ne-īstā. Varam tikai iztēloties, kādu spiedienu nācies izturēt Aijai, spītīgi turoties pie “nenormālās” tematikas visa mūža garumā.
Sieviešu dzīves virtuve nav vienīgi materiālā telpa, vēsturiski ir pastāvējušas daudz un dažādas slēptas telpas, kurās viņas veikušas savus “necilos” darbus.
Ar uzmanību un vērību Aija Jurjāne lūkojusies uz tik prozaiskām lietām kā apkures katls vai gāzes plīts, lauvmutīte piemājas dārzā vai sīpolu virtene lielacainā trikotāžas tirgus tarbā.
Piefiksējot šķietami pieticīgo rutīnu un pievēršoties virtuvei kā pilntiesīgai satura un formas nesējai, Aija Jurjāne izveidojās par vienu no pirmajām māksliniecēm, kura spēja pierādīt, ka sievietes telpa ir ļoti atšķirīga no vīrieša telpas. Viņa pārstāja izlikties, ka virtuves mākslinieču dzīvēs nepastāv vai ka “īstai māksliniecei” par katru cenu jāapgūst prasme šīs virtuves ignorēt.
